Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (turpmāk "Saistošie Noteikumi") attiecībā uz savu vispārējo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmju noregulējumu fiziskām un juridiskām personām paredz diskriminējošus izņēmumus attiecībā uz citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kas noteikti šo noteikumu 3.¹punktā:
"Ja nekustamā īpašuma objektā deklarēta citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai personas, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, dzīvesvieta, saistošo noteikumu 3.punkta ievaddaļā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai iepriekšminētās personas dzīvesvietai jābūt bijušai deklarētai Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, 1.janvāri."
Šo Saistošo Noteikumu diskriminējošais raksturs ir viennozīmīgs, jo 7 gadu deklarētās dzīvesvietas priekšnosacījums netiek prasīts attiecībā pret Latvijas pilsoņiem, kas tikpat labi varēja būt izceļojuši no Latvijas pirmstaksācijas gadā vai līdz tam nedzīvojuši Latvijā vispār, bet saskaņā ar diskriminējošo nodokļu noregulējumu tas nekādā veidā neietekmēs viņiem piemērotās samazinātās NĪN likmes. Savukārt attiecībā uz citu valstu pilsoņiem Rīgas Domes ieskatā cita pilsonība ir pietiekošs iemesls piemērot pat līdz 7,5 reizes augstāku nodokļu likmi.
Praksē tas nozīmē to, ka citu valstu pilsoņi, kas ir nekustamā īpašuma īpašnieki un tos apdzīvo ar savām ģimenēm (vai iznomā citiem ārzemniekiem), atšķirībā no Latvijas pilsoņiem, kur būtu piemērojama likme, piemēram, 0.2% apmērā no kadastrālās vērtības, tiks piemērota 7.5 reizes augstāka nodokļa likme tikai tāpēc, ka viņš un viņa ģimenes locekļi nav Latvijas pilsoņi. Līdz ar to no attiecīgā noregulējuma izriet, ka dažādas likmes un noregulējums ir piemērots nevis, ņemot vērā objektīvus apstākļus, bet nekustamā īpašumā deklarēto personu pilsonības elementu.
Jāmin, ka diskriminācija, pamatojoties uz pilsonību izriet tieši un tikai no pašiem Saistošiem Noteikumiem, un likums "Par nekustamā īpašuma nodokli"[1], uz kura pamata ir izdoti minētie Saistošie Noteikumi, nekādā mērā nav balstījis vai motivējis šāda veida diskrimināciju.
Minētā likuma 3.¹pants nosaka tai skaitā, ka nodokļu likmes un atvieglojumi jānosaka saskaņā, tai skaitā, ar objektivitātes un prognozējamības principu, kas šajā gadījumā attiecībā pret citu valstu pilsoņiem viennozīmīgi netika ievērots.
Pirmkārt, dažādu NĪN likmju piemērošanā atkarībā no nodokļa maksātāja (paša vai viņa nomnieka) pilsonības nevar būt uzskatīts kā objektīvs nodokļa grupējuma princips.
Otrkārt, arī Likumā noteiktais prognozējamības princips attiecībā pret citu valstu pilsoņiem nav ievērots, jo, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, kad pirmo reizi Saistošos Noteikumos bija piemērota šī diskriminējošā likmju klasifikācija citu valstu pilsoņiem, kas agrāk būtu maksājuši nodokli ar 0.2% likmi, nācās maksāt 1.5% likmi (kas veido nevis 20% prognozējamības sliekšņa ietvaros, bet gan 750% pēkšņu paaugstinājumu, un tikai attiecībā pret citu valsts pilsoņiem, kas reģistrējuši savu dzīvesvietu Latvijā mazāk kā 7 gadus).
Visbeidzot, attiecībā uz ES tiesisko noregulējumu šajos jautājumos, Saistošie Noteikumi ir pretrunā arī ar Eiropas Savienības noteikto personu pārvietošanās brīvības principu. Eiropas Savienības Tiesa jau divus gadu desmitus ir atzinusi, ka ES dalībvalstīm ir jāpiemēro sava nodokļu politika saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienību noteiktām tiesībām un pienākumiem[2], tai skaitā arī attiecībā uz cilvēku, kapitāla pārvienošanās brīvības ierobežošanas un diskriminācijas aizliegumu[3]. 2010.gadā Eiropas Komisija norādīja uz nepieciešamību novērst situācijas, kur "pērkot nekustamo īpašumu, ārvalstu pilsoņi bieži vien nevar izmantot nodokļu atbrīvojumus, vai arī maksā augstāku īpašuma nodokli nekā vietējie iedzīvotāji"[4].
Attiecīgi, šajos Noteikumos ir saskatāma pretruna ar Līguma par Eiropas Savienības darbību[5] 18.pantu[6], kas liedz jebkāda veida diskrimināciju ES dalībvalstu pilsonības dēļ, kā arī ar 21.panta 1.daļu[7], kas nosaka, ka ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs. Paredzot nosacījumu citiem ES pilsoņiem deklarētai dzīvesvietai vismaz 7 gadus, lai varētu piemērot samazināto NĪN likmi, Rīgas dome ir ierobežojusi ES pilsoņiem noteikto brīvību pārvietoties un mainīt brīvi savu dzīvesvietu ES ietvaros[8].
----
Raksta autore šo viedokli ir paudusi "Jurista vārds" publikācijā, un nesen arī saņēmusi iesaistīto ministriju un Rīgas domes viedokli par šī noregulējuma tiesiskumu.
Tieslietu ministrija atteicās iesaistīties šajā jautājumā, jo tā neesot ministrijas kompetence, lai gan saskaņā ar Tieslietu ministrijas nolikuma 5.punktu, TM ir pienākums "koordinēt un kontrolēt Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu", kas tai skaitā sevī viennozīmīgi ietver arī diskriminācijas aizliegumu, kas izriet no ES tiesību sistēmas un arī LR Satversmes.
Ļoti vērtīgi bija arī saņemt Finanšu ministrijas viedokli, kas izklāstīja, ka saistībā ar autores iesniegumu, šī jautājuma izpētē tika iesaistītas vairākas ministrijas un situācija ir apzināta gan Rīgas domē, gan Ekonomikas ministrijā, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gan Ārlietu ministrijā.
"Minētā sakarā ir notikušas starpinstitūciju sanāksmes un sarunas, kuru laikā ir secināts, ka saistošajos noteikumos noteiktais kritērijs par dzīvesvietas deklarēšanu pirmšķietami ir uzskatāms par diskriminējošu pilsonības dēļ, kas varētu novest pie starptautiskas tiesvedības gadījumiem. Ņemot vērā minēto, iesaistītās institūcijas Rīgas domei ir lūgušas izvērtēt iespēju veikt grozījumus saistošajos noteikumos, novēršot iespējamu citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai personas, kas saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, diskriminācijas risku pilsonības dēļ."
Savukārt Rīgas domes viedoklis paliek neskarts neatkarīgi no starpministriju sapulcēs izteikto viedokli, un autore ir saņēmusi Rīgas domes atbildi, kurā Rīgas dome apliecina savu pozīciju kā tiesisku un attiecīgo diskrimināciju uzskata kā tiesiski pamatotu.
Autores ieskatā ir ļoti vērtīgi, ka ministrijas spēj aktīvi iesaistīties un konstatēt LR tiesību sistēmā esošos prettiesiskos tiesību noregulējumus, bet ar to nepietiek, lai uzlabotu tiesību sistēmu.
Ņemot vērā oficiālo valsts politiku, kurā ministrijas apgalvo vēlmi radīt investīcijām labvēlīgus apstākļus, šāda veida diskriminējoši noregulējumi liecina par pretējo un liek justies investoriem pakļautiem juridiskam un nodokļu nepārredzamības riskam. Visbeidzot tāds noregulējums ir pretrunā ar ES tiesību sistēmu un LR Satversmi un, kā to pareizi ir izcēlusi FM, var radīt starptautiskos tiesvedības gadījumus, kuru rezultātā LR valsts var tikt finansiāli sodīta. Līdz ar to saskaņā ar labas pārvaldības principu un valsts līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas pienākumu, šādos apstākļos aktīva darbība ir nepieciešama nekavējoties.
Ministrijām būtu jārīkojas daudz aktīvāk, ja tiek konstatēti tāda veida prettiesiski noregulējumi, nozīmējot īsu termiņu tāda veida diskrimināciju un tās seku novēršanai, vai pretējā gadījumā jāiesniedz Satversmes sūdzība, kas ir tai skaitā Premjerministra kompetencē.
Šajā situācijā redzam, ka konstatējot diskrimināciju, gan Tieslietu ministrija, gan Finanšu ministrija šī jautājuma risināšanu novirzījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai gan diskriminējošs noregulējums, kas ir pretrunā ar Satversmi un ES tiesību aktiem būtu jārisina tieši Tieslietu ministrijai un ministriju līmenī, nepieciešamības gadījumā piesaistot nekavējoties Satversmes tiesu, ja Rīgas dome atsakās veikt labojumus, kas novērstu nodokļu diskrimināciju uz pilsonības pamata.
[1] Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.¹ pantā ir noteikti visi pamatprincipi saskaņā ar kuriem, pašvaldībām saistošos noteikumos ir jānosaka nodokļa likmes un atvieglojumus.
[2] Eiropas Savienības Tiesa, 1995.gada 14.februāris, lietas nr. 279/93, Finanzamt Köln-Altstadt v Roland Schumacker
[3] Citus piemērus par ES regulējumam neatbilstošiem dalībvalstu nodokļu normatīvajiem aktiem var lasīt Eiropas komisijas izstrādāto apkopojumu no 2010 gada "COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE COUNCIL, THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE : "Removing cross-border tax obstacles for EU citizens" un saskaņā ar to izveidoto 2010.gada apkopojumu "COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT Accompanying Commission Communication "Removing cross-border tax obstacles for COM(2010) 769".
[4] Briselē, 2010. gada 20. decembrī (IP/10/1751) Eiropas komisijas paziņojums "Nodokļi: par pārrobežu nodokļu šķēršļu novēršanu ES pilsoņiem".
[5] Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas
[6] bijušais EKL 12. pants;
[7] bijušais EKL 18. pants;
[8] Raksta autore par Saistošo Noteikumu neatbilstību augstākminētajām normām ir rakstiski informējusi arī Rīgas domi, Tieslietu ministriju un Tiesībsargu.