Neskatoties uz to, ka mēs varam gari un plaši diskutēt par, vai veģetārisms ir labs vai slikts, vai tas maz ir pieļaujams vai nē, kādi ir tā ieguvumi un trūkumi indivīda un globālā līmenī, bet mēs nevaram noliegt, ka tāds pastāv! Pēdējo gadu laikā diskusija par to, vai bērniem ir vai nav jālieto uzturā gaļas un zivju produkti, arvien pieaug. Kamēr valsts šo jautājumu ignorē, dažādos forumos un interneta portālu grupās risinājumi tiek meklēti arvien biežāk.

Jo, piemēram, cietumniekiem ir tiesības izvēlēties, vai viņš būs veģetārieties vai nē, bet bērnudārzos un skolās šādas iespējas nav. Būtu jāatceras, ka par savu un arī savu bērnu veselību esam atbildīgi mēs paši! Par bērna veselību neatbild ne ārsts, ne skolotājs, ne valsts, bet gan vecāki! Ja man ir jāatbild par sava bērna veselību, vai paģērot to, kam jābūt uz bērna šķīvja netiek ierobežotas manas cilvēktiesības?

Pašreiz Latvijā ir radusies diezgan absurda situācija, kad spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi, paredz normatīvo ietvaru tam, kā būtu jāēdina mūsu bērni izglītības iestādēs, tomēr tie ir novecojuši un vairs neiztur laika kritiku. Derētu paskatīties labāko pieredzi vismaz tepat Skandināvijā un izmantot atziņas, kas ir daudz mūsdienīgākas, kaut vai runājot pa uztura piramīdu. Piemēram, skandināvu uztura piramīdā ir iekļautas daudz vairāk ogas, kas arī pie mums ir plaši pieejamas, turklāt varam tās saldēt un citādi uzglabāt, lai ziemā nodrošinātos ar antioksidantiem, vitamīniem un šķiedrvielām, kuru arvien bērnu uzturā pietrūkst.

Jau pēckara gados Somija ieviesa bezmaksas ēdināšanu izglītības iestādēs, uzskatot, ka tā ir ilgtermiņa investīcija bērnu veselībā. Šī bija arī viena no valstīm, kurā tobrīd bija dramatiski augsti mirstības rādītāji sirds un asinsvadu slimību dēļ, bet kopš septiņdesmitajos gados uzsāktā Ziemeļkarēlijas projekta, situācija ir krasi mainījās, kad Somija kļuva par to valsti, kurā no iepriekš nosauktajām slimībām mirstība ir viena no zemākajām pasaulē.

Mani fascinē tas, ka mēs publiskajā telpā uzmanību koncentrējam uz dažiem veģetārisma un vegānisma gadījumiem, bet klaji ignorējam straujo sabiedrības, tai skaitā bērnu aptaukošanos. Ik gadu aptuveni 50% no visiem nāves cēloņiem Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kuru galvenais attīstības iemesls ir tieši aptaukošanās. Kāpēc ķengājam pāris vegānus par to, cik viņi ir bezatbildīgi vecāki, bet neko nesakām tiem vecākiem, kuru bērni jau tagad ir tukli un ļaujam viņus turpināt lutināt ar čipsiem, kolām un jaunām planšetēm.

Agrāk tika uzskatīts, ka veģetārā uztura gadījumā varētu būt iespējami dažāda veida uzturvielu deficīti sākot no olbaltumvielu, beidzot ar dzelzs, kalcija u.c., tomēr pašreiz pieejama pietiekoši plaša informācija par to, ka daudzveidīgā veģetāriešu uzturā parasti šis trūkums nav novērojams.

Neaizstājamās aminoskābes ir atrodamas ne tikai dzīvnieku, bet arī dažādos augu izcelsmes produktos, piemēram, pākšaugi, graudaugi, rieksti, sēklas. Iespējams, ka to visu nevarēs atrast vienā produktā, bet veiksmīgi kombinējot, aizstāšana ir iespējama. Piemēram, aminoskābju ziņā pilnvērtīgus olbaltumus var sastapt pupās un kukurūzā, ceptās pupās un maizē, rīsos un zirņos, dažādos pākšaugos un kviešos vai rīsos utt. Veģetāriešu uzturā dzelzs ir pietiekamā daudzumā, tomēr svarīgi pievērst uzmanību pietiekamam C vitamīna daudzumam, jo tas nepieciešams dzelzs absorbcijai.

Amerikas diētas asociācija ir norādījusi: labi plānota veģetārā diēta ir piemērota visa vecuma cilvēkiem jebkurā dzīves posmā ieskaitot grūtniecību, laktāciju, zīdaiņa un bērna vecumu, kā arī pieauguša cilvēka vecumā, un ir piemērota arī sportistiem. Ar veģetāro diētu saprotams, ka uzturā netiek iekļauta gaļa un jūras produkti, kā arī produkti, kas tos varētu saturēt. Gan veģetāriešu, gan visēdāju uzturam būtu jābūt pēc iespējas daudzveidīgam, lai tas būtu atzīstams par veselīgu. Ja uzturs ir vienveidīgs, tas būs neveselīgs neatkarīgi no diētas veida.

Interesanti, ka sākoties paplašinātām diskusijām jeb "veģetārisma kariem", no Pārtikas un veterinārā dienesta pakļautībā esošā Pārtikas centra mājas lapas pazuda līdz tam atrodamā informācija par to, kas ir veģetārisms: Veģetārisms uzskatāms par veselīgu un pilnvērtīgu uztura veidu. Uztura speciālisti atzīst, ka pareizi saplānota veģetāra ēdienkarte pilnībā nodrošina vajadzīgās uzturvielas ikvienā vecumā, un plaša mēroga pētījumi pierādījuši, ka veģetārisms par 25-50% samazina vēža, sirds išēmijas un citu nāvējošu saslimšanu risku. Arī Latvijas Republikas Veselības ministrija piekrīt apgalvojumam, ka veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs un augu valsts pārtikas produkti spēj sniegt cilvēkam visas nepieciešamās uzturvielas.

Aicinu Veselības ministriju nebūt tuvredzīgai un strādāt pie tā, lai sagatavotu kvalitatīvus Ministru kabineta noteikumu grozījumus, par piemēru ņemot tādas valstis kā Somija, Zviedrija un Lielbritānija, kur veģetārā ēdināšana izglītības iestādēs tiek nodrošināta, ļaujot vecākiem būt atbildīgiem un pieņemt lēmumu par to, ko ēdīs viņa bērns.