Tas nozīmē, ka šie mazākumtautību skolu jaunieši nebūs spējīgi pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, darba tirgū, nespēs pilnvērtīgi saprast valstī notiekošo un realizēt savas tiesības. Būtībā šie jaunieši skolas pedagogu un vecāku bezatbildības dēļ sastapsies ar pamatīgām grūtībām tālākajā dzīvē.
Nav šaubu, ka tas tikai veicinās šo jauniešu nepatiku pret valsti, veicinās sabiedrības sašķeltību un padarīs viņus par ērtiem mērķiem Krievijas propagandai.
Pagājušā gada decembrī publiskotajā Latvijas trešajā nacionālajā ziņojumā par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā tika norādīts, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabojušās latviešu valodas zināšanas mazākumtautību pārstāvju vidū – latviešu valodu zināmā līmenī pārvalda jau vairāk nekā 94% mazākumtautību pārstāvju, turklāt pozitīvas tendences ir novērojamas arī jauniešu vidū – 77% jauniešu vecumā no 18-24 gadiem latviešu valodu zina vismaz labā līmenī. (1)
Skatoties uz šo statistiku no otras puses, redzam, ka teju 23% mazākumtautību jauniešu vecumā no 18-24 gadiem latviešu valodu nezina labā līmenī. Tas nozīmē, ka vairāk kā piektā daļa, teju ceturtā daļa mazākumtautību skolu beidzēji nav spējuši iemācīties latviešu valodu labā līmenī. Kā izskatās reālajā dzīvē, šis pieklājīgais formulējums, ka jaunieši valsts valodu nezina "vismaz labā līmenī"?
Daudzi uzņēmēji, kuriem darbam nepieciešami mazkvalificēti darbinieki bieži saskaras ar šiem jauniešiem. Viņi atzīst, ka nereti viņi vispār neprot latviešu valodu, vai ar grūtībām veido pavisam vienkāršus teikumus. Nesen savus iespaidus par dzīvi Latvijā aprakstīja Krievijas medija "Meduza" izdevējs Iļja Krasiļščiks, kurš pārcēlies strādāt uz Rīgu. Viņš rakstīja: "Rīgā ir daudz krievu skolu. Ar tām it kā cīnās, bet kā ir patiesībā - man grūti spriest. Daudzi skolu beidzēji latviski runāt neprot." (2)
Tātad, par krievu jauniešu vājajām valsts valodu zināšanām liecina gan pētījumi, gan arī puslīdz objektīvi liecinieki, kuri ar šiem jauniešiem bieži saskaras. Tas nozīmē, ka 23% mazākumtautību jauniešu sliktās izglītības un valodu zināšanu dēļ ir krietni ierobežotas iespējas pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā – viņiem būs grūtības atrast labu darbu, ierobežotas iespējas iegūt augstāko izglītību Latvijā, faktiski liegta iespēja strādāt valsts pārvaldē, iesaistīties politiskajos procesos.
Tāpat viņiem būs grūti pilnvērtīgi izprast procesus Latvijā, jo tie nespēs saprast latviešu valodas medijus. Tas viss, protams, provocēs nepatiku pret Latviju kā valsti, citu tautību pārstāvjiem, padarīs viņus par ērtu mērķi Krievijas propagandai, kurai sašķelta sabiedrība ir izdevīga. Šo jauniešu lojalitāte, piederība Latvijai kā valstij būs ārkārtīgi viegli ievainojama. Tie būs cilvēki ar seklām saknēm, kuras dažādi manipulatori varēs viegli izraut.
Tas ir smags jautājums mūsu politiskajai elitei, Izglītības ministrijai – kā vispār varēja rasties situācija, ka mazākumtautību skolās teju ceturtā daļa bērnu joprojām nav gatavi pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā?
Nav šaubu, ka viņi jutīsies diskriminēti, viņos tiks provocēta nepatika, pat naids pret Latviju, kā valsti. Nesen tika jautāts, kā izmērīt pedagogu lojalitāti Latvijas valstij? Valsts, mūsu sabiedrības nākotne ir bērni. Fakts, ka vairāk kā 20% bērnu nav pietiekamu zināšanu, prasmju, lai pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā ir precīzs piemērs nelojalitātei pret bērniem. Ar to izglītības ministram Kārlim Šadurskim vajadzēja sākt. Izglītības reformas ietvaros būs nepieciešams samazināt pedagogu skaitu. Jānoskaidro, kuru skolu vadība, pedagogi ir bijuši nelojāli pret bērniem, savas attieksmes un neprofesionalitātes dēļ faktiski padarījuši viņus par izstumtajiem.
Tāpat arī skaidrs, ka apgalvojums par krievu bērniem, kuri "visi sen labi runā latviešu valodā" ir nepatiess apgalvojums, pārspīlējums. Tā tas diemžēl nav. Viņi ir padarīti par ķīlniekiem Kremļa un pašmāju politiķu manipulatīvi uzspiestajai "lienošajai divvalodības" politikai. Ar šiem bērniem manipulatīvi tiek veidota augsne pieprasījumam krievu valodai valsts, pašvaldību iestādēs, sabiedriskajos medijos un citur. Viņi tiek izmantoti kā lielgabala gaļa informatīvajā karā. Bērni tiek izmantoti politiskajās spēlēs. Būtībā tā ir Kremļa veicināta, ciniska politiskā pedofilija.
avoti:
1. LETA Ziņojums: Sodīšana ir neatņemama efektīvas valsts valodas politikas īstenošanas sastāvdaļa
2. "Жизнь в Риге глазами издателя "Медузы": банки, услуги, жильё, язык и транспорт" – "Dzīve Rīgā "Meduza" izdevēja acīm: bankas, pakalpojumi, dzīvoklis, valoda un transports."