Foto: Publicitātes foto
Sestdien Latvijā sagaidām iespaidīgu "zvaigžņu lietu" – kaut tālu vēl ir līdz augusta Perseīdu plūsmai. Tiesa, fenomenālā parādība būs novērojama tikai pašā Vecrīgas viducī.

Runa ir par vairākiem starptautiskās politikas ekspertīzes spīdekļiem, kuri piedalās tradicionālajā Baltijas foruma konferencē, veltītai Rietumu un Krievijas attiecību krīzei.

Politikas un diplomātijas patiesiem interesentiem ir vienreizēja iespēja tuvplānā, "dzīvajā režīmā" dzirdēt politiskā intelekta smagsvarus. Justies gluži vai kā mākslas mīļotājiem, kam līdzīga veiksme 2003.gadā bija Marka Rotko gleznu izstāde Valsts Nacionālajā Mākslas muzejā.

(Mums derētu aizdomāties, ka fantastiskā izstāde bija viens no nupat gadsimta jubileju nosvinējušā Latgales kongresa tiešajiem rezultātiem: ja tā rīkotājos un dalībniekos katolicisms būtu pārmācis latviskumu, tad šāda veiksme, visticamāk, tiktu Minskai. Iespēja uzlūkot abstraktā impresionisma pamatlicēja šedevrus Latvijas galvaspilsētai radās vien tāpēc, ka mūsu valsts teritorijā atrodas kādreizējā Dvinska, kurā 1903. gadā dzima un desmit gadus nodzīvoja ebreju puisēns Markus Rotkovičs, pirms emigrēja uz ASV.)

***

Melngalvju namā rīkotā pasākuma goda viesis ir Džeks Metloks, Latvijas jaunākās vēstures neapstrīdama sastāvdaļa – pēdējais ASV vēstnieks PSRS bija Latvijas atmodas "iešķīlējs" 1986. gadā rīkotajā divu lielvalstu sabiedrības pārstāvju Čatokvas/Jūrmalas konferencē.

Latvju politiskajai elitei tāpēc vien vajadzētu sestdien sakost zobus, pārkāpt pāri pašas hibrīdhostērijas celtam žogam un ierasties Melngalvju namā, lai diplomātam izrādītu cieņu un pateicību mūsu nācijas vārdā.

***

Protams, forumā pulcējas galvenokārt erudīti, kurus likumdeveji un valdības uzklausa, kuru spriedumi ietekmē politiskos lēmumus – ne paši lēmumu pieņēmēji. Tāpēc konference spēj iztikt bez visiem "svarīguma" atribūtiem: satiksmei slēgtām un tukšām ielām, garu un melnu limuzīnu kortežiem, sava svarīguma apziņas pārņemtiem apsargiem vai skolēniem, kuri sadzīti vicināt karodziņus.

Tiesa gan, forumam tomēr ir arī viens politiskās varas pārstāvis, gluži kā "ķirsītis uz tortes" – Igors Levitins, Krievijas Federācijas prezidenta palīgs. Viņš 2007.gadā, būdams, transporta ministrs, darbojās starpvalstu komisijā Latvijas - Krievijas robežlīguma noslēgšanai.

***

Visplašāk forumā ar diskutētājiem šķiet pārstāvēta globāli ietekmīgā Atlantijas padome – starptautiskās politikas domnīca Vašingtonā, ASV (bezpartejiska). Tās izpilddirektors Deimons M. Vilsons reiz strādāja NATO ģenerālsekretāra birojā un ASV Nacionālās drošības padomē.

AP Eirāzijas centra direktors Džons E. Herbsts bija ASV vēstnieks Kijevā (2003-2006), tur piedzīvojot "oranžo revolūciju" un sniedzot aktīvu atbalstu jaunajai valdībai, prezidentam Viktoram Juščenko un neatkarīgiem medijiem.

Domnīcas Starptautiskā drošības centra vadītāja vietniece un pētniece Ellena Taušere bija demokrātu partijas pārstāve ASV Kongresa apakšpalātā (1997-2009) ar "kara vanadzes" reputāciju. Viņa darbojās Pārstāvju palātas apakškomisijā, kas pārraudzīja kodolbruņojumu, vēlāk Baraka Obamas administrācijā kļuva par Valsts sekretāra vietnieci ieroču kontroles un starptautiskās drošības jautājumos (2009-2012). Hilarijas Klintones prezidentālo ambīciju aktīva atbalstītāja.

AP direktoru padomes locekle Sallija Peintere ir konsultantu/lobistu firmas Blue Star Strategies līdzdibinātāja. Viņas ārvalstu atzinību sarakstā tiek minēta arī Latvijas aizsardzības ministra piešķirtā "balva par izcilību" (piemiņas medaļa Sekmējot Latvijas dalību NATO). Tā saņemta par lobistes darbu, pārliecinot ASV politisko varu pavērt mūsu valstij ceļu uz aliansi.

Spēcīga ārpolitiskās analīzes zīmola – konsultantu firmas Kissinger Associates, ko dibināja leģendārais "Diplomātijas" autors – izpilddirektors Tomass E. Grems ir arī Jēlas universitātes Džeksona Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks, Viņš bija prezidenta Džordža W. Buša padomnieks un Krievijas eksperts Nacionālās drošības padomē (2002-2007).

Cita slavena domnīca – valsts izveidotais Vudro Vilsona Centrs – ir pārstāvēta ar tās (bijušā sovjetoloģijas, tagad "post-sovjetoloģijas") Kenana Institūta direktoru Metjū Rodžanski.

Tikai uzmetot aci šo ekspertu biogrāfijām, ir skaidrs, ka viņus nevar – kā dažam hibrīdkarotājam, iespējams, gribētos – vienkārši ieskaitīt "Putina piebarotos trampistos" vai arī "kreisi noskaņotos profesoros – rozā briļļu nēsātājos".

***

Tieši tāpat Krievijas ekspertu pārstāvniecība nekādi nav ierakstāma "zvērinātos putinistos un impēristos". Protams, viņi nav kategoriski režīma opozicionāri, jo savā darbībā ir cieši saistīti ar valsts varu kā analītiķi, padomdevēji un ceļa rādītāji (kaut, protams, ne pilnībā un ne vienmēr uzklausīti). Tomēr šie intelektuāļi nevairās no pilsoniskās atbildības –savas valsts ārpolitikas vai ekonomiskās politikas konstruktīvas kritikas.

Politologs Aleksejs Arbatovs (savā valstī un ārpolitikas ekspertu vidū leģendārā akadēmiķa Georgija Arbatova dēls), Krievijas Zinātņu akadēmijas Nacionālā Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Starptautiskās drošības centra vadītājs, ir starptautiski respektēts eksperts at-/bruņošanās problēmās. Viņa dzīvesbiedre Nadežda Arbatova ir šī institūta Eiropas politisko pētījumu nodaļas vadītāja.

Protams, mūsu daudzcietušā tranzītbiznesa pārstavjiem konferences galvenā "ikona" ir ekonomiste Jeļena Teļegina - Krievijas enerģētikas un ģeopolitikas institūta direktore, Krievijas naftas un gāzes universitātes Starptautiskā enerģētikas biznesa nodaļas dekāne. Profesores analītiskos pētījumus un padomus savas stratēģijas veidošanai izmanto Krievijas valstiskie naftas un gāzes uzņēmumi.

Viņas vīrs Aleksandrs Dinkins, arī ekonomists ar starptautisku reputāciju, ir Krievijas ZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta direktors, tāpat arī (nevalstiskās, bet ar prezidenta rīkojumu izveidotās) Krievijas ārlietu padomes uzraudzības komitejas loceklis.

Arī pats Baltijas foruma padomes priekšsēdētājs Igors Jurgens ir starptautiski pazīstams "Kremļa liberālis", Francijas Goda leģiona kavalieris, sabiedrisks darbinieks, un globālās politikas eksperts, (Maskavas domnīcas –) Mūsdienu attīstības institūta priekšsēdētājs un Krievijas Augstākās ekonomikas skolas profesors.

Turklāt ikvienam pieminētajam Baltijas foruma amerikāņu vai krievu dalībniekam te ir uzskaitīta vien daļa no viņu darbības daudzajām šķautnēm. Nerunājot nemaz arī par to, ka konferencē ir arī spēcīga ES valstu pārstāvniecība.

***

Tāpēc beidzot arī iekšpolitisko "kritisko masu" būs sasnieguši saskaņieša Jāņa Urbanoviča pūliņi veidot Baltijas forumu un Jūrmalu/Rīgu par platformu, kur politikas – ārējās, ekonomiskās, militārās – eksperti, varas lēmumu rosinātāji un ietekmētāji no ASV un Krievijas (tāpat arī Eiropas) attīsta savstarpējo dialogu.

Ataicināto "zvaigžņu" jauda ir tik spēcīga, ka forumu vairs nav iespējams, kā ierasts, ignorēt ar proviciālu pašpārliecinātību: ha, mēs labi zinām, kas par ļautiņiem tur pulcējas, uz kā dzirnām viņi ūdeni lej un kura kvasu dzer...

Pasākuma intelektuālais vēriens rada neērtības mūsu valdībai, ierastas galvassāpes Ārlietu ministrijai, nervozitāti "patriotiskajiem" politiķiem un žurnālistiem, tagad – droši vien rūpes arī latvju "kompetentajām iestādēm": par ko viņi, jeņķi un krievi, tur īsti runās? Turklāt ko šī publika savā starpā sarunās konferences kuluāros vai viesnīcas bārā?

Nervozāki ļaudis var satraukties ne pa jokam: kur vispār skatās mūsu specdienesti, ja ko tādu latvju galvaspilsētā nākas pieļaut – vismaz mikrofoni jau laikus ir salikti lustrās un gleznu rāmjos? Jo vairs nepietiks ar TV3 raidījuma Nekā personīgi videokameru, kas agrāk bargi fiksēja uz Baltijas foruma konferencēm sanākušos "kangarus".

Viegla dzīve ir tikai īstenticīgajiem – domāšanas neapgrūtinātiem un ar savas nabas vērošanu pārņemtiem hibrīdkarotājiem. Viņiem Melngalvju nama saiets šķiet tikai un vienīgi "Ņila" Ušakova pirsmvēlēšanu acu aizmālēšanas pasākums – ievietojams tajā pašā plauktiņā, kur Bi-2 bezmaksas koncerts Lucavsalā.

Protams, tas ir vienkārši smieklīgi: domāt, ka Metlokam vai Arbatovam ļoti interesē, kurš turpmāk rullēs Rīgu. Bet droši vien netrūkst arī cilvēku, kuri uzskata: Saule spīd mums tādēļ, lai nosauļoties dabū arī tie, kuri neatļaujas solāriju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!