Arnis Vērzemnieks: Reforma reformas dēļ: kam tas ir izdevīgi?  (37)

Ir jāatzīst, ka jebkuram, kurš seko politiskajai un ekonomiskajai dienaskārtībai valstī, bija skaidrs, ka pieprasījums pēc reformām nodokļu sistēmā bija sasniedzis savu kritisko masu. To atzina gan vietējie, gan starptautiskie eksperti, gan arī sabiedrība kopumā. Līdz ar to šobrīd ir skaidrs – reformas ir nepieciešamas, tomēr diemžēl šajā procesā vadība ir uzkāpusi uz visiem iespējamiem grābekļiem un pat panākusi to, ka streiko ģimenes ārsti. Ar šādiem "panākumiem" var lepoties tikai reti kura bijusī valdība.

Abstrahējoties no konkrētiem piemēriem, nevar noliegt, ka piedāvātajā reformā ir virkne pozitīvi vērtējamu iniciatīvu, kuras tiek pilnībā diskreditētas ar citām – pilnīgi nesaprotamām, nepamatotām, spekulācijās balstītām iniciatīvām. Bez tam atsevišķas iniciatīvas jau pagātnē sevi ir pierādījušas kā neefektīvas un tikušas atceltas. Piemēram, iniciatīva aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) visus laimestus.

Proti, saskaņā ar valdības virzīto likumprojektu ir paredzēts izložu un azartspēļu laimestus, kas pārsniedz 3000 eiro, aplikt ar IIN. Līdzīga norma Latvijā bija spēkā līdz 2012. gadam, savukārt pēc tam Saeima to atcēla kā neatbilstošu ienākumu definīcijai. Pamatojums šādam lēmumam bija fakts, ka saskaņā ar pasaules praksi un teorijām apliekamie ienākumi ir tādi ienākumi, kas radušies no mērķtiecīgas saimnieciskās darbības, bet nejauši ienākumi, kuru gūšanu nodokļu maksātājs nevar iepriekš paredzēt, netiek vērtēti kā ienākumi. Pie tiem pieder loteriju un azartspēļu laimesti, fizisku personu savstarpējas dāvanas, nemonetārs atbalsts, ģimenes locekļu palīdzība un brīvprātīga uzturēšana.

Viss it kā loģiski un saprotami, un atbilstošs lēmums tika pieņemts, kā rezultātā ieguva visi – gan valsts budžets, gan laimējušie, gan arī nozare kopumā, jo mazinājās krāpniecības riski (cilvēka faktors) un pieauga valsts budžeta ieņēmumi. Tomēr tagadējie šīs iniciatīvas virzītāji, šķiet, ir aizmirsuši, kādas sekas šāds lēmums var atstāt. Kas pats būtiskākais, "ekseļa aprēķini" budžeta cauruma lāpīšanai tādējādi nepiepildīsies.

Kādēļ tā? Vienkārši – spēlētāju uzvedība pie šāda regulējuma ir likumsakarīga un paredzama: likmju un laimestu apjoms virs 3000 eiro sliekšņa dramatiski samazināsies. Spēlētāji jebkurā azartspēlē veiks vairāk likmju, bet ar mazākām summām, lai nesasniegtu 3000 eiro slieksni (šāda situācija ir novērojama pašlaik Lietuvā totalizatoru likmēs). Atgriezīsies arī minētie cilvēciskie krāpniecības riski, laimestu sadalot pa daļām. Bez tam, kas ne mazāk būtiski, ir jāņem vērā, ka, piemēram, interaktīvajās azartspēlēs, kur joprojām ir būtiski augsts nelegālais piedāvājums un iespējas to izmantot, spēlētāji vienkārši izvēlēsies piedāvājumu, kurā viņiem neieturēs IIN, un valsts budžetam garām ies arī virkne citu nodokļu maksājumu.

Lai ilustrētu iespējamās nākotnes situācijas absurdumu, ir vērts aplūkot vienu vienkāršu piemēru ar sporta totalizatora likmi:

Šādā situācijā ir pilnīgi skaidrs, ka totalizatora spēlētāji izvēlēsies izmantot to komersantu pakalpojumus, kuri nav licencēti Latvijā un kuri šeit vispār nemaksā nekādus nodokļus. Līdz ar to rodas loģisks jautājums – kam tas ir izdevīgi?

Tādējādi valdības piedāvājums IIN attiecināt uz azartspēļu laimestiem rada situāciju, kurā valsts atkārtoti izvēlas iet ceļu, kurš jau iepriekšējā periodā ir ticis atzīts kā neveiksmīgs, turklāt rada riskus arī attiecībā uz spēlētāju iespējamo uzvedību, kuri, visticamāk, izvēlēsies nelegālo azartspēļu piedāvājumu. Šāda situācija ir izdevīga nelegālajam sektoram, bet kā zaudētāji paliek visi pārējie – valsts, legālie komersanti un spēlētāji.

Aprakstītais piemērs ir tikai viens no daudzajiem, kas liek apšaubīt valdības virzītās reformas jēgpilnību un efektivitāti. Darīšanu darīšanas dēļ mūsdienu ekonomiskajā realitātē var vienkārši nodēvēt par "krievu ruletes" spēli ar Latvijas ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājības izredzēm nākotnē – varbūt kaut kas sanāks, bet pastāv liela iespēja letālam iznākumam. Vai tiešām tas ir tā vērts?