Tur gūts apstiprinājums, ka Krievijas kravu apjomi Latvijā nav mazinājušies, nav arī indikāciju, ka austrumu kaimiņvalsts varētu samazināt kravu pārvadājumus caur Latvijas ostām. Savukārt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš sacījis, ka maija otrajā pusē izskanējušie "šausmu stāsti" par situāciju kravu pārvadājumos pa dzelzceļu Latvijā bijuši baumas, vēstīja LETA.
Taču, saliekot kopā 10 tranzīta biznesā iesaistīto, kas lielākoties nevēlas tikt saukti vārdā, vai ekspertu teikto un paskatoties uz statistikas cipariem viņu acīm, izveidojas pavisam cita bilde. Neskaidrība publiskajā telpā attiecībā uz situāciju nozarē zināmā mērā varētu būt saistīta vēl arī ar to, ka vieni runā par kravu pārvadājumu plāniem, kurus RŽD bez jebkāda pamata apcērp, bet citi par reāli pārvadāto kravu apjomiem, kas palikuši pāri pēc apcirpšanas. Kā vēstīts iepriekš, ziņas par to, ka RŽD būtiski ierobežo kravu nostūtītāju plānotos pārvadājumu apjomus Latvijas ostu virzienā īpaši aktualizējās uzreiz pēc bijušā LDz vadītāja Uģa Magoņa aresta.
Nemitīga cīņa
"Ticu visam, ko saka valsts vadītāji," ironizē kāda termināļa pārstāvis, uzreiz gan uzsverot, ka īstenībā ir "sūdīgi". Pēc viņa teiktā, pēdējos mēnešos RŽD kravu nosūtītājiem atteicis 55% no plānotā kravu apjoma Latvijas virzienā. Komersanti tad cenšas izmantot papildplānu pieprasījumus, un šāda cīņa notiek nepārtraukti. Līdz ar to, piemēram, par ogļu kravu apjomiem neesot skaidrības ne tikai līdz gada beigām, bet pat pāris mēnešus uz priekšu. Tai pašā laikā ostu stividori izmanto visus kanālus, lai tikai izcīnītu jaunas vai papildu kravas.
Zīmīgi, ka Krievijas attieksme kaimiņvalsts komersantiem sagādā ne tikai finansiālas, bet arī drošības problēmas, jo ir kāda ogļu marka, kas, ilgāku laiku neizvesta, var pašaizdegties. Par šiem jautājumiem Latvijas pārstāvjiem bijušas smagas sarunas ar Krievijas vēstnieku, kā arī kaimiņvalsts Transporta ministrijas un RŽD pārstāvjiem. Jautājums gan esot par to, vai Latvijas politiķi spēj tikt līdzi tiem augstu stāvošajiem personāžiem, kas šādus lēmumus par kravu ierobežojumiem pieņem. Vairāki komersanti arī norāda uz, viņuprāt, Latvijas valdības nepārdomāto un nozarei kaitējošo lēmumu likt šķēršļus Krieviju interesējošajam "Nord Stream 2" projektam, kas varētu būt viens no iemesliem RŽD uzliktajiem ierobežojumiem kravu nosūtīšanai Latvijas ostu virzienā.
Īstie skaitļi
Arī kāda cita termināļa pārstāvis uzsver, ka visi viņam zināmie komersanti nedalās optimismā ar politiķiem un nozarē strādājošie nesaprot, kāpēc politiķi izplata dezinformāciju. Eksperts gan atzīmē, ka lietu saukšana īstajā vārdā politiķiem neko daudz nepalīdzētu, jo viņi neizceļas ar spēju šādus smagus jautājumus risināt. Lai iegūtu pareizu ainu par notiekošo, gan viņš, gan citi uzņēmēji iesaka nesalīdzināt dzelzceļa pārvadājumu vai pārkrauto kravu apjomus ostās ar attiecīgajiem mēnešiem pērn, jo pagājušajā gadā šie rādītāji bijuši daudz sliktāki nekā 2015. gadā. Kā liecina SM dati, 2016. gada četros mēnešos ostu kopējais apgrozījums bija par 15,5% mazāks nekā 2015. gada attiecīgajā periodā. Kaut arī salīdzinājumā ar 2016. gadu šogad ir kāpums, tomēr 2017. gada četros mēnešos ostās apkalpoto kravu apjomi arvien ir par 6,6% mazāki nekā 2015. gadā.
Tādēļ eksperts iesaka salīdzināt šī gada mēnešus savā starpā, un tur jau paveras pavisam cita aina. Ja vēl ogļu kravu kritumu aprīlī par 9% salīdzinājumā ar martu var daļēji norakstīt uz siltāku laiku un tirgus konjunktūru, tad kopējā kravu apgrozījuma ostās samazinājumu par 7,6% nevar, tāpat kā sarukumu citos kravu segmentos. Piemēram, naftas produkti ostās aprīlī pārkrauti par 9,1% mazāk nekā martā, bet ķīmiskajām beramkravām, pamatā minerālmēsliem, ir 40% mīnuss. Šādā griezumā skatoties, pa dzelzceļu, kur pieejami arī maija rādītāji, gada piektajā mēnesī kopumā pārvadāts par 4,5% vairāk nekā aprīlī, taču par 23,3% mazāk nekā martā. Caur ostām nosūtīto dzelzceļa kravu apjomi maijā salīdzinājumā ar aprīli sarukuši minimāli, par 0,3%, taču salīdzinājumā ar martu par 27,6%. Pēc termināļa pārstāvja teiktā, atsevišķu Krievijas kravu kritums šādā griezumā šobrīd ir daudz lielāks par trešdaļu un ar katru nākamo mēnesi apjomi samazinās. Tai pašā laikā kravu nosūtīšanas atteikumi dažādas kravu grupas skar atšķirīgi un nav sākušies vienlaikus.
Vaicāts, kas, viņaprāt, šādu Krievijas rīcību izraisījis, viņš norāda, ka tie ir visi faktori kopā, gan politiskie, gan ekonomiskie, šobrīd veidojot kritisko masu. Piemēram, sāk atspēlēties tas, ka ārlietu ministrs runā par kaimiņvalsti, kas vien ienāk prātā, kā arī maldīgs bijis pieņēmums, ka krievi savas ostas jau neuzbūvēs. Rezultātā nozares komersantu vidū nav nekāda optimisma, nav arī skaidrības, vai pārvadājumu apjomi nesaruks vēl straujāk līdz ziemai, kad Krievijai objektīvi vajadzēs izmantot arī citu valstu ostas, lai kravas nosūtītu. Tas, vai LDz pārstāvji Soču forumā "Stratēģiskā partnerība 1520" tiks skaidrībā, kas īsti notiek un ko tranzītbizness var sagaidīt nākotnē, ir atklāts jautājums. Pēc viņa teiktā, šobrīd Krievijā kravu nosūtītājiem, kas gribētu tās vest caur Latviju, kravu ir vairāk, nekā mūsu ostu termināļi spētu apstrādāt.
"Cepšanās" nelīdzēs
"Protams, ka visi izjūt," par Krievijas kravu nosūtīšanas ierobežojumiem Latvijas ostu virzienā saka kāda naftas produktu termināļa pārstāvis. Kāds loģistikas ķēdē iesaistītais savukārt norāda, ka viņa pārstāvētā uzņēmuma pārvadājumu apjomi ir 50% no plānotā, proti, puse no tām kravām, kas reāli varēja tikt pārkrautas Latvijas ostās, taču kaimiņvalsts attieksmes dēļ netika nosūtītas. Savukārt jūnijā atteikumi pat pārsniedz 50%. No vienas puses, tāda ir reālā situācija. No otras puses, iespējams, situāciju nevajadzētu dramatizēt, jo jūlijā vai vēlāk tā varētu atkal uzlaboties.
Ir taisnība, ka pēdējā pusotra mēneša laikā vērojams kravu apjomu kritums trīs kravu grupās (ogles, naftas produkti un minerālmēsli), norāda Rīgas brīvostas pārvaldes Mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna. Viņš arī atzīst, ka neviens šobrīd nevar pateikt, kāds būs kravu apgrozījums gada griezumā. Tai pašā laikā viņš aicina nesēt paniku, jo tas tikai var kaitēt nozares uzņēmumiem, piemēram, attiecībās ar bankām.
Lai gan Liepājā komersanti jūt indikācijas par Krievijas kravu apjomu ierobežojumiem un ir nobažījušies, tomēr trauksmes zvanus neskandina un paniku neceļ, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš. Valdot gan zināma nenoteiktība, un lietas tiek uztvertas saasināti, proti, jebkuras nobīdes un aizkavēšanās, kā arī RŽD atsauces uz remontdarbiem šādos apstākļos komersanti var sākt uztvert kā nopietnu problēmu. Krievijas potenciālie ierobežojumi varētu skart divas kravu grupas Liepājā – ogles un graudus. Pēc viņa teiktā, ogles šobrīd ir Liepājas veiksmes stāsts, jo tās aizstājušas "Liepājas metalurga" produkciju. Savukārt par graudiem no Krievijas vidienes varēs runāt augusta otrajā pusē.