Kļūdas un neveiksmes var gadīties arī pieredzējušiem un izciliem profesionāļiem. Biežāk pieļautās grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju kļūdas ir saistītas ar nepareizu nodokļu aprēķināšanu. Savukārt šādu kļūdu pieļaušana nozīmē finansiālus zaudējumus, piemēram, VID soda naudas, kas ietver uzrēķinātā kavējuma ietekmi, grāmatvežu klientiem. Arī šādus riskus paredz profesionālās civiltiesiskās atbildības polise, un mēs ERGO pieredzē esam atlīdzinājuši tāda veida zaudējumus.
Izvērtējot riskus, tiek ņemts vērā vairāku svarīgu faktoru kopums – piemēram, grāmatvedības uzņēmuma apgrozījums, apkalpojamo klientu darbības specifika, grāmatveža darba pieredze u.c. Tas ir pamats, nosakot apdrošināšanas maksājumu par polisi. Normatīvo aktu noteiktais obligātais apdrošināšanas limita minimums ir 3000 eiro, tomēr mēs saviem klientiem iesakām iegādāties apdrošināšanas polises ar lielāku atbildības limitu. Apdrošināšanas maksājuma par polisi atšķirības ir visnotaļ nebūtiskas, bet ieguvums – neatsverams!
Izvērtējot šī brīža grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju pieprasījumus un noslēgtos apdrošināšanas līgumus, varam secināt, ka vidējais atbildības limita apmērs ir robežās no 3 000 eiro – 15 000 eiro. Protams, ir atsevišķi apdrošināšanas līgumi, kur atbildības limita apjoms sasniedz pat 500 000 eiro, tomēr tā nav bieža prakse. Šādus atbildības limita apmērus varam novērot līgumos, kur apdrošinātais ārpakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums, kas apkalpo lielus, nereti arī starptautiskus, uzņēmumus, kuriem tas ir obligāts sadarbības nosacījums, ko pieprasa šo uzņēmumu īpašnieki.
Jāatzīst, ka pārāk zemi limiti ir daudzās jomās, kur nepieciešama profesionālā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – arī būvniecībā, farmācijā u.c. Un pieredze šajās jomās liecina, ka bieži vien ar obligāto minimālo limitu nepietiek.
Būtiski, ka likuma izpratnē šajā kontekstā par ārpakalpojuma grāmatvedi tiek uzskatīts arī grāmatvedis, kas pakalpojumus sniedz sava uzņēmuma saistītajam uzņēmumiem. Tas ir jaunums gan apdrošinātājiem, gan pašiem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, jo līdz šim saistītie uzņēmumi netika uzskatīti par trešajām personām, kas var pretendēt uz zaudējumu kompensāciju, lai izslēgtu interešu konflikta varbūtību un iespēju negodprātīgiem uzņēmumiem attīstīt finanšu shēmas.
Kopumā Latvijā 2016. gadā bija reģistrēti aptuveni 8 000 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji. Klienti tiem uztic savas finanses, un šādas apdrošināšanas esamība garantē drošības sajūtu abām pusēm. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas mērķis ir paaugstināt grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju stabilitāti un reputāciju. Tāpat kā līdz šim varam novērot, ka apdrošināšanu ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji prezentē saviem potenciālajiem klientiem, kā papildus drošības garantu un pievienoto vērtību. Nenoliedzami – tas pavisam noteikti tā arī ir.