Foto: Reuters/Scanpix
Līdz 19. jūnijam Latvijā ieradīsies pēdējie karavīri, kas veidos vairāk nekā 1000 kareivju lielo Ādažu militārajā bāzē dislocēto NATO bataljonu. Nenoliedzami - tik liela kontingenta uzņemšana Latvijai radījusi virkni saimniecisku rūpju un citus izaicinājumus. Piemēram, droši var prognozēt, ka Krievijas medijos aizvien biežāk parādīsies sabiedrotos diskreditējoši ziņu materiāli.

Informatīvajā kampaņā pret NATO kaujas grupu izvietošanu Baltijas jūras reģionā Krievijas mediji, piemēram, Rossiya Segodnya vai Rossija24, iesaistās regulāri. Ziņu materiālos, izmantojot viltus lieciniekus un nepatiesus vai daļēji patiesus faktus, sabiedrība tiek brīdināta gan par neizbēgamu noziedzības līmeņa palielināšanos, jo NATO karavīri uzvedas huligāniski, gan biedēti ar NATO plāniem uzbrukt Krievijai.

Aizsardzības ministrija brīdina, ka šāda veida propagandas mērķis ir mazināt uzticamību NATO un sabiedroto spēku karavīriem, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem un mēģinot ietekmēt cilvēku prātus. Tādēļ ministrija aicina Latvijas sabiedrību kritiski attiekties pret populistiskiem centieniem īstenot informācijas operācijas Latvijas informatīvajā telpā

To, ka NATO tātad arī Latvijas bruņoto spēku karavīri, atrodoties komandējumos, mēdz pastrādāt dažāda smaguma likuma pārkāpumus neviens negrasās noliegt, kaut arī oficiālu un visaptverošu statistiku par šiem incidentiem ir praktiski neiespējami iegūt. Taču attieksme pret tiem NATO valstīs un pret aliansi kampaņu izvērsušajā kaimiņzemē ir atšķirīga.

Ieguvumi no ārvalstu militāro bāzu klātbūtnes ir palielināta reaģētspēja uz militāru apdraudējumu, pretinieka atturēšana, kā arī papildu drošība sabiedrotajiem. Šie aspekti šobrīd ir sevišķi aktuāli Austrumeiropai, jo līdz ar militāru draudu palielināšanos no Krievijas puses šī reģiona NATO dalībvalstīs atturēšanas nolūkā tiek izvietoti dažādu NATO dalībvalstu spēki, kas vienlaicīgi rada nepieciešamību nodrošināt adekvātu infrastruktūru un nozīmē ārvalstu karavīru klātbūtni ilgākā laika posmā.

Jāpiebilst, ka pret noteiktu valstu militāro klātbūtni iebilst to pretinieki, kas var izvērst īpašas ietekmes operācijas, izmantojot medijus, interneta tīmekļa piedāvātās iespējas un citus līdzekļus, lai atainotu ārvalstu karavīrus kā potenciālos okupantus, nevis sabiedrotos.

Par piemēru iepriekšminētajam var nosaukt interneta vietnē "MintPress News" 2016.gada 14.jūlijā publicētu rakstu, kurā apgalvots, ka kāda Latvijas sabiedriskā organizācija "Woman Latvia" it kā pieprasījusi Latvijas valdībai pirms ārzemju karavīru ierašanās Latvijā noslēgt ar ASV vienošanos, kas uzliktu par pienākumu ASV karavīriem maksāt alimentus Latvijas sievietēm, kuras dzemdējušas amerikāņu karavīru bērnus. Šādu informāciju Krievijas laikrakstam "Rossijskaja Gazeta" sniedzis Latvijā dzīvojošais prokremliskais aktīvists un Latvijas Nepilsoņu kongresa vadītājs Aleksandrs Gapoņenko, kurš regulāri izplata dažāda veida dezinformāciju par Latvijas valsti. Patiesībā gan minētā organizācija, gan tās it kā paustā prasība ir pilnīgs izdomājums, kas kalpo kā tikai viens no daudzajiem Krievijas īstenotās dezinformācijas un ārvalstu karavīru nomelnošanas kampaņas piemēriem.

Atšķirīgi nodarījumu profili

Ārvalstu militārpersonu izraisītie incidenti nav vienkārša tēma, ņemot vērā dažādas nostājas pret šo jautājumu. Kaut arī nekad nebūs pieejama pilnīga statistika par visiem ārvalstu militārpersonu pastrādātajiem noziegumiem, šajā gadījumā tā droši vien nesniegtu maksimāli objektīvu skatījumu lielo skaitlisko atšķirību dēļ, piemēram, pretnostatot Krievijas 201.militāro bāzi Tadžikistānā, kurā dienē aptuveni 7500 militārpersonas, ar ASV Bruņoto spēku kontingentu Okinavā (Japāna) apmēram 26 000 militārpersonu sastāvā.

Krievijas karavīru pastrādāto noziegumu ziņā acīmredzama tendence ir lielais slepkavību skaits, kuras nereti ir veiktas brutālā veidā, kas nav raksturīgi ASV militārpersonām. Neskatoties uz ievērojamajām atšķirībām abu valstu militāro kontingentu ziņā, pēdējo desmit gadu laikā ASV karavīri, ja neskaita 2016.gada aprīlī kāda bāzes tehniskā darbinieka izdarīto slepkavību Okinavā, nav pastrādājuši nevienu slepkavību, ko nevar teikt par Krievijas karavīriem Armēnijā un Tadžikistānā. Jāakcentē, ka Krievijas militārajās bāzēs dienē arī obligātā dienesta karavīri, turpretim ASV bāzēs tikai profesionālā dienesta karavīri, kas ir izgājuši cauri noteiktam "filtram".

ASV kā valstij, kura atrodas pirmajā vietā pasaulē pēc ieguldījumiem militārajā sfērā, ir arī vislielākais militāro bāzu skaits pasaulē, proti, apmēram 800 bāzes vairāk nekā 16 valstīs. Pēc Pentagona 2016.gadā publicētās informācijas, 174 bāzes atrodas Vācijā, 113 – Japānā, savukārt 83 – Dienvidkorejā. Kopumā ārzemēs ir dislocētas aptuveni 150 000 ASV militārpersonas.

Runājot par Krieviju, lielāka daļa tās militāro bāzu un objektu ārvalstīs atrodas postpadomju valstīs. Lielākās Krievijas bāzes tajās dislocētā kontingenta ziņā ir 201.militārā bāze Tadžikistānā (aptuveni 7500 militārpersonas) un 102.militārā bāze Armēnijā (aptuveni 5000 militārpersonas).

Ja runā par amerikāņu karavīru izdarītajiem noziegumiem ārvalstīs, visbiežāk piesauktais vārds droši vien būtu Okinava – prefektūra Japānas dienvidos, kur dzīvo aptuveni 1,3 miljoni iedzīvotāju. Okinavā ir dislocēti apmēram 26 000 ASV militārpersonu, kas ir puse no visa Japānā izvietotā ASV Bruņoto spēku kontingenta (54 000 karavīru). Nopietnākie noziegumi, kas ir piesaistījuši sabiedrības uzmanību un izraisījuši lielāko kritiku pret ASV militāro klātbūtni Japānā, ir pārsvarā ASV karavīru izdarītās sieviešu un jaunu meiteņu izvarošanas.

Uzmanības centrā Okinava

Viens no skaļākajiem noziegumiem bija 12 gadus vecas meitenes izvarošana Okinavā, ko 1995.gada 4.septembrī izdarīja trīs ASV karavīri. Šī izvarošana izsauca milzīgus protestus, kuros gandrīz 85 000 japāņu protestēja pret ASV karavīru izdarītajiem noziegumiem un viņu priviliģēto tiesisko stāvokli, kas tobrīd neļāva Japānai viņus saukt pie atbildības, kā arī iestājās par ASV militāro bāzu Japānā pilnīgu likvidāciju. Noziegums radīja ievērojamu rezonansi, un noveda pie Japānas un ASV vienošanās par izmaiņām SOFA līgumā (nosaka ārzemju militārpersonu privilēģijas un tiesības ārvalstīs), kas noteica, ka turpmāk smagu noziegumu gadījumos Japānai ir tiesības veikt amerikāņu karavīru tiesāšanu pēc saviem likumiem. Vienlaicīgi ASV arī piekrita samazināt savu militāro klātbūtni Japānā.

Arī Dienvidkorejā, kur dislocēts ASV Bruņoto spēku kontingents aptuveni 28 500 militārpersonu sastāvā, ir notikuši ASV karavīru izdarīti noziegumi. 2011.gada 11.oktobrī ASV Bruņoto spēku kājnieks Kevins Flipins izvaroja un spīdzināja septiņpadsmitgadīgu meiteni. Korejas Augstākā tiesa notiesāja K.Flipinu ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Jāpiebilst, ka 12 dienas pirms soda piespriešanas tā pati tiesa notiesāja kādu korejiešu vīrieti par sievietes izvarošanu, kura bija ASV militārpersona. Tātad no šāda veida noziegumiem ir cietušas arī pašas ārvalstīs dislocētās ASV militārpersonas.

Pēdējo gadu laikā ASV atbildīgās institūcijas ir veikušas virkni pasākumu, lai mazinātu ASV militārpersonu izdarīto noziegumu skaitu. Piemēram, pēc incidenta 2016.gada jūnija sākumā, kad kāds ASV Jūras spēku jūrnieks, vadīdams automašīnu alkohola reibumā, izraisīja avāriju, kurā cieta divi gājēji, Japānā dislocētajiem Jūras spēku karavīriem tika aizliegta alkohola lietošana brīvajā laikā. Uz aizdomu pamata par ASV karavīra pastrādātu japāņu tūristes izvarošanu 2016.gada martā Nahas pilsētā (Okinavas prefektūra), amerikāņu militārpersonām tika aizliegts uzturēties ārpus militārās bāzes "Camp Kinser" nakts laikā.

Kaut arī ASV karavīru izdarītie noziegumi un izraisītie incidenti ir izraisījuši plašas protesta akcijas, kuru organizētāji un dalībnieki uzskata ASV Bruņotos spēkus par galvenajiem noziedzības izraisītājiem, piemēram, Okinavas gadījumā, amerikāņu karavīru izdarīto noziegumu faktiski ir mazāk par vietējo iedzīvotāju veiktajiem noziegumiem. Aprēķini liecina, ka ASV militārpersonu pastrādātie noziegumi veido tikai aptuveni 14% no visu Okinavā pastrādāto noziegumu skaita, taču tieši apstāklis, ka noziegumu izdarījis cittautietis, izraisa saasinātu reakciju no Japānas sabiedrības puses.

Nevēlas atzīt problēmas

Attiecībā uz Krievijas ārvalstu militāro bāzu karavīru pastrādātajiem noziegumiem, noteikti jārunā par militārajām bāzēm Armēnijā un Tadžikistānā, kur daudzi no veiktajiem noziegumiem ir sevišķi smagi.

Armēnijā dažādi nopietni Krievijas militārpersonu pastrādātie noziegumi ir notikuši regulāri. Piemēram, 1999.gada 14.aprīlī divi Krievijas robežsargi alkohola reibumā no triecienšautenēm atklāja uguni Gjumri tirgū, nogalinot divus un ievainojot deviņus cilvēkus. Viens no šokējošākajiem noziegumiem, kas saistīts ar Krievijas karavīru klātbūtni Armēnijā, bija septiņu cilvēku lielas armēņu ģimenes noslepkavošana 2015.gada 12.janvārī Gjumri, ko pastrādāja 102.militārajā bāzē dienējošais obligātā dienesta karavīrs Valērijs Permjakovs. Izmeklēšanas laikā atklājās, ka šausminošo noziegumu pastrādājušais Krievijas karavīrs ir psihiski nevesels, tāpēc patiesībā viņš nemaz nedrīkstēja tikt iesaukts dienestā. Par izdarīto noziegumu V.Permjakovs Armēnijas tiesā tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu.

Minētais noziegums lika uzdot kārtējos jautājumus par militārās disciplīnas stingrību konkrētajā Krievijas spēku bāzē. Neizpratni izraisīja fakts, ka ar triecienšauteni bruņots karavīrs varēja brīvi pamest bāzes teritoriju un mierīgi pastaigāties pa pilsētas ielām, kam neviena no bāzē dislocētajām militārpersonām, pat vārtu sargposteņi, nebija pievērsuši uzmanību. Šajā gadījumā jārunā ne tikai par individuālas personas paveikto nodarījumu, bet par vienības komandējošā sastāva nolaidību un lielā mērā līdzatbildību par V.Permjakova pastrādāto noziegumu. Jāpiebilst, ka Krievijas puse līdz šim nav veikusi vērā ņemamus pasākumus militārās disciplīnas uzlabošanai. Pat pēc šokējošās septiņu cilvēku ģimenes noslepkavošanas 2015.gada janvārī nekāda vērā ņemama rīcība Armēnijā dislocēto Krievijas karavīru iegrožošanai nav sekojusi, ja neskaita Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba paziņojumu, ka no 2016.gada 102.militārās bāzes kontingents tiks komplektēts tikai ar līgumdienesta karavīriem. Tajā pašā laikā tika noraidīts, ka šādu izmaiņu veikšana ir saistīta ar V.Permjakova izdarīto noziegumu. 2016.gada 3.februārī Armēnijas parlamenta deputāts Martuns Grigorjans savā paziņojumā norādīja, ka Gjumri vēl joprojām regulāri notiek piedzērušos Krievijas karavīru izraisīti incidenti, kam par iemeslu ir 102.militārās bāzes pavēlniecības vienaldzība pret tai pakļauto karavīru uzvedību.

Ievērojams incidentu skaits ir noticis saistībā ar Krievijas militārpersonām Tadžikistānā. Laikā no 2008. līdz 2016.gadam presē plaši apskatīti apmēram septiņi incidenti, no kuriem lielākā daļa ir smagu miesas bojājumu nodarīšana un slepkavības, taču faktiski dažādu Krievijas karavīru pastrādāto noziegumu un pārkāpumu Tadžikistānā ir krietni vairāk, regulāri notiek dažādi huligānisma incidenti.

2015.gada jūlija beigās septiņi līdz apakšveļai izģērbušies un piedzērušies Krievijas karavīri Kuļabā dejoja un trokšņoja, izkliedzot dažādus tadžikus aizvainojošus saukļus. Pēc vietējo iedzīvotāju prasībām izbeigt ārdīšanos karavīru grupiņai pievienojās citi Krievijas karavīri, un izcēlās masu kautiņš. Nekārtību rezultātā tika izdemolēti tirgus stendi ar arbūziem un vairākām apkārtnes ēkām tika izdauzīti logi.

Žurnāla "SSSR" redaktors Sajofs Mizrobi kādā intervijā norādīja, ka līdzīgas situācijas Kuļabā ir novērojamas bieži. "Es dažreiz dodos uz Kuļabu, apmeklēju restorānus un redzu bāzē dienējošos krievus, kuri sēž pie galdiem ar savām sievām un bērniem, ģērbušies gandrīz tikai apakšveļā. Vai tas ir pieņemami? Vai viņiem nevajadzētu ņemt vērā vietējo iedzīvotāju mentalitāti? Mēs gandrīz visi esam musulmaņi," savu sašutumu izrādīja tadžiku žurnālists.

Tadžikistānā izdarīto slepkavību ziņā izceļami vairāki nopietni gadījumi. Sevišķi smags noziegums tika izdarīts naktī no 2015.gada 4. uz 5.novembri, kad virsnieks Ivans Ščerbakovs izvaroja un līdz nāvei piekāva 22 gadus vecu tadžiku sievieti, kuras līķis tika atrasts atkritumu izgāztuvē.

Samērā bieži notikuši karavīru uzbrukumi taksistiem. 2009. un 2015.gadā izdarītas tadžiku taksistu slepkavības, turklāt 2015.gada augustā bijuši divi šādi uzbrukumi, no kuriem vienā Krievijas karavīri Iļdars Sahapovs un Fjodors Basimovs nogalinājuši savu upuri, savukārt citā Dmitrijs Tolstojs ar nazi smagi ievainojis kādu taksistu.

Agresijas sekas

Lieki teikt, ka šie un citi Krievijas karavīru pastrādātie noziegumi radījuši nepatiku abu valstu iedzīvotājos, kas izpaudies ne tikai plašās protesta akcijās, bet arī uzbrukumos pašām Krievijas militārpersonām, kas nereti beigušies ar letālu rezultātu.

Piemēram, Tadžikistānā 2016.gada 31.jūlijā vecākais seržants Aleksejs Bujenkovs tika nogalināts restorānā pēc strīda ar vietējiem iedzīvotājiem. Kautiņa laikā A.Bujenkovs saņēma vairākus naža dūrienus un mira notikuma vietā. Armēnijā 2015.gada 9.martā Gjumri miris tika atrasts Krievijas līgumdienesta karavīrs Artūrs Afjans, kurš bija pazudis kopš 2015.gada 21.februāra. Savukārt tā paša gada jūnijā tika atrasts vēl viens miris Krievijas karavīrs Ivans Novikovs ar vardarbīgas nāves pazīmēm. 2017.gada 23.aprīlī Gjumri tika atrasts Krievijas karavīra Dmitrija Jalpajeva līķis ar grieztām brūcēm kakla rajonā..

Spriežot pēc visa, Krievijas Bruņoto spēku vadība nav sevišķi centusies īstenot pasākumus militārās disciplīnas stiprināšanai. Gan Armēnijas, gan Tadžikistānas augstākā līmeņa amatpersonas izvairās jebkādā veidā izdarīt spiedienu uz Krieviju saistībā ar šiem incidentiem, kas neveicina progresu šīs problēmas mazināšanā. Rezultāts ir ne tikai šādu incidentu atkārtošanās, bet arī vietējo iedzīvotāju atriebība, kas izpaužas uzbrukumos Krievijas karavīriem.

Principiāla nianse redzama abu valstu bruņoto spēku pavēlniecības reakcijā un rīcībā pēc karavīru pastrādātiem noziegumiem. Ja ASV gadījumā novērojama dažādu visaptverošu ierobežojošu pasākumu ieviešana militārpersonu izdarīto noziegumu skaita mazināšanai, kā arī pretimnākšana ASV karavīru sodīšanas un citos jautājumos, to pašu nevarētu teikt par Krievijas pusi, kura nekādus vērā ņemamus pasākumus neveic, un ir uzdodams jautājums, vai militārpersonu izraisītie incidenti svešā valstī Krievijas Bruņoto spēku vadības redzējumā vispār ir uzskatāmi par sevišķu problēmu.

Jāsecina, ka ārvalstīs izvietotu karavīru izraisītie incidenti ir parādība, kas nav pilnībā novēršama, taču liela nozīme ir tam, vai šim jautājumam tiek pievērsta vērība no konkrētas valsts komandējošā sastāva puses. Tas ir noteicošais apstāklis tam, lai šādi incidenti tiktu mazināti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!