Renārs Putniņš: Kas kopīgs Čakšai ar Belēviču?  (50)

Tikai labi sasprindzinoties, atceramies, ka, ak vai, pareizi, Guntis Belēvičs, kurš uzsāka vētrainas pārmaiņas veselības aprūpē (pārsvarā tās skāra personāla nomaiņu vairākās iestādēs un, iespējams, bija saistītas ar pašam Guntim Belēvičam vēlamām pārmaiņām zāļu aprites jomā), kuras beidzās tikai ar jampadraci. Ja šo jautājumu neuzdotu, tad diezin vai kādam būtu vēlēšanās un vajadzība to atcerēties.

Uz atmiņas kambaru atvēršanu un Belēviča kunga atcerēšanos šobrīd mudina divi savstarpēji saistīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kurus Veselības ministrija strauji "dzen" (lietoju politžargonu) uz priekšu. Precīzāk, runa ir par grozījumiem MK noteikumos Nr. 1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" un Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība". Īsumā – tie paredz, ka, sākot ar 2018. gada 1. Janvāri, injicējamās ķīmijterapijas zāles tiks izslēgtas no zāļu kompensācijas sistēmas un iepirktas centralizēti. Publiski tas izskatās skaisti un pareizi, neskatoties uz vēl pirms mēneša izskanējušajiem kopumā deviņu (!) nevalstisko organizāciju protestiem – Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Aptieku īpašnieku asociācija, LTRK, LDDK, Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācija (SIFFA), Latvijas Patentbrīvo zāļu ražotāju asociācija, Bioloģisko zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Aptiekāru asociācija cēla pamatotus iebildumus pret iecerētajiem grozījumiem. Šis ir vienreizējs gadījums visā Latvijas veselības aprūpes politikas vēsturē un, iespējams, arī plašāk, kad ārstu profesionālās organizācijas, zāļu ražotāju pārstāvji un tirgotāji, kā arī tā sauktās lielās jumta organizācijas ieņem vienotu nostāju pret Veselības ministrijas dīvainajām pseidoreformām. Starp citu, MK noteikumu projekts vēl papildus saņēma arī Tieslietu, Finanšu ministrijas un KNAB iebildumus.

Kas notiek tālāk? Vai procesa loģika liek domāt, ka Veselības ministrija patiešām ieklausīsies un beigs virzīt apšaubāmu, lai neteiktu, aplamu pseidoreformu? Nē! Tālākie notikumi ir vēl aizraujošāki un attīstās pēc izcilākajiem sociālistiskā plurālisma paraugiem (respektīvi, jums ir tiesības paust viedokli, bet ir tikai viens patiesi pareizais – PSKP Centrālkomitejas – viedoklis).

Pirmā dīvainība ir tā, ka Veselības ministrija virza abus grozījumus MK noteikumos atsevišķi, nevis kopā, kā tas bija iecerēts sākumā. Tas ir pretēji jebkurai tiesību aktu virzības procesa loģikai un atkal kļūst par interesantu precedentu. Taču mērķa vārdā droši vien visi taktiskie gājieni ir pieļaujami.

Otrā dīvainība, drīzāk gan absurds, ir tā, ka Veselības ministrija ir sagatavojusi izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem MK noteikumu projektam – šajā dokumentā ir skaidri pateikts, ka FM, TM, KNAB, SIFFA un pat LDDK iebildumi ir ņemti vērā. Domāju, ka 90 procenti lasītāju tam arī noticēs, tai skaitā ministri, kuri paļaujas, ka tas, kas īsumā dokumentā rakstīts, tā patiešām arī ir. Diemžēl. "Ņemts vērā" Veselības ministrijas izpratnē drīzāk nozīmē: "Paldies, izlasījām jūsu iebildumus." Vērā ir ņemts, bet šie noteikumi pēc būtības tālāk iet to sākotnējā redakcijā. Tikai anotācija ir kļuvusi garāka, kas liecina, ka būs vēl mazāk to personu, kas to tiešām izlasīs.

Mazliet vēlos skart arī pašu piedāvāto MK noteikumu grozījumu būtību. Tātad – tie paredz centralizētu onkoloģisko preparātu iepirkumu, kuru veiks Nacionālais veselības dienests, kas ļaušot ietaupīt teju 260 tūkstošus eiro gadā uz aptieku piecenojuma rēķina, kā arī pacientiem būs ērtāk un drošāk, jo pašiem nebūs jāiet no aptiekas uz zāļu ievades vietu. Te uzreiz parādās it kā sīks, bet būtisks jautājums: vai slimnīcām šobrīd ir pietiekoši personāla resursu un iekārtu, lai varētu atļauties sajaukt nepieciešamās onkoloģiskās zāles? Ja patiešām slimnīcām ir personāls, kuram ir laiks zāļu sagatavošanai, tad tas liek uzdot jautājumu – vai patiesībai atbilst apgalvojums, ka Latvijas veselības aprūpē trūkst personāla, un vai Veselības ministrija mūs visus nav maldinājusi? Iebildumi pret virzītajiem grozījumiem MK noteikumos, kurus ir paudušas gan valsts iestādes, gan nevalstiskās organizācijas, ir neskaitāmi – sākot ar korupcijas riskiem un beidzot ar zāļu uzkrājumiem, kādi veidosies slimnīcās, visbeidzot ar onkoloģijas pacientu aprūpes jautājumiem, kas var liegt pacientiem savlaicīgi saņemt paredzēto ārstniecības kursu.

Tomēr galveno uzmanību saista tas, ka šie Čakšas kundzes virzītie grozījumi ir pārsteidzoši līdzīgi iepriekšējā ministra Belēviča virzītajiem grozījumiem. Papildus onkoloģijas zālēm Belēviča plāns bija izslēgt no kompensējamo zāļu saraksta arī HIV zāles un turpmāk veikt centralizētus iepirkumus. Jāuzsver, ka visām zālēm, tostarp onkoloģijā izmantojamām, regulāri parādās lētāki analogi, kuri zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ietvaros īsā laikā, parasti līdz vienam mēnesim, tiek iekļauti kompensējamo zāļu sistēmā. No tā brīža valsts par šīm zālēm sāk maksāt mazāk. Veicot zāļu iepirkumu gadu uz priekšu, šādu cenu samazinājuma ieguvumu nav iespējams izmantot. Zāļu piegādātājs izmantos savas tiesības piegādāt par nosolīto augstāko cenu visu konkursa periodu. Respektīvi, valsts tādējādi neizbēgami samaksās ievērojami vairāk.

Atskatoties varam veikt aprēķinus, kāda būtu bijusi savulaik ministra Belēviča virzīto grozījumu ietekme uz valsts budžetu. Aprēķinot iegūstam, ka tikai par diviem HIV medikamentiem – "Kivexa" un "Truvada", tos 2017.gadam iepērkot centralizēti, valsts neiegūtās cenu samazināšanās rezultātā zāļu tirgotājiem pārmaksātu vairāk nekā 1,7 miljonus eiro. Savukārt ieguvums no nesamaksātā aptiekas uzcenojuma būtu labi ja vien 4% no šīs zaudējuma summas.

Beigās jāpiebilst, ka MK noteikumu grozījumos iekļautais no zāļu kompensācijas sistēmas izslēdzamais onkoloģijas zāļu saraksts sastāv no daudziem desmitiem nosaukumu. Var tikai pieņemt, kādus zaudējumus valsts var sagaidīt no šādas rīcības. Retorisks jautājums ir: vai patiešām šos grozījumus virza ministre Čakša, vai viņas ēnā turpina darboties Belēvičs? Bet jautājums pēc būtības ir: vai valdībai, tas ir, premjeram, finanšu ministrei, nevajadzētu uzmanīgāk paskatīties Veselības ministrijas virzītajos aprēķinos? Gan šajos, gan citos! Premjera atbalsts reformām ir nepieciešams, bet iekšējas, racionālas analīzes un kritikas trūkums var novest pie tā, ka viss, ko valdība dara, var vērsties pret pašu valdību. Un premjeru pirmkārt.

Papildus:

Fakti un aprēķins par HIV zālēm (avots: Nacionālais veselības dienests):

Zāļu "Kivexa" cena valstij 2016. gadā: 375,33 EUR par vienu iepakojumu

Zāļu "Kivexa" analoga cena valstij no 2017. gada 1. janvāra: 236,34 EUR par vienu iepakojumu

Zāļu "Truvada" cena valstij 2016. gadā: 502,97 EUR par vienu iepakojumu

Zāļu "Truvada" analoga cena valstij no 2017. gada 1. jūnija: 352,05 EUR par vienu iepakojumu

Zāļu "Kivexa" un analoga patēriņš 2017. gadā mēnesī: 775 iepakojumi, gada patēriņš: 9300 iepakojumi (aprēķins balstīts uz zāļu reālo patēriņu 2017. gada janvārī)

Zāļu "Truvada" patēriņš 2017. gadā mēnesī: 310 iepakojumi, gada patēriņš: 3720 iepakojumi (aprēķins balstīts uz zāļu reālo patēriņu 2017. gada janvārī)

"Kivexa" un analoga cenas starpība ir 138,99 EUR (=375,33–236,34), reizinot ar iepakojumu skaitu gadā (9300), tas sasniedz 1 292 607 EUR

"Truvada" un analoga cenas starpība ir 150,92 EUR (=502,97–352,05), reizinot ar iepakojumu skaitu deviņos mēnešos (2790), tas sasniedz 421 067 EUR.

Ministra Belēviča priekšlikumu, kurš tikai uz diviem medikamentiem ļautu ārzemju zāļu ražotājiem nopelnīt papildus 1 713 674 EUR, joprojām turpina virzīt pašreizējā Veselības ministrijas vadība.