Foto: LETA
Nodoms ieviest "lielāku progresivitāti" iedzīvotāju ienākumu aplikšanā ar ienākuma nodokli, kas atskanējis no valdošās koalīcijas kabinetiem, ir pareizā virzienā sperts solis. Maijā pieņemtais lēmums mazināt IIN likmi no 23% līdz 20% ienākumiem, kas ir zemāki par 3750 eiro mēnesī (45 000 eiro gadā), un ieviest diferencētu neapliekamo minimumu līdz 250 eiro ir tikai bāla tādas progresivitātes ēna, kas ir vajadzīga Latvijai, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, rosinātu uzņēmējus vairāk naudas ieguldīt uzņēmuma attīstībā, nevis tērēt greznas dzīves priekšmetiem un pakalpojumiem, celt konkurētspēju un izvest privāto biznesu no ēnu ekonomikas.

Lielajiem ienākumiem – augstākas likmes

Vārds "progresīvais" nozīmē nevis "priekšzīmīgs", bet gan "progresējošs". Īstenojot šādu nodokļu politiku, katram nākamajam ienākumu palielinājumam tiek piemērota augstāka likme. Valstīs, kurām ir bagāta nodokļu politikas pieredze, progresivitātei parasti ir 3–5 pakāpes. Piemēram, Lielbritānijā ir 3 ienākuma nodokļa celšanas pakāpes, savukārt Beļģijā – 5, bet Austrijā 6. Turklāt dažās valstīs ir noteikts arī ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums.

Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, kurām mūsu politiskā elite vēlas pievienoties, trešās pakāpes nodokļa likme ir 30% un pat vairāk. Piemēram, Holandē ir šāda progresivitātes dinamika – 5,1%, 10,85%, 42%, 52% (!).

Latvijā šobrīd ir tikai viena progresivitātes pakāpe – 23%. Vēl vienas pakāpes – 20% – noteikšana nozīmēs, ka 95 procentiem IIN maksātāju (tik daudz IIN maksātāju pelna mazāk par 45 000 eiro gadā) būs vien nodokļa likmes samazinājums. Tas ir pareizs līdzeklis iekšējā pieprasījuma palielināšanai, taču tas nerisinās reformas uzdevumus, toties robu budžetā iecirtīs gan.

Kādam jābūt progresīvajam nodoklim?

Nepieciešams noteikt vairākas proporcionalitātes pakāpes, kā arī paaugstināt pakāpju nodokļa likmju diferenciāciju. Mazajiem ienākumiem – mazākas likmes. Un, protams, daļa no lielajiem ienākumiem ir jāapliek ar krietni augstāku likmi. Ar pazeminātu nodokļa likmi aplikto ieņēmumu samazināšanos būs iespējams kompensēt, piemērojot paaugstinātu nodokļa likmi ienākumu daļai, kura pārsniedz vairākuma ienākumus. Tad valdībai nebūs jākasa pakausis, domājot, kur ņemt naudu reformas īstenošanai.

Šo rindiņu autors kopā ar biedrības "Progresīvie" vadītāju Ansi Dobeli, pamatojoties uz VID datiem par 2014. gadu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijai sagatavoja progresīvā IIN modeli: visu ienākumu veidi ir apliekami ar vienu un to pašu likmi, bet vienas pašreizējās likmes vietā būtu noteiktas četras:

0% līdz 160 eiro mēnesī (neapliekamā minimuma vietā)

15% 160−600 eiro mēnesī

25% 600−1500 eiro mēnesī

35% vairāk par 1500 eiro mēnesī

Līdz ar to apliekamais ienākums ir sadalāms četrās daļās: 160 eiro vispār netiek aplikti ar nodokli (tātad likme ir nulle procentu), nākamos 440 eiro apliek ar 15 procentu likmi, nākamos 900 eiro − ar 25 procentu likmi, bet atlikušo daļu no apliekamā ienākuma − ar 35 procentu likmi.

Piemēram, pēc darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas samaksas par algu, kura ir 1452,51 eiro mēnesī, aplikšanai ar IIN paliek 1300 eiro, bet pēc neapliekamā ienākuma 75 eiro apmērā atskaitīšanas tiek aplikti 1225 eiro. Ar spēkā esošo likmi 23% no tiem tiek ieturēts IIN 281,75 eiro.

Toties, ja tiek piemērots progresīvais IIN, 160 eiro netiek aplikti, no 440 eiro (ienākuma daļa no 160 līdz 600 eiro) ar likmi 15% tiek ieturēts IIN 66 eiro, no atlikušajiem 700 eiro (1300−160−440) ar likmi 25% tiek ieturēts IIN 175 eiro, kopā 241 eiro, t.i., par 40,75 eiro mazāk nekā tagad ieturamais nodoklis.

Piedāvātās pakāpes un apliekamie ienākumu intervāli varētu nodrošināt nodokļu sloga pārdalīšanu, saglabājot budžeta ieņēmumus pašreizējā apjomā. Pat ja no visu algu kopsummas iekasētais nodoklis samazinātos par 7,68%, visu dividenžu aplikšana ar nodokli palielinātu šī nodokļa ieņēmumus par 224%.

Tā nav nivelēšana, šāds nodokļa sloga pārdalīšanas mehānisms nodrošinās ekonomisko taisnīgumu, proti, tiem, kam brīvais tirgus deva vairāk iespēju nopelnīt, ir vairāk jāatdod sabiedrībai.

Divus pēdējos gadus pēc kārtas valsts budžeta pieņemšanas laikā frakcija "Saskaņa" konsekventi aizstāvēja šo priekšlikumu Saeimā un pamatoja komisijās vienotas likmes piemērošanu visu ienākumu veidiem, kā arī uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošanu no nodokļa maksāšanas, tāpat kā kopš 2009. gada rosināja piemērot progresivitāti nodokļu sistēmā.Valdības frakcijas noraidīja Saeimā visu, ko tagad pasniedz kā savu izgudrojumu. Vienlaikus ar "Vienotības" pausto progresīvā nodokļa atbalstu tās priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns klāstīja, ka viņa partija kādreizējo Ministru prezidentu Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas vadībā esot "konsekventi atbalstījuši progresivitāti nodokļos, lai samazinātu sabiedrības nevienlīdzību".

Sofistikas un viltības vēsture

Vēsturiski visās valstīs bez izņēmuma aplikšana ar nodokli pēc progresivitātes principa ir veidojusies ideoloģiskās cīņās, ekonomisko interešu un politisko uzskatu sadursmēs. Vieni atbalstīja progresivitātes principu, citi iestājās pret to. XX gadsimts sākās ar tādiem sociālajiem satricinājumiem, ka lielākajā daļā attīstīto valstu valdības ir ieviesušas progresīvo nodokli, bet batālijas nav rimušās vēl šodien.

Pret to iestājas korporācijas un to interešu lobētāji. Visaktīvāk viņi darbojas tur, kur viņiem nepretojas, kur algotais darbaspēks ir slikti organizēts, ir novājinātas vai pat izzudušas demokrātijas tradīcijas. Pierādījums tam ir arī visas piecpadsmit jaunbagātnieku valstis, kas izveidojās Padomju Savienības vietā, tostarp arī Latvija.

Šodien ar ironiju var lasīt, kā cienījamas organizācijas, kas pārstāv lielo ienākumu saņēmēju intereses, maļ un maļ vienus un tos pašus argumentus.

Ar kādiem tik paņēmieniem nav mēģināts atrunāt sabiedrību no progresīvā nodokļa ieviešanas! Kopīgā uzbrukumā ir devušās Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Darba devēju konfederācija, Latvijas Banka, CERTUS. Cik pretimnākoši uz pleca sita Pasaules Bankai, kura bija pamācījusi, cik vajadzīgs ir progresīvais nodoklis Latvijai! Bet te negaidīts pavērsiens – izskan piedāvājums ieviest progresīvo nodokli. Un no kurienes šīs vēsmas? No valdības puses.

Nu vairs nav joki, tāpēc ir izsludināta mobilizācija. Galvenais paņēmiens uzbrukumā progresīvajam nodoklim – savas grupas intereses uzdot par visas sabiedrības interesēm un progresivitāti aplikšanā ar nodokli saukt par darba nodokļa paaugstināšanu. Nav vēlmes pašiem maksāt budžetā vairāk nodokļu, tāpēc spriedelē (LTRK), ka cietēji būs visi iedzīvotāji, jo mazināsies viņu ikmēneša ieņēmumi. Taču viņiem nav taisnība.

Kā jau iepriekš minēju, nodokļa progresija nozīmē to, ka maksājamais nodoklis pieaugs līdz ar ienākumu palielināšanos. Tas ļaus mazināt nodokli nelieliem ienākumiem. Pēc tam, kad valdība bija konkretizējusi likmes divas pakāpes, nākamo piedāvāto likmi jau var piemērot tik lieliem ienākumiem, kādus gūst tikai trīs līdz pieci procenti iedzīvotāju. Protams, viņu ikmēneša ienākumi saruks, taču tie nebūs "visu iedzīvotāju" ienākumi.

Gluži pretēji, pēc nodokļa samaksas vairumam Latvijas darba cilvēku maciņos paliks vairāk naudas! Un viņi šo naudu nenesīs uz banku, bet uz veikaliem. Palielināsies pieprasījums iekšējā tirgū, uzņēmējiem būs pamats ieguldīt līdzekļus savās ražotnēs, veicināt ekonomikas izaugsmi.

Liekulīgi ir arī brīdinājumi, ka pēc progresīvā nodokļa ieviešanas palielināsies emigrācija. Tieši naudas bads liek mūsu cilvēkiem doties uz ārvalstīm augstāku ienākumu meklējumos. Ja vairumam algota darba darītāju, mazu un vidēju uzņēmumu īpašniekiem IIN mazināsies, viņi labprāt paliks dzimtenē.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis apgalvo: "Lai motivētu ikvienu palikt mūsu valstī, nepieciešams izveidot konkurētspējīgu nodokļu politiku, lai uzņēmēji spētu celt vidējo algu līmeni, maksājot vismaz 1050 eiro pēc nodokļu nomaksas," un norāda, ka tādēļ vajag atbrīvot no ienākuma nodokļa uzņēmumu peļņu un būtiski mazināt ēnu ekonomiku. Tieši tā! Taču, lai palielinātu vidējo darba algu, var jau šodien mazināt nodokļu slogu mazajām algām un palielināt nodokli lielo ienākumu saņēmējiem. Gada laikā dažas dividendes skaitāmas miljonos eiro.

LTRK uzskata, ka darba nodokļa paaugstināšana liks sarosīties ēnu ekonomikai. Bet nē, notiks pretējais – progresīvais IIN motivēs pamest ekonomikas ēnas pusi. Valdība jau ir mazinājusi likmi. Ja tā konsekventi turpinās ieviest progresīvo nodokli un palielinās likmi lielajiem ienākumiem, tad varēs vēl samazināt likmi ienākumiem zem 900 eiro, tātad ļoti lielam algotu darbinieku skaitam, kuru alga ir zemāka par vidējo. Uzņēmumu izmaksas mazināsies, uzņēmējiem kļūs mazāk iemeslu slēpties ekonomikas ēnā.

Progresīvais nodoklis gan stabilizē iedzīvotāju sociālo stāvokli, gan iedarbina ekonomikas attīstības tirgus mehānismus un palielina uzņēmēju konkurētspēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!