Galvaspilsētas plānotāji patiešām nav spējuši sabiedrībai pierādīt iecerētās teju 100 miljonus vērtās Skanstes tramvaja līnijas lietderību. Argumenti ir vāji un apstrīdami, šķiet, arī īpaši piemeklēti un pat piemeloti. Vienlaikus ažiotāža, kas sacelta ap šo infrastruktūras projektu, uzlūkojama vien kā populisms. Sajūtot "pieprasītākās" toņkārtas, tiek raustītas sabiedrības noskaņojuma stīgas, atgādinot vēlētājiem par savu eksistenci un domājot par partijas izredzēm nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Šāda pieeja uzkurina emocijas, bet nekādā veidā nerosina konstruktīvu diskusiju par pilsētvides attīstību.
Runa ir par piecu eiroparlamentāriešu parakstītu vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, kurā prasīts nekavējoties apturēt Skanstes tramvaja projektu. Skumji, ka politiķi, kuri pauž bažas par populisma uzplaukumu Rietumeiropā un ASV, paši sēj populisma sēklu Latvijā.
Diemžēl eiroparlamentāriešus pietiekami nedzird, kad jāprasa, teiksim, nekavējošas pārmaiņas veselības aprūpē, kur sasniegta kritiska robeža, vai neatliekama uzņēmējdarbības vides uzlabošana, bez kā nav iespējama Latvijas attīstība. Tas ir eiroparlamentārieša līmenis, kas prasa gan darbu pie ES politikas veidošanas, gan pašmāju amatpersonu mudināšanu. Protams, ar "tramvaju kapos" ir daudz lielāka iespēja tikt pamanītam. Turklāt šis jautājums ir ērts, lai pērtu politiskos pretiniekus, neko neprasot no "savējiem". Tomēr arī tas ir maldīgi.
Kapu tramvaja protesta vēstuli parakstījuši "Vienotības" un Nacionālās apvienības eiroparlamentārieši. Šo pašu partiju biedri ir ievēlēti Rīgas domē, un jautājums būtībā ir par viņu darba kvalitāti. Kāpēc trauksme par projektu netika celta jau ieceres sākotnējā stadijā? Faktiski domnieki ir snauduši, līdz sabiedrībā uzvirmoja neizpratne par sliežu ceļa būvi Senču ielā, skarot Lielo kapu teritoriju.
Nav skaidrs, kāpēc eiroparlametāriešu vēstule no Briseles tagad sūtīta uz Rīgu. Būtībā tramvajs jau ir aizgājis. Projekts taču ir ceļā uz Briseli, kur arī tiks lemts tā liktenis, proti, vai Skanstes tramvajam atvēlēt cerētos 70 miljonus no Kohēzijas fonda. Tātad projekta pretiniekiem jāklauvē pie durvīm kaut kur turpat blakus Briselē, nevis Rīgā. Lai gan, cik zināms, arī Eiropas eksperti ir piedalījušies apšaubītā projekta tapšanā, tāpēc grūti iedomāties, kāpēc lai to pēkšņi neatbalstītu.
Pirms nedēļas Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins "Latvijas Avīzei" apsolīja, ka Skanstes tramvaja izbūvē Senču iela netiks paplašināta, ka projektētājiem uzdots izstrādāt variantu, kad Lielie kapi netiek skarti. Tomēr, šķiet, izvērstā kapu tramvaja kampaņa kādam ir tik parocīga, ka šāds pavērsiens nemaz nav vēlams, tāpēc tiek ignorēts. Var jau teikt, ka ir naivi ticēt galvaspilsētas amatpersonu solījumiem. Bet tieši tāpēc Rīgas domē sēž opozīcija, lai iekrampētos šajos solījumos un neatlaidīgi uzraudzītu to izpildi. Arī uz to eiroparlamentārieši varētu mudināt savus partijas biedrus pašvaldībā.
Žēl, ka savā vēstulē Eiropas Parlamenta deputāti nav atļāvušies kaut nedaudz palūkoties pāri tramvaja sliedēm. Jo šis ir īstais brīdis, lai mudinātu vēl līdz valsts simtgadei sapost nepiedodami aizlaisto Latvijas dižgaru kapsētu. Šī bija iespēja pievērst augstāko amatpersonu uzmanību Lielo kapu bēdīgajam stāvoklim, iespēja prasīt rīcību no ministriem, deputātiem, citām amatpersonām – saviem partiju biedriem. Sākt var ar ļoti konkrētu iniciatīvu, mudinot savus kolēģus Saeimā atvēlēt "deputātu kvotas" Lielo kapu sakopšanai.
