Foto: LETA
Valdība attīsta nodokļu reformu virzienā, kuru "Saskaņa" rosināja pēdējo četru gadu laikā. Tāpēc Saeimas frakcija "Saskaņa" ir atbalstījusi pārmaiņas. Būtu bezjēdzīgi un bezatbildīgi rīkoties citādi mūsu vēlētāju priekšā.

Mēs esam par uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles likmi nesadalītajai peļņai. Mēs esam par tādu nodokļu sistēmu, kurā atbilstoši progresivitātes principam lielākus nodokļus maksās tie, kam ir lielākas iespējas nopelnīt, bet mazāku ienākumu saņēmēji maksās mazākus nodokļus. Tā ir rakstīts mūsu priekšvēlēšanu programmā 12. Saeimas vēlēšanās.

Pirmajos reformas gados nenovēršami samazināsies nodokļu ieņēmumi valsts budžetā saistībā ar to, ka ir atcelts nodoklis nesadalītajai peļņai, ir pazemināta ienākuma nodokļa likme algai vai algas daļai, kura ir zemāka par 1667 eiro mēnesī (20 000 eiro gadā), kā arī ievērojami palielināts ar nodokli neapliekamais minimums. Nākamajos gados ievērojami nostiprināsies uzņēmumu finanšu stāvoklis, samazināsies izmaksas un uzņēmumi sāks iziet no ekonomikas ēnas zonas, palielināsies patērētāju pieprasījums tirgū, pieaugs uzņēmēju motivācija darboties Latvijas tirgū, tiks radītas jaunas darbvietas. Kopumā tas viss paātrinās ekonomikas izaugsmi un palielinās nodokļu ieņēmumus.

Reformas cena

Tomēr budžeta nauda būs vajadzīga jau jaunā, 2018. gada pirmajā dienā. Kur to ņemt? Ministru kabinets ierosināja un panāca Saeimas atbalstu akcīzes nodokļa palielināšanai degvielai, alkoholam un cigaretēm, azartspēļu automātiem un spēļu galdiem. Izslaucīja apcirkņus pa tīro, aizgāja pat tik tālu, ka tika nolemts individuālo komersantu ienākumu aprēķinā neuzskaitīt daļu no ražošanas izdevumiem.

Mēs balsojām pret šiem "kompensācijas mehānismiem", bet visasāk iebildām pret akcīzes palielinājumu degvielai. Ar degvielas cenas pieaugumu mazumtirdzniecībā nekas vēl nebūs beidzies. Vairāk vai mazāk, bet cenas augs visam, ko ražo vai piegādā, izmantojot degvielu. Cenu kāpumu visstiprāk izjutīs tie, kas iztiek no algas līdz algai, lielākoties tērējot savus ienākumus ikdienas patēriņa preču iegādei. Toties lielo ienākumu guvēji šo cenu kāpumu nesajutīs. Tāpēc šis "kompensācijas pasākums" palielinās sociālo nevienlīdzību, kuras mazināšanai tiek ieviests progresīvais nodoklis. Iznāk tā, ka valdība ar vienu roku dod, bet ar otru mēģina atņemt.

Kur vajadzēja meklēt naudu?

Reformas problēma, iekšējais traucēklis ir tās nepilnīgums. "Naudas reformai pietrūkst" tāpēc, ka valdība atteicās aplikt ar nodokli dividendes, piemērojot tām tādu pašu likmi kā algām. Pat vairāk, valdība vispār ir atteikusies aplikt ar nodokli dividendes jau pēc sadalītās peļņas aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tas ir pirmais cēlonis.

Otrais cēlonis ir tas, ka starpība starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvajām likmēm ir maza: 20%–23%–31,4%. Ir noteikti tikai divi ienākumu līmeņi, kurus sasniedzot mainās likme: 1667 eiro mēnesī un 4583 eiro mēnesī. Sanāk tā, ka, piemēram, mēneša alga gan 5000 eiro apmērā, gan 10000 eiro apmērā tiek aplikta ar vienādu likmi. Latvijā joprojām būt bagātam ir lēti. Turklāt – jo bagātāks esi, jo lētāk.

Valdība ir piekāpusies lielo ienākumu guvēju interešu lobētājiem

Ir acīmredzams, ka tās ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Banka. Varbūt vēl kāda. "Saskaņa" nebija uzaicināta piedalīties nodokļu sistēmas grozījumu sagatavošanā, tāpēc varam tikai izteikt pieņēmumus. (Mūs iztaujāja Pasaules Bankas darba grupa, bet Finanšu ministrija neizrādīja interesi par mūsu priekšlikumiem.)

Nodokļu reformas izstrādes sākumposmā Finanšu ministrija bija gatava iestāties par algu un dividenžu aplikšanu ar vienotu likmi, bet vēlāk piekāpās spiedienam un izņēma dividendes no tiem ienākumiem, kas apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā bija pat gatava necelt likmi tai ienākumu daļai, kuru vairākums nodokļu maksātāju pat iedomāties nevar. Tomēr naudas trūkums piespieda, jo vairs nebija, ar ko aizlāpīt caurumu budžetā. Šādi tika ieviesta iedzīvotāju ienākuma likme 31,4% apmērā algas daļai virs 4583 eiro mēnesī (55 000 eiro gadā).

Premjers atgādināja par kompromisu ik reizi, kad uzrunāja Saeimu. Vai kompromisa noteikumi ir reformas veiksmes priekšnosacījums vai būs tās neveiksmes iemesls, kļūs skaidrs, kad sāksies tās īstenošana. "Saskaņas" politiķi ir gatavi piedalīties tā darba analīzē un pilnveidošanā, kuru Latvijas izpildvara beidzot ir sākusi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!