Jāņem vērā, ka savas reģionālā finanšu centra pozīcijas Latvija, līdzīgi kā Šveice, Honkonga vai Singapūra, lielā mērā ir ieguvusi pateicoties spējai veiksmīgi darboties finanšu pakalpojumu eksporta segmentā – Latvijas bankas var piedāvāt ārvalstu klientiem starptautiskajā finanšu tirgū vajadzīgus un konkurētspējīgus pakalpojumus. Gandrīz pusi no Latvijas banku nozares veido starptautiskais bizness – starptautisko klientu un uzņēmumu apkalpošana. Un tieši finanšu pakalpojumu eksports ir attīstības virziens tām Latvijas bankām, kas plāno ilgtermiņā nostiprināt savas pozīcijas un ir orientētas uz tālāku izaugsmi.
Globālās pārvērtības banku nozarē
Pēdējo gadu laikā visā pasaulē ir notikušas fundamentālas un neatgriezeniskas izmaiņas banku nozarē – pieaugusi nozares regulatoru loma, vienlaikus samazinot banku brīvību klientu izvēlē, kā arī liekot bankām būt pārskatāmākām ar mazākām iespējām neizpaust informāciju par saviem klientiem valsts institūciju pieprasījuma gadījumā. Pārmaiņas iesākās ASV pēc 2001. gada 11. septembra un papildu inerci ieguva vēl nesenās finanšu krīzes laikā. Runa ir par cīņu pret terorisma finansēšanas, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju jeb "naudas atmazgāšanu" (anti-money laundering). Jaunās tendences banku nozarē iesākās ASV un šobrīd jau tiek pieņemtas arī pārējās pasaules valstīs. To ietekmē pieaug banku regulatoru loma un samazinās banku iespējas brīvi apkalpot jebkuru klientu, neprasot no viņa informāciju par finanšu līdzekļu izcelsmi.
Kā rezultāts šīm izmaiņām sekoja virkne drakonisku un dažkārt pat miljardos mērāmu sodu daudzām bankām visā pasaulē, kuras pārāk lēni piemērojās jaunajiem spēles noteikumiem. Atsevišķi pārkāpumi, kas šo sistēmisko izmaiņu rezultātā ir konstatēti arī Latvijā, uz kopējā pasaules fona ir bijuši reti un visai niecīgi, salīdzinājumā ar pārkāpumiem un sodu apmēriem, ko piedzīvoja daudzas pasaules vadošās bankas. Tomēr, neskatoties uz to, sekas izjutām arī Latvijā, jo ASV bankas šobrīd tiešā veidā nenodrošina korespondējošos pakalpojumus dolāru darījumiem. Jāņem vērā, ka pirmās bankas, kas cieta no jaunajām prasībām, bija tieši ASV bankas, un pieaugoša riska apstākļos tās centās mazināt jebkādus potenciālos papildu riskus.
Latvijas banku sistēma pastiprinātu starptautisko uzmanību pievērsa ar to, ka caur Latvijas finanšu sistēmu iziet aptuveni 1% no visiem ASV dolāru darījumiem pasaulē. Tas bija visai netipiski tik mazai valstij, un tāpēc visai saprotama bija vēlme papildus nodrošināties un palielināt kontroli pār šo finanšu plūsmu.
Šobrīd viens no Latvijas banku nozares centrālajiem mājas darbiem ir atjaunot ASV banku uzticēšanos – pārliecināt tās, ka Latvijas bankas ir ieviesušas AML prasības atbilstoši ASV standartiem un sadarbība ar Latvijas bankām tām neradīs papildu riskus. Tas ir būtiski Latvijas banku konkurētspējas celšanai dolāru darījumu tirgū, lai spētu klientiem piedāvāt izdevīgākus pakalpojumus. Tieši tāpēc Latvijas banku atbilstību aizvadītā gada nogalē pārbaudīja ASV auditori, un tieši tāpēc arī aprīļa nogalē Latvijas banku nozares pārstāvji tiekas ar kolēģiem ASV.
Ir skaidrs, ka tie laiki, kad jebkurš klients varēja atnākt uz banku un brīvi veikt darījumus par ievērojamām summām, neatklājot šo līdzekļu izcelsmes avotus, ir pagājuši. Stingrākas AML procedūras, darījumu kontrole un klientu pārbaudes ir ieviestas neatgriezeniski uz palikšanu globālā līmenī visā banku nozarē. No vienas puses, tas nozīmē zināmu neērtību palielināšanos klientiem (piemēram, papildu anketu aizpildīšanu par saviem finanšu līdzekļu avotiem), bet, no otras puses, tas sniedz lielāku drošību par to, ka banka netiks izmantota nelikumīgu darījumu īstenošanai.
Quo vadis, Latvijas banku nozare?
Neskatoties uz salīdzinoši mazo vietējo tirgu, Latvijas bankas gadu no gada ir vienas no pelnošākajām Eiropā. Daļēji tas ir skaidrojams arī ar vietējo banku spēju būt reģionālā līmenī pievilcīgām starptautiskajiem klientiem un starptautiskā biznesa spēlētājiem. Šajā ziņā Latvija Baltijas mērogā ir unikāla, jo Lietuvā un Igaunijā banku skaits ir mazāks un arī konkurence to starpā nav tik intensīva. Tās vairāk ir orientētas uz vietējo, ne starptautisko klientu apkalpošanu. Savukārt, ņemot vērā Latvijas banku skaitu un augsto konkurenci vietējā tirgū, starptautisko klientu apkalpošana ir ne vien izaugsmes, bet arī izdzīvošanas jautājums.
Rīga ar savu attīstīto finanšu nozares infrastruktūru gan vēsturisku, gan ģeogrāfisku apsvērumu dēļ ir pievilcīga tiem NVS valstu uzņēmumiem, kuriem jau ir vai kuri vēlās veidot un attīstīt biznesa saiknes ar Eiropas Savienību. Tas ir augošs tirgus, par ko cīnās arī citu Eiropas valstu bankas. Tas joprojām ir potenciāls izaugsmes virziens tām Latvijas bankām, kas ir gatavas strādāt starptautisko klientu segmentā.
Jāņem vērā, ka līdz ar jaunajām prasībām banku bizness un tostarp arī finanšu pakalpojumu eksports ir kļuvis riskantāks pašām bankām. Tāpēc arī bankas ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk ieviest nepieciešamās AML procedūras, lai tādejādi nodrošinātos pret papildu biznesa riskiem. Šobrīd jau varam teikt, ka pateicoties pēdējo divu gadu ieguldījumiem AML procedūru pilnveidošanā Latvijas bankas uz pārējo Eiropas nozares spēlētāju fona atrodas ļoti augstās pozīcijās. Latvijas bankas šobrīd, pēc klientu struktūras pārvērtēšanas, ir ļoti piemērotā situācijā, lai turpinātu attīstīt finanšu pakalpojumu eksportu, jo daudzām citām Eiropas valstīm šo uzdevumu veikšana vēl ir tikai priekšā.