Visu šo laiku ir pamatīgi strādāts, analizēti dažādi scenāriji un risinājumi, diskutēti tie ar uzņēmēju organizācijām utt. Taču galarezultāts, kāds tas patlaban ir politiķu un sabiedrības dienaskārtībā, liek apšaubīt pieņēmumu, ka reforma sasniegs jebkuru no izvirzītajiem mērķiem.
Nodokļu reformas ieceres sākotnējais uzdevums bija samazināt nodokļu slogu, kas līdz šim bijis pārmērīgs tieši darba nodokļu jomā, un ikvienam ir skaidrs, ka šāds uzdevums neizbēgami nozīmē izlīdzināšanu, paaugstinot nodokļus citās pozīcijās. Tostarp – patēriņa nodokļu jomā, kas ietver pievienotās vērtības nodokli, akcīzi utt. Tomēr jāņem vērā, ka arī šī nodokļu grupa skatāma no vairākiem skatpunktiem – viens no tiem ir iedzīvotāju privātais patēriņš, kur bieži vien daži centi nemaina ne paradumus, ne arī atstāj īpaši lielu iespaidu uz ģimenes budžetu (jo īpaši, ja vienlaikus tiek samazināti darba nodokļi, nodrošinot, ka maciņā nonāk nedaudz vairāk naudas). Bet pavisam kas cits ir šo nodokļu ietekme uz eksportējošajām nozarēm.
Strādājot jomā, kur pakalpojumu eksports ir galvenais darbības virziens, saredzu lielus riskus tajā, kā šīs nodokļu reformas ietvarā tiek virzītas izmaiņas, piemēram, akcīzes nodokļa likmēs. Uz to nozares uzņēmumi un asociācijas jau ir vairākkārt norādījušas gan Satiksmes, gan Finanšu ministrijai.
Dzelzceļa pārvadājumos, kuri pakalpojumu eksporta veidā 2016. gadā Latvijas ekonomikā radījuši papildu ieņēmumus 333 miljonus eiro apmērā, dīzeļdegvielas izmaksas ir vienas no galvenajām, kas veido pārvadājuma tarifu. Patlaban Latvijā dīzeļdegvielas akcīze ir zemāka nekā Igaunijā, taču jau tagad – augstāka nekā Lietuvā, un šī starpība, īstenojot nodokļu reformu, būtiski pieaugs. Ņemot vērā, ka tieši Lietuva ir Latvijas galvenais konkurents cīņā par kravu pārvadājumu pakalpojumu eksportu un dažkārt starpība tarifos var būt mērāma dažos centos, izmaiņas akcīzes nodoklī būtiski apdraud Latvijas konkurētspēju nozīmīgā eksporta segmentā.
Ņemot vērā, ka tranzīta nozarē pēdējos divos gados ģeopolitisku un citu faktoru ietekmē bijis novērojams apjomu samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, Latvija nevar turpmāk atļauties zaudēt kravas nekonkurētspējīgu izmaksu dēļ. Jāuzsver, ka dzelzceļa pārvadājumos laika periodā no 2012. līdz 2016. gadam pastāv skaidri redzama sakarība starp pārvadājumu apjomu izmaiņām un nomaksātās akcīzes apjomu valsts budžetā. Ik gadu dzelzceļa nozare valsts budžetā iemaksā vidēji 26 miljonus eiro tieši kā izmantotās dīzeļdegvielas akcīzi. 2016. gadā, kad kravu apjomi ievērojami samazinājās, "Latvijas dzelzceļa" koncerna (kurā neietilpst vairāki privātie pārvadātāji, kuru darbības apjomi arī kritās) valstij nomaksāto nodokļu apjoms samazinājās par deviņiem miljoniem eiro, no kuriem četrus miljonus veidoja tieši akcīzes nodokļa kritums. Citiem vārdiem – samazinoties konkurētspējai un krītoties apjomiem, nodokļu ieņēmumi nevis pieaugs, bet samazināsies.
Apzinoties, ka nodokļu politikas reformas ietvaros nepieciešams nodrošināt līdzsvaru dažādu nodokļu pozīciju starpā, izlīdzinot samazinājumu vienās pozīcijās ar pieaugumu citās, esam aicinājuši skatīt šo jautājumu no valsts konkurētspējas viedokļa, izskatot iespēju nodokļu politikas reformas ietvarā vai valsts budžeta likumprojektu paketē virzīt ierosinājumu ieviest konkurētspēju saglabājošu mehānismu dīzeļdegvielas akcīzei jomās, kur dīzeļdegviela tiek izmantota eksporta pakalpojumu sniegšanai un tādējādi – papildu ienākumu ģenerēšanai valstij.
Viens no iespējamajiem risinājumiem šajā situācijā, kādu pielieto arī vairākas citas ES dalībvalstis (tai skaitā Igaunija) un tātad akceptē arī ES vadošās iestādes, ir daļējas vai pilnīgas atlaides piemērošana transporta nozares eksporta pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot, ka tie spēj piedāvāt konkurētspējīgas izmaksas kravu īpašniekiem un partneriem citās valstīs. Nepieciešamības gadījumā šo degvielu iespējams iekrāsot jeb marķēt, lai novērstu iespējamību šo atlaidi izmantot negodprātīgos nolūkos. Tā kā tirgus dalībnieku skaits ir neliels, ir salīdzinoši viegli kontrolēt šāda regulējuma ievērošanu.
Jāpiebilst, ka arī Pasaules Bankas pētījumā par Latvijas nodokļu sistēmu norādīts, ka akcīzes nodoklis būtu paaugstināms, taču arī norādīts, ka "valdībai būtu jāapsver degvielas nodokļu balstīšana uz CO2 emisijām (taču nekaitējot transporta sektoram un Latvijas konkurētspējai)".