Foto: Privātais arhīvs

Aleksandrova vārdā nosauktā Krievijas Armijas ansambļa kora koncerts Prāgā ir raisījis domu apmaiņu čehu sabiedrībā par to, vai Krimas aneksijas apdziedātājus bija jāielaiž valstī un ko nozīmē pilna zāle krievu armijnieku uzvedumā. Čehi šo kori tradicionāli sauc par aleksandrovciem. Tie, kuri sasnieguši pusmūžu vai ir vecāki, lielākoties uzskata, ka uniformās tērptie dziedātāji iemieso Krievijas pārmantotos padomju armijas nopelnus (nacisma sagrāve) un noziegumus (Čehoslovākijas okupācija). Tie, kuriem savulaik uz šā ansambļa koncertiem bija jāiet "piespiedu brīvprātīgā" kārtā, parasti neizprot gados jaunākos, kuri jūsmo par koristu dārdošo dziedājumu un spožajām formas tērpu zīmotnēm. Aleksandrovcu koncertu ideoloģiskā koncepcija, skaļi propagandējot padomju armijas varenību, daudziem čehiem šķiet nepieņemama jo sevišķi Ukrainas (un arī 1968. gada) notikumu kontekstā.

Tos, kuri pieprasīja anulēt aleksandrovciem izsniegtās vīzas, Prāgas varas iestādes tomēr nav sadzirdējušas. Uz Čehijas un Krievijas prezidentu savstarpējo smaidu fona lēmēji varēja atsaukties uz Eiropas Komisijas nostāju – nekādi argumenti nebija pārliecinājuši to ierakstīt krievu militāros māksliniekus sankciju sarakstā. Pretēji domājošie čehi aprobežojās ar "kauna ieliņu", piketā kauninot uz koncertu steidzošos aleksandrovcu fanus.

Tiesiskā valstī ar liberālu demokrātiju, protams, neiederas uzskatu un gaumes aizliegumi. Tomēr konkrētajā gadījumā Čehijā nevar nesajust sabiedrisku spriedzi, kas elektrizējas tieši no vērtību interpretācijām. Cieņa pret citādo un uzskatu dažādību nospēlē lomu sabiedrības polarizēšanā – ieročiem bruņotus "pieklājīgos cilvēkus" glorificējošu dziesmu pavadījumā.

Sabiedrības sašķeltībai mūsdienu Čehijā ir vēl virkne citu motīvu, to skaitā valsts prezidenta Miloša Zemana pretrunu pilnā stāja pēc principa "nekaitināt Maskavu un neaizcirst aiz sevis Baltā nama durvis". Zemana koķetēšana ar Krievijas prezidentu vedina domāt, ka Čehijas prezidenta vēlēšanās 2018. gada janvārī neiztiks bez krievu padomdevējiem, jo acīm redzot tajās Maskava liks likmi uz pašreizējo Prāgas pils saimnieku.

Daudz vairāk nekā sava prezidenta niekošanās ar beherovku čehus kaitina viņa "savdabīgie" joki. Preses konferencē, atbildot uz jautājumu par attiecībām ar Krieviju, Zemans nosauca sevi par prezidenta Putina aģentu. Vēlāk gan viņš piebilda, ka patiesībā esot tikai vienas valsts – Čehijas – aģents. Bet nupat Pekinā, tiekoties ar Vladimiru Putinu, Zemans "izcēlās" ar klātesošos aizvainojošu jēlību, ko citē mediji: "Žurnālistu pārāk daudz, vajadzētu likvidēt." Putins steidzis piebilst: "Likvidēt nevajag, samazināt var." Čehijas saziņas līdzekļi teikto uztvēra tieši un reaģēja nekavējoties. "Prezidents nedrīkst jokot par cilvēku likvidēšanu. Nav svarīgi, vai runa ir par "demokrātijas sargsuņiem" vai kādu citu cilvēku grupu."(Aktualne.cz)

Nepatiku pret žurnālistiem, faktiski – pret neatkarīgu varas kontroli - Zemans tika paudis visai nepiemērotā brīdī, kad Eiropas parlamenta plēnums posās apspriest čehu brīvo mediju apdraudējumus sakarā ar vicepremjera Andreja Babiša un žurnālista Mareka Pršibila sarunas ierakstu. Tikko Prāgā saņemts arī apliecinājums, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs tikties ar Zemanu Vašingtonā, tiesa, datums vēl nav apstiprināts. Trampu diez vai iespaidos čehu kolēģa domu grauds par "žurnālistu likvidēšanu", jo arī Baltā nama saimnieks nav mediju fans, un dialogs okeāna viņā krastā, iespējams, būs tīri draudzīgs.

Tādā gadījumā Zemans izrādīsies lielāks daudzpolārās saziņas meistars nekā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Tomēr neklājas gaidīt, ka, piemēram, Baltā nama runasvīrs pavēstīs ko līdzīgu Kremlim pietuvināto žurnālistu plejādes pārstāvja Dmitrija Smirnova ("Komsomoļskaja pravda") paudumam "Twitter" pēc Zemana tikšanās ar Putinu: "Zemans ir mūsu cilvēks." Galu galā, Čehijas prezidenta izteikumi, kas sabalsojas ar Putina politiku, nekavējoties uzpeld Krievijas galvenajos ziņu kanālos.

Komentētāji lēš, ka Zemanu nevar skaidri nosaukt par rusofilu, bet nekad viņš nav paudis naidīgumu pret Krieviju, un daudzos jautājumos viņa viedoklis sakrīt ar Kremļa nostāju. Čehijas prezidents neuzskata, ka mūsdienu Krievija būtu mantojusi PSRS trūkumus. Forumā "Civilizāciju dialogs" viņš krievu valodā aicināja Eiropu atteikties no sankcijām pret Krieviju; Zemans arī domā, ka ir pienācis laiks atcelt vīzu režīmu starp Krieviju un Čehiju. Savukārt Čehijas pretizlūkošanas dienests pārmet valsts vadībai vienaldzību un bezrūpību pret "drošības draudiem", ko rada Krievija. Fakts, ka prezidentam un izlūkdienestam ir atšķirīgs viedoklis par to, kā izturēties pret Krieviju, ataino pretrunu padziļināšanos Čehijas politiskajā nomenklatūrā.

Politologs Jakubs Janda žurnālā "Respekt" uzzīmējis nākamā gada Čehijas portretu: valstī valda Zemans, miljardieris Babišs un krievu aģenti. Pētnieks paredz, ka prorietumnieciskā elite janvāra vēlēšanās nespēs piedāvāt pieņemamu prezidenta kandidātu, un ar Krievijas naudas atbalstu atkal uzvarēs Zemans. Viņa cilvēki aizstāvēs savas biznesa intereses un iefiltrēs valsts administrācijā aģentus un savus biznesa partnerus. Janda biedē, ka Čehija 2018. gadā vairs nepiedalīsies Šengenas līgumā stingrās bēgļu kvotu sadales dēļ. Prezidents pozēšot Krievijas televīzijā: "Rietumi ir lemti bojā ejai, bet mēs esam suverēni un neatkarīgi". 70% tautas aplaudēšot vai piekritīšot klusuciešot.

Kāpēc līdzīga aina Čehijā būtu visnotaļ iespējama? Semiotiķis Jozefs Šlerka atzīmē, ka demokrātijas izpratne Rietumos ir sarežģīta un vēsa. "Tas ir kaut kas tāds, ar ko nevar sevi identificēt pēc principa "tajā viss izplūdīs". Tās ir pārāk izglītojošas, pārāk aukstas un pārāk racionālas lietas. Brīdī, kad gribas sevi ieaijāt, saplūst ar kaut kaut ko, tie tēli, kurus piedāvā Putina Krievija – "izlaistie Rietumi", "glābjošie Austrumi", "viņi sabojāja visu, bet mēs visu izglābām", - var daudzus pilnībā apmierināt."

Vai šoruden parlamenta vēlēšanu kampaņā uzpeldēs temats par Čehijas izstāšanos no Eiropas Savienības un vai tam būs izšķiroša nozīme? Visdrīzāk, ka nē. Eksperti saka, ka čehu eiroskepsei piemīt specifiska iezīme – tā ir ļoti pasīva. Līdzšinējās eiroskeptiķu neveiksmes, cenšoties bīdīt petīciju par referenduma izsludināšanu par valsts izstāšanos, vedina domāt par līdzīgu ierosmju identisku noslāpšanu to atkārtošanās gadījumā. Nevar gan ar garantiju izslēgt, ka referendumu var izsludināt prezidents Zemans. Taisnība, viņa līdzšinējā atturēšanās no paļaušanās uz populistisko politiķu mudinājumu rosina domāt, ka bez jaunu apstākļu parādīšanās viņš šādu soli nespers. Starp citu, pavisam drīz viņš tiek gaidīts ciemos Kremlī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!