Foto: Privātais arhīvs
Apvienoto Nāciju Drošības padome nupat vienprātīgi piekritusi papildu sankcijām pret KTDR. Šoreiz to mērķis ir, liedzot izvest virkni izrakteņu, samazināt Ziemeļkorejas eksportu par vienu miljardu dolāru. Tā ir atbilde uz Kima Čen Una režīma kārtējo ballistiskās raķetes palaišanu. Mazāk nekā mēnesi pēc pirmā sekmīgā starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājuma 28. jūlijā Phenjana to atkārtoja. Raķete "Hwasong-14" šoreiz veica lielāku attālumu – iespējams, pietiekamu, lai sasniegtu, piemēram, ASV austrumu piekrasti.

Eksperti lauž šķēpus par to, vai munīcijas galviņa izmēģinājumu izturēja, vai raķete spēj nest nepieciešamo kodollādiņa svaru, par dzinēju pietiekamību un citām tehniskām detaļām, bet nenākas šaubīties par to, ka Phenjana darīs visu, lai gūtu iespēju raidīt savas raķetes uz Vašingtonu. Kima režīms uzskata ASV par draudu tā pastāvēšanai un atomieročus par vienīgo drošo līdzekli sevis pasargāšanai.

Kims paļaujas uz kodolieročiem kā glābiņu no Irākas kolēģa Sadama Huseina un Lībijas pulkveža Muamara Kadafi likteņa atkārtošanas. Ikreiz, kad kāds ASV amatvīrs publiski ierunājas par nepieciešamību mainīt Ziemeļkorejas režīmu, tas vairo Phenjanas paranoju un pastiprina pārliecību, ka tās rīcībā ir jābūt kodolbruņojumam, kas liek amerikāņiem baidīties.

Diez vai Drošības padomes dalībvalstis nopietni tic, ka jaunie ierobežojumi liks Phenjanai atteikties no kodolizmēģinājumiem un raķešu demonstrēšanas. Tām nākas atzīt, ka sankcijas jau ir ieviestas gandrīz visam, kas vien iespējams, jo politiskās iedarbošanās līdzekļi sasnieguši strupceļu.

Kims izšaušot raķetes "jebkurā laikā"

Paņēmienu, ar kuriem ASV, Dienvidkoreja un Japāna var izdarīt spiedienu uz Ziemeļkoreju, klāsts ir izsīcis, toties Kima režīma nekaunīgā izturēšanās top aizvien izaicinošāka: pirms mēneša Ziemeļkorejas valdošās partijas rupors avīze "Rodon Sinmu" ievietoja paziņojumu, ka armijas stratēģiskā karaspēka raķetes var raidīt triecienu jebkurai pasaules vietai. Lielīgā tonī tika pausts, ka no "100 izšautajām raķetēm līdz ienaidniekam aizlidos visas", bet palaist raķetes armija varot "jebkurā laikā".

Tukša plātība, kaut vai tie paši nemākulīgie propagandas video ar Amerikas atombombardēšanas simulācijas ainām nebūtu pietiekams pamats nopietnām starptautiskās kopienas bažām. Taču notikumu attīstība liecina, ka kodolbruņojuma attīstīšanas resursi Phenjanai ir, bet Kima režīms nav prognozējams – neviens nevar uzminēt, ko Ziemeļkorejas vadonis izdomās rīt.

Krietnu laiku pastāvēja aizdomas, ka Ziemeļkorejas atomprogramma nav nekas cits kā viena no Kimu dinastijas radītajām ilūzijām. Tagad, kad zemi ne reizi vien satricinājuši Phenjanas kodolizmēģinājumi un televīzijā parādītie raķešu starti ir izrādījušies īstenība, šaubu par ziemeļkorejiešu atombumbām nav.

Ticis uzskatīts, ka KTDR rīcībā ir neliels skaits "neattīstītu" atomlādiņu, bet tagad, kā atzīmē britu avīze "The Guardian", "Phenjana ir koncentrējusies uz to, kas padarīs to par patiesi ģeopolitisku spēlētāju, – daudzpakāpju tālas darbības rādiusa raķetēm, kas spēj nogādāt miniatūru kodolbruņojumu". Līdz šim runāts, ka Phenjanas raķešu arsenāla pilnveidošanā "pa kluso" palīdzot gan Maskava, gan Pekina.

Kima raķete var nokrist Maskavā

Var manīt, ka arī Kremlis vairs nav simtprocentīgi pārliecināts par KTDR līdera uzticamību. Tūdaļ pēc ANO jauno sankciju rezolūcijas Maskava sava Apvienotajās Nācijās jaunieceltā pārstāvja Vasilija Ņebenzjas personā aicinājusi Ziemeļkorejas vadību atteikties no kodolprogrammas un atgriezties pie kodolieroču neizplatīšanas līguma ievērošanas un ANO kodoluzrauga – Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras – kontroles.

Acīmredzot oficiālās Maskavas noskaņojumu ietekmējusi arī maijā saņemtā "negaidītā dāvana" – naktī uz 14. maiju palaistās Ziemeļkorejas raķetes nogāšanās Japāņu jūrā starp Ziemeļkoreju un Japānu, bet tuvāk Krievijai. Vašingtona pat nosauca skaitļus – Kima raķete esot iekritusi ūdeņos 96,5 kilometru attālumā no Krievijas pilsētas Vladivostokas ar vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju.

Savukārt jūlijā izšauto KTDR ballistisko raķešu maksimālais lidojuma tālums, pēc satrauktāko vērotāju aplēsēm, ir līdz 10 000 kilometru. Visas Krievijas pilsētas no Ziemeļkorejas atrodas ne vairāk kā 7500 kilometrus tālu, un Maskava, pat ņemot vērā Zemes griešanos un konservatīvākos attāluma aprēķinus (6400 km), atrodas iespējamā trāpīšanas zonā.

Krievija, protams, varētu piedāvāt savus vidutājas centienus KTDR problēmas risināšanai, ja pie reizes būtu iespēja ietirgot kaut ko izdevīgu arī sev. Izskatās gan, ka Rietumi par vidutāju pirmkārt izraudzītos Ķīnu – to jau rāda Baltā nama saimnieka dotie mājieni. ASV prezidents Donalds Tramps tīmekļa tvītos apliecinājis, ka jautājumā par KTDR ietekmēšanu liek cerības uz Pekinu: "Iespējams, Ķīna spers būtisku soli attiecībā uz Ziemeļkoreju un uz visiem laikiem darīs gadu šim absurdam!" Trampa administrācijai tomēr būtu nemitīgi jāpatur prātā, ka attiecības ar Austrumiem ir smalka lieta un ka Phenjanas patronus Pekinā uz skarbākām sankcijām pret Ziemeļkoreju nevar piespiest ar draudiem panākt KTDR režīma maiņu.

Jebkura saprātīgi domājoša cilvēka interesēs būtu liegt Ziemeļkorejai iespēju apdraudēt citas valstis ar saviem kodolieročiem. Visbiežāk nosauktā vēl atlikusī situācijas nomierināšanas ideja ir KTDR raķešu un kodolprogrammu iesaldēšana. Hipotētisks nolīgums paredzētu, ka Phenjana patur līdz šim izgatavoto kodolbruņojumu, bet saņem krietnu naudas žūksni un politisku piekāpšanos no ASV un citām ieinteresētajām valstīm, ja atsakās no jauniem kodolizmēģinājumiem un raķešu šaušanas. Lai gan Donalds Tramps savulaik izmetis, ka būtu gatavs runāt pat ar pašu Kimu, šobrīd izskatās, ka vienošanās ar veiksmīgu šantāžistu miljardierim nebūtu pa prātam precedenta bīstamības dēļ.

Iesaldēšana nav nekāds ģeniālais kompromiss, bet citas alternatīvas ir stipri skumjākas. Jo ātrāk Maskava, Pekina un Vašingtona beigtu vilcināties atzīt Phenjanas ballistisko raķešu zīmēto realitāti, jo labāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!