Foto: Privātais arhīvs
Iedomājieties, ja mēs varētu atgriezties pie rasēšanas dēļa un varētu pārveidot mūsdienu pilsētu transporta sistēmu no pašiem tās pamatiem. Kā tas varētu izskatīties? Noteikti ne tā, kā tas izskatās šodien.

Visticamāk, ka neviens nekad neizveidotu sistēmu, kur visizplatītākais transporta veids izmaksā desmitiem tūkstošu eiro un netiek izmantots 96% no tā lietošanas laika. Pareizi – runa ir par automašīnām, transporta veidu, ko izmanto vien 4% no laika, un tas ir visdārgākais īpašums, kas pieder daudzām ģimenēm. Cilvēki katru nedēļu pavada vairākas stundas pie automašīnas stūres. Kā rezultātā, lietojot personiskās automašīnas, Eiropa zaudē 100 miljardus eiro katru gadu neproduktīvas sistēmas dēļ.

Labās ziņas ir tādas, ka pasaulei, kas izskatās pēc autostāvvietas un kustas ar sastrēguma ātrumu, ir alternatīva. Un tas viss pateicoties mūsdienu tehnoloģijām – sākot ar viedtālruņiem līdz pat autonomajām, bez šofera vadāmajām automašīnām. Tehnoloģijas ir devušas mums iespēju būtiski uzlabot mobilitātes iespējas pilsētvidē, sniedzot iespēju nākotnes paaudzēm dzīvot komfortablā un efektīvā pilsētā. Mums nav nepieciešams sākt pilnīgi no jauna – vienkārši ir jākļūst gudrākiem, lietojot resursus, kuri pastāv jau šodien katrā pasaules pilsētā.

Jā, es runāju tieši par automašīnām, sabiedrisko transportu un velosipēdiem. Pētījumi[1] liecina, ka dažādi transporta veidi papildina, nevis izslēdz viens otru. Cilvēki, kuri lieto platformas, paši neuztur personīgo automašīnu un pārvietošanās vajadzībām lielākoties izmanto sabiedrisko transportu un velosipēdus. Pat Berlīnē, pilsētā ar vienu no attīstītākajām sabiedriskā transporta sistēmām, 45% iedzīvotāju pauž[2], ka labprātāk izmanto automašīnu, lai pārvietotos pa pilsētu, salīdzinot ar 22% Berlīnes iedzīvotāju, kuri labprātāk izvēlas sabiedrisko transportu.

Mēs redzam globālu izaicinājumu – samazināt privāto automašīnu lietotāju skaitu visā pasaulē!

Ilgtermiņā, sabiedrībai ir jāspēj piedāvāt dzīvotspējīgu alternatīvu ierastajam modelim, kad ģimenes īpašumā ir vismaz viena automašīna. Kad brauciens cauri pilsētai, izmantojot platformas, ir lētāks un vienkāršāks veids nekā savas automašīnas izmantošana, meklējot vietu autostāvvietās, izšķiežot stundas sastrēgumos – kādēļ vispār turēt savā īpašumā personīgo automašīnu?

Autonomās automašīnas palīdzēs attīstīt pilsētu infrastruktūru ilgtermiņā – būs vairāk vietas pilsētās parku, skolu un māju izveidei, atbrīvojot pilsētas centru no mūžīgajiem sastrēgumiem. Tā ir problēma, ko vairākus gadus mēģina atrisināt daudzas pilsētas, tostarp Rīga. OECD veiktais pētījums atklāj, ka autonomo automašīnu izmantošana varētu samazināt automašīnu skaitu uz ceļiem par 90 un pat vairāk procentiem. Autonomās automašīnas būtiski uzlabos drošību uz ceļa – vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku ik gadu iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, kas notikuši tieši cilvēka kļūdu dēļ.

Labāka nākotne ir tepat. Tehnoloģijas, kas mums ir pieejamas, jau šodien ļauj to sasniegt. Mums kā sabiedrībai vienkārši ir nepieciešams saprātīgs un atbilstošs regulējums, kas ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju radīto potenciālu. Šodienas dienaskārtībai vairs neatbilstošā likumdošana kavē šī potenciāla izmantošanu ceļā uz sakārtotāku pilsētvidi. Pilsētas, kuras izmantos moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, kļūs par pilsētām, kurās cilvēki pavada mazāk laika sastrēgumos, meklējot stāvvietu automašīnai; pilsētām, kurā cilvēki tērē mazāk sava laika un naudas resursu, lai pārvietotos pa pilsētu; pilsētām, kurās ir vieglāk dzīvot un elpot.


[1]Pew Research Center: Shared, Collaborative and On Demand: The New Digital Economy http://www.pewinternet.org/2016/05/19/the-new-digital-economy/

[2] Citylab: How London and Berlin's Daily Travel Habits Compare to the U.S.

http://www.citylab.com/commute/2015/09/how-london-and-berlins-daily-travel-habits-compare-to-the-us/406840/

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!