No malas neizskatās, ka tas tā varētu būt. Drīzāk tas atgādina padomju varas pēdējo laiku, kad boļševiku funkcionāri gan draudēja/brīdināja, gan glaimoja, gan iefiltrējās, gan arī centās pielāgoties nenovēršamajam. Bija laiks, kad Latvijas teritorijā, tāpat kā visā PSRS Baltijas kara apgabalā, bija visvairāk ārstu un medicīnas iestāžu pasaulē. Trešā pasaules kara gadījumam. Tad visi bija aizstājami, kaut formāli un ne visai kvalitatīvi. Tas veselības aprūpes augstākā līmeņa vadītājos radīja varenības un nesodāmības sajūtu, kas saglabājusies vēl līdz šim. Vadītāju rotācijai šodien ir politiski/koruptīvi motīvi, kas šo varenības sajūtu, nonākot amatā, nemazina. Un tā turpinās PSRS veselības aizsardzības sistēmas "tēva" I. Semaško aizsāktā ārstu un citu mediķu ekspluatācija, uzskatot, ka ārsti ir citu sabiedrības locekļu kalpi uz mūžu, neskatoties uz to, cik viņiem par to maksā. Un tā tas turpinājās arī pēc Latvijas Atmodas. Valdošajiem vienmēr bija P. Stradiņa slimnīca ar tās galma ārstiem un jaunākajām tehnoloģijām un metodēm. Vidējai nomenklatūrai tika ieviesta veselības apdrošināšana par nodokļu maksātāju naudu. Tikai paši nodokļu maksātāji palika bešā. Tāpat kā viņu ārsti. To visu aizsāka "universālais ministrs" Vladimirs Makarovs (tagad tranzītbiznesā) , kurš ienīda ārstus kā šķiru, visticamāk, savu fizisko defektu dēļ. Lielākā daļa viņa sekotāju turpināja iet tai pašā virzienā, jo tā bija akceptējuši valdību un partiju vadītāji. Bet vadzis liecās. Un nu sāk lūzt. Sagadīšanās dēļ tieši Jūsu valdīšanas laikā.
Te nu jautājums – ko darīt JUMS? Vai censties uz brīdi saglābt tās drupačas, kas vēl ir? Solot, ka kaut kad kaut kas vēl būs? Pamazām, nezinot , vai tas nosegs inflāciju vai padziļinās krīzi. Taču līdz ar to nedaudz paildzinās Jūsu kontaktu ar ministra krēslu un arī Jūsu ilūziju, ka "es taču esmu labāka ministre par daudziem citiem". Atzīstu, Jūsu izteikumi rāda, ka redzat situāciju nozarē (par veselības aprūpes SISTĒMU vairs nav runas, tā ir sajukusi, budžeta esamības fakts neliecina par sistēmas esamību) samērā reāli. Ir arī daži mazi labi darbiņi. Es pat ieteicu LĀPA vadībai pagarināt Jums sertifikātu, ignorējot pastāvošos noteikumus. Dzirdīgas ausis gan neatradu. Taču lielajās, principiālajās lietās nav padarīts nekas. Pat dzīvotspējīga reformu un to finansēšanas plāna nav. Ir tikai lēkāšana no viena muļķa ieteikumiem pie citu muļķu ieteikumiem, kurus visus dīda vietējie minioligarhi un baņķieri. Tāpat balstīšanās uz farmācijas industrijā iepazītiem biznesmeņiem, kurus sistēmā tā nopietni sāka ievazāt J. Bārzdiņš, arī Jūs.
Ko varētu ieteikt Jums?
Nu esiet pirmais nozares ministrs, kurš spēj kaut uz brīdi atlikt malā savu narcismu un tā radīto omnipotenci, un nostājieties to pusē, bez kuriem šī sabiedrība un valsts nespēj pastāvēt! Necentieties pastiept laiku, līdz streikotāju "švunka" būs noplakusi, kā to dara LĀB prezidents un ārstu interešu nodevējs P. Apinis! Ārstu prasības ir taisnīgas, un viņi šoreiz nebūt neprasa visu, kas būtu jāprasa. Protams, sekos citi streiki un citas prasības, bet tas ir nenovēršami, un tās būs daudzas citas valdības, kurām tas būs jārisina, jo uzkrājies ir pārāk daudz. Jūs, protams, varat atgriezties savā farmācijas biznesā un pelnīt krietni vairāk nekā tagad ministra amatā. Droši vien tā arī būs. Bet tikai viena nianse – kā tad uz Jums skatīsies ārsti, kuriem Jūs centīsieties iestāstīt, ka jāpērk tieši Jūsu prece?