Foto: LETA
Objektā Andis parasti strādā no deviņiem līdz pieciem, dažkārt viņam jāatnāk arī sestdienu rītos. Viņš vairs nav iesācējs, taču vēl nav iekļuvis arī meistaru kārtā. Viņa profesionālajā dzīvē šis ir svarīgs posms, – gan, lai nopelnītu, gan arī, lai iemācītos amatu un tad dotos pie paziņām uz dienvideiropu, kur sola maksāt divtik. Šobrīd Andis saņem aptuveni tūkstoti mēnesī – daļu algas viņam pārskaita oficiāli uz bankas kontu, daļu viņš saņem skaidrā.

Cik daudz būvniecības nozarē nodarbināto skar šāds darba attiecību modelis? Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā par 2014. gadu ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē Latvijā tika lēsts līdz pat 40%[1].

Augsto ēnu ekonomikas īpastvaru nozarē apstiprina arī rezultāti no šogad veiktās Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas, kas uzrāda būtiski augstāku – 36,3% – aplokšņu algu līmeni būvniecības nozarē nekā valstī kopumā (17,9%). Pētījums parādīja, ka nelegālā nodarbinātība nav būvniecības nozares centrālā problēma, bet gan daļēja atalgojuma saņemšana aploksnē.

Zemās algas ietekmē kvalitāti

VID informācija liecina, ka mazāk par minimālo algu būvniecības nozarē pērn saņēma aptuveni 22% strādājošo, bet vidējā oficiāli izmaksātā alga bija 712 eiro, kas par 80 eiro atpaliek no vidējās algas Latvijā kopumā (791 eiro). Dati par oficiāli izmaksātajām algām nozarē kopumā liecina, ka darbiniekiem ar zemāko kvalifikāciju vidēji tiek maksāti nepilni 4 eiro stundā, bet, ja apskata 200 lielākos būvniecības uzņēmumus – atlīdzība ir par 20% lielāka (aptuveni 2000 cilvēku saņem vidēji 5 eiro stundā).

Dažās būvniecības profesiju grupās ar speciālistu un vecāko speciālistu, kā arī vadītāju kvalifikāciju stundu likme ir divas un vairāk reizes lielāka, – "ēnas" galvenokārt skar darbiniekus ar zemu kvalifikācijas līmeni. Taču tieši viņi ir būvniecības darbu izpildītāji, kuru zemā motivācija bieži nozīmē arī zemāku kvalitāti. Šie darbinieki parasti nav pārāk norūpējušies nedz par sava uzņēmuma reputāciju, nedz tā nākotni, viņiem nav emocionālas piesaistes darba devējam, proti, vienaldzība pret savu darbinieku no darba devēja puses rada vienaldzību arī pret darbu.

Risinājums – nozares ģenerālvienošanās

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) kopš šā gada sākuma aktualizējusi virkni nepieciešamu pārmaiņu būvniecības nozarē, akcentējot aplokšņu algas kā vienu no galvenajām problēmām. Kopā ar ekspertiem identificēts arī risinājums, kas ļautu būtiski samazināt pelēko zonu būvniecībā, – visas nozares vienošanās par minimālajām atalgojuma likmēm katrā profesionālās kvalifikācijas līmenī.

Šis, Latvijas Darba likumā paredzētais, bet praktiski neizmantotais, instruments ir ģenerālvienošanās, kuru slēdz nozares darba devēji un arodbiedrības. Eiropas valstīs šī ir ļoti plaši izplatīta un sevi pierādījusi pieeja – nozares darba devēji un darba ņēmēji vienojas par minimālo algu līmeni, un šāda vienošanās ir saistoša visai nozarei. Tas nozīmē, ka visiem ir vienādi spēles noteikumi, nelegāli maksāt kļūst bezjēdzīgi. Šobrīd jau uzrunātas aptuveni 400 Latvijas būvfirmas, jo ģenerālvienošanās var stāties spēkā, ja vienojas 60% no nozares uzņēmumiem.

Jāuzsver, – galvenie ieguvēji no ģenerālvienošanās būtu būvniecības nozarē nodarbinātie, kuriem algas pieaugtu un tiktu nomaksāti arī sociālie nodokļi, kā arī valsts, kas saņemtu papildu ieņēmumus nodokļu veidā. Vienlaikus tas veicinātu arī pašu uzņēmumu pakalpojumu kvalitāti un konkurētspēju. Sadarbībā ar būvniecības nozares ekspertiem jau veikti aprēķini par iepējamajām mininālajām stundu likmēm un kvalifikāciju līmeņiem. Pēc LBP iniciatīvas ir izveidota īpaša darba grupa, kurā ietilpst būvniecības nozares darba devēji, Latvijas Celtnieku arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ekonomikas un Labklājības ministriju un VID pārstāvji.

LBP mērķis ir stiprināt būvniecības nozares konkurētspēju, un viens no svarīgiem soļiem šajā virzienā ir ēnu ekonomikas samazināšana. Mūsu apņemšanās, kas tapusi partnerībā ar uzņēmējiem, darba ņēmējiem un valsti, ir divu gadu laikā panākt ēnu ekonomikas samazinājumu uz pusi, kā arī panākt, lai nozarē strādājošo alga būtu atbilstoša vidējam algu līmenim Latvijā.


[1] http://www.latvijasbuvnieki.lv/wp-content/uploads/2016/06/Base_prezentacija_web.pdf

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!