Plānotās izmaiņas vieš cerību, ka valstī beidzot iezīmējas pozitīva tendence – pārlikt akcentu no "administratīviem" nodokļu sistēmas mērķiem uz Latvijas tautsaimniecības attīstību stimulējošiem mērķiem. Izskatās, ka FM ir apņēmības pilna priekšplānā izvirzīt ilgtspējīgu valsts ekonomikas izaugsmi, nevis īstermiņā iekasēto nodokļu apjoma palielināšanu par katru cenu.
Skaidrs, ka valsts neplāno atteikties no nodokļu maksāšanas disciplīnas paaugstināšanas un nodokļu iekasēšanas apjoma palielināšanas. Neviens neapšauba, ka tas ir jādara, bet šis darbs būs vieglāks un pateicīgāks, ja nodokļu maksātāji jutīs nodokļu sloga atvieglojumu, atbalstu biznesa attīstībai un uzticību no valsts puses. Jo negatīvas tendences, kas vērojamas valstī pēdējās desmitgadēs – iedzīvotāju emigrācija, ražotāju aiziešana no valsts, liels ēnu ekonomikas īpatsvars ir pierādījums tam, ka ir pēdējais laiks mainīt nodokļu politiku.
Jāsaka, ka daļa no iecerētām izmaiņām nodokļu politikā, piemēram, IIN likmes samazināšana no 23% līdz 20% var sniegt diezgan ātru atdevi - samazināt nodokļu slogu darbaspēka ienākumiem. Lai kompensētu nodokļu ieņēmumu samazinājumu, valsts cer uz aplokšņu algu samazinājuma un patēriņa pieaugumu. Tāpat PVN likmes celšana zālēm (no samazinātās līdz standarta likmei 21 %) varētu būt veids kā atrast papildus finansējumu tieši veselības nozarei. Vienlaikus bažas izraisa šādu izmaiņu iespējamā ietekme uz sociāli neaizsargātiem iedzīvotājiem un kompensējamo zāļu budžetu.
Savukārt sociālo partneru priekšlikums ieviest UIN 0 procentu likmi reinvestētajai peļņai (Igaunijā jau kopš 2000.gada) un palielināt UIN likmi sadalītai peļņai (dividendēm un citām izmaksām) līdz 20% pašlaik raisa vislielākos strīdus un šaubas par šāda risinājum efektivitāti Latvijā. Uzskatu, ka šis solis būtu nodokļu politikas izmaiņu stratēģiskā sastāvdaļa un būtu reāls atbalsts Latvijas biznesam ilgtermiņā, bet nedotu lielu īstermiņa efektu.
Kā zinātniskā pētījuma "Uzņēmumu ienākuma nodokļa atliktā maksājuma ieviešana kā būtisks faktors Latvijas ekonomikas attīstībā" eksperte pilnībā piekrītu kopējiem autoru secinājumiem, ka laika periodā no 2000. līdz 2015.gadam Igaunija izrādīja labākus attīstības rezultātus nekā citas Baltijas valstis, tajā skaitā pateicoties ieviestai UIN 0% likmei reinvestētajai peļņai, jo tas stimulēja investīciju pieaugumu.
Ja arī Latvijā tiks īstenota stabila un investīcijas stimulējošā nodokļu politika, tas nodrošinās uzņēmumu kvalitatīvu un kvantitatīvu izaugsmi un novedīs pie nodokļu ieņēmumu pieaugumu budžetā! Tas būtu būtisks stimulējošs tautsaimniecības attīstības instruments un uzticības izrādīšana Latvijas uzņēmējiem. Bet nulles likmei ir jābūt reālai, nevis nominālai. Tāpēc vēlos novēlēt FM lielāku drosmi nodokļu politikas reformēšanā, un, veicot taktiskās izmaiņas nodokļu politikā neatstāt malā stratēģiskās izmaiņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
