Pirms sešiem gadiem pirmoreiz ierados Kalifornijā – ar pasi, nelielu mugursomu, portatīvo datoru un idejām. Man bija 26 gadi un tikko dibināta kompānija, "Infogr.am", tobrīd viens no pirmajiem jaunuzņēmumiem Latvijā. Piecus gadus vēlāk "Infogr.am" iegādājās prezentāciju gigants "Prezi". Šobrīd dzīvoju Sanfrancisko, strādāju pie sava jaunā jaunuzņēmuma "Attitude.ai" un joprojām iepazīstu Silīcija ieleju.
Šis ir ieskats, balstīts manā dažreiz pozitīvā, dažreiz skarbā pieredzē.
Silīcija ieleja un Sanfrancisko līča rajons ir pasaules tehnoloģiju un zināšanu ekonomikas galvaspilsēta ar 7,7 miljoniem iedzīvotāju. Šeit radītas pasaulē varenākās interneta kompānijas, sākot ar "Apple", "Google", "Facebook", "Oracle", "Adobe" un tūkstošiem citu, šeit atrodas trešdaļa no ASV riska kapitāla un ir pasaulē lielāko tehnoloģiju jaunuzņēmumu investīciju avots. Šeit ir mājas arī divām pasaulē vadošām universitātēm – Stenfordai un Bērklijai.
Īsumā, ja tu esi tehnoloģiju nozarē, Silīcija ielejā ir vērts iegriezties. Ik pa laikam ar mani sazinās jaunuzņēmumu dibinātāji no Latvijas un jautā, kā būt pamanāmiem Silīcija ielejā. Kā sasniegt investorus, klientus, akseleratorus? Šo jautājumu esmu dzirdējis tik daudz reižu, ka vērts paskatīties plašāk – kā Latvijai būt pamanāmākai Silīcija ielejā?
Tātad. Investīcijas ir lokāls bizness. Lai saņemtu kvalitatīvu investoru piedāvājumu, nepietiek ar nedēļu ilgu ceļojumu un fotografēšanos ar "Facebook" zīmi. Parasti nepietiek ar vienu tikšanos un prezentāciju. Nopietns un ieinteresēts investors vērotu uzņēmēju kādu laiku, jautātu atsauksmes un rekomendācijas, progresu kopš pirmās tikšanās reizes, pirms pieņemtu lēmumu investēt. Un kam vislabāk jautāt atsauksmi – saviem draugiem! Attiecīgi – tev un tavai kompānijai jābūt zināmai investoru kopienā, tai jābūt pietiekami vietējai. Sasniedzamai! Uzņēmums joprojām var būt reģistrēts Latvijā vai jebkur citur. Svarīga ir sasniedzamība un fiziska klātbūtne. Parasti tas nozīmē regulāru kompānijas dibinātāju klātbūtni.
Vai tehnoloģiju uzņēmumiem obligāti jādodas uz Silīcija ieleju? Pavisam droši, nē. Taču kontakti ar vadošajām kompānijām, nozares spēcīgākajiem prātiem un pieeja pasaules lielākajam tehnoloģiju zināšanu un investīciju avotam netraucē. Drīzāk palīdz.
Kāda te ir valsts loma?
Mēs, tehnoloģiju uzņēmēji, esam raduši būvēt tiltus un ceļus tur, kur to nav. Proti, bieži vien radām produktus un pakalpojumus, kas nav līdz šim eksistējuši. Mēs esam iemācījušies, ka valsts atbalsts inovatīvām nozarēm tiek piešķirts, kad tās sen vairs nav inovatīvas. Taču valsts var darīt daudz vairāk.
Igaunijas un Somijas piemēri rāda, ka oficiāls un konkrēts valsts atbalsts jaunuzņēmumiem augstākajā līmenī pozitīvi veicina tehnoloģiju uzņēmumu nozares izaugsmi. Ir svarīgi, ja valsts saka: "Mums ir svarīgi, ka Latvijā rodas kompānijas, kas ir globālas," kā arī praktiski to atbalsta. Zinot, ka valstij ir svarīga šī nozare, noteikti ir vieglāk piesaistīt investīcijas. Valsts atbalsts nav īslaicīga tendence, bet ilgtermiņa stratēģija. Piemēram, kustība "Silicon Vikings" ar Ziemeļvalstu reģiona pārstāvniecību Silīcija ielejā (lasi – "networking"-u) nodarbojas jau 20 gadus!
Latvija nav pārāk liela – un tajā varētu būt mūsu spēks. Līdzīgi kā nelieli jaunuzņēmumi spēj apsteigt megakorporācijas, jo tie ir mazi, efektīvi, ātri un jaudīgi, arī mazas valstis spēj būt par kārtu konkurētspējīgākas. Ja vien tās izmanto priekšrocību, ko sniedz efektivitāte un ātrums lēmumu pieņemšanā.
Kas tieši Latvijai būtu jādara?
Pirmkārt, nepieciešama pastāvīga un ilgtspējīga pieeja pasaules lielākajam tehnoloģiju un kapitāla centram – Silīcija ielejai.
Otrkārt, jārada "Latvijas māja" – vieta, kurā Latvijas uzņēmēji var satikties ar Silīcija ielejas ekspertiem un sākt pirmos soļus te, tikties ar investoriem un rīkot pasākumus. Svarīgākais – šī būtu vieta, kuru investori zinātu. Viņi zinātu, ka tur var satikt Latvijas uzņēmējus, uz pasākumiem būtu daudz vieglāk aicināt ekspertus, veidot attiecības ar zināšanu centriem, piemēram, Stenforda Universitāti vai "Google".
Treškārt, radīt Latvijas zīmolu Silīcija ielejā. Šādus zīmolus ar pārstāvniecībām veido virkne Eiropas valstu, piemēram, Igaunija, un arī uzņēmumi. Šāds zināšanu un pārstāvniecības centrs atvieglotu jauno uzņēmēju kontaktu veidošanu un būtiski samazinātu finanšu barjeru pieejai ielejai (dzīvokļa īre Silīcija ielejā var sasniegt tūkstošiem dolāru mēnesī utt.).
Jā, bet ar ko "Latvijas māja" atšķirtos no jau esošām pārstāvniecībām ASV, goda konsuliem utt.?
Pirmkārt, no valsts puses nepieciešama spēcīga nozares izpratne, kontakti ne tikvien diplomātiskajā, bet arī praktiķu un uzņēmēju līmenī. Pārstāvniecība būtu jāvada cilvēkiem, kas ir radījuši tehnoloģiju uzņēmumus un piesaistījuši investīcijas.
Otrkārt, šobrīd valsts atbalsta programmas fokusējas uz "uzņēmēju tūrismu" – pāris nedēļu "izpētes braucieni" uz Silīcija ieleju un citviet. Tas nav slikti, bet ar to nepietiek, piemēram, atšķirībā no Londonas, Silīcija ielejā ir ekosistēma, kurā jābūt klātesošiem, un šādas vizītes parasti beidzas ar to, ka jābrauc atkal, ar daudz nopietnāku bagāžu. Šāda braukāšana no resursu un efektivitātes aspekta ir dārgāka nekā tad, ja mums būtu savs "hubs" Silīcija ielejā.
Treškārt, šobrīd Latvijas jaunuzņēmumi cenšas ielauzties Silīcija ielejā individuāli. No šiem centieniem Latvijas tehnoloģiju kopiena neiegūst.
Tāpēc, lai cik tas nešķiet banāli, kopā mēs varam vairāk nekā katrs atsevišķi. To ir sapratuši mūsu kaimiņi. Tāpēc es aicinu uz Latvijas simtgadi, uzdāvināt mūsu valstij klātbūtni nozīmīgākajā tehnoloģiju centrā un kļūt par aktīviem nozares dalībniekiem, nevis vērotājiem.