Iznīkst ne tikai latviešu tauta. Katrs aizbraukušais ir robs mūsu valsts tautsaimniecībā. Tiek iznīcināta Latvijas ekonomika. Uz ko mums norāda arī Eiropa. (1*) Aizbraukušie ir enerģiska tautas daļa, mūsu valsts darbaspēks, kas svešumā tiek augstu novērtēts. Viņi ir arī Latvijā ražotās produkcijas pircēji un patērētāji. Mūsu valsts ir devusi viņiem iespēju iegūt kvalifikāciju un daudziem arī labu izglītību, taču nav devusi iespēju realizēties savā dzimtenē un celt savas valsts tautsaimniecību.
Valstī ir šodien pat nepieciešamas pārmaiņas. "Pastāvēs, kas pārvērtīsies, " teicis J. Rainis. Pretējā gadījumā mūs gaida skumjš scenārijs. (2*)
Mums ir tikai viena izeja - valsts vadībai un ik katram Latvijas iedzīvotājam salikt galvas kopā, vienoties par risinājumiem un rīkoties. Vairākkārtīgi Saeimas komisijas sēžu laikā esmu uzdevis jautājumu, ko darīsim, kad beigsies EU fondu nauda?! Bankrotēsim???
Lai mainītu situāciju, esam izstrādājuši valsts likumprojektu kopumu. Tajā ir ierosinātas un skaidri definētas pārmaiņas, kas radīs motivāciju valstij un pašvaldībām attīstīt tautsaimniecību, padarīs prognozējamāku valsts attīstību un cels iedzīvotāju labklājību.
Darīsim to kopā! No Jums gaidu konstruktīvu kritiku un ierosinājumus, kas, jūsuprāt, būtu nepieciešams, lai celtu labklājību Latvijā.
Pirmais solis!
Politiķiem, kuriem ir dota vara lemt pār mūsu valsti, jābūt motivētiem attīstīt Latvijā tautsaimniecību.
Lai sev uzticētos pienākumus veiktu kā labi saimnieki, kuri ir ieinteresēti attīstīt Latvijā tautsaimniecību un celt valsts labklājību, (3*)
Tāpēc "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" 16. pantā "Prēmijas" ir piedāvāti šādi grozījumi:. "(4) Ministru prezidents var prēmēt Ministru Kabinetu un tā pakļautībā esošo iestāžu darbiniekus 10% apmērā no gada budžeta ieņēmumu pieauguma, ja iepriekšējā gada laikā Latvijas tautsaimniecībā (neskaitot valsts pārvaldi) ir radītas vismaz 10 000 jaunas darba vietas un netiek palielināti nodokļi. (6) Pašvaldības vadītājs var prēmēt pašvaldības darbiniekus 25% apmērā (salīdzinot ar iepriekšējo gadu) no ieekonomētā pašvaldības darba algu fonda pašvaldībā, tās budžeta iestādēs un tai piederošo kapitālsabiedrību vadībai", kā arī citi grozījumi.
Otrais solis!
Minimālajai algai Latvijā ir jābūt vismaz 1000 eiro mēnesī. (4*) Tāpēc ierosinājums ir veikt šādus grozījumus "Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi". Izteikt 2. punktu šādā redakcijā: "2. No 2018. gada 01.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 999 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 5 euro."
Savlaicīgi brīdinot un valstī vienlaikus ieviešot 999 eiro minimālo mēnešalgu, tas neiespaidos vietējo uzņēmēju savstarpējo konkurenci. No aplokšņu algu maksātājiem uzņēmēji kļūs par godājamiem LR pilsoņiem, kuri ievēro valsts nodokļu likumus. Pašlaik vidējā alga Latvijā ir ap 800 eiro, tāpēc 200 eiro pielikums dramatiski neietekmēs preču pašizmaksu. Preču un pakalpojumu cena var pieaugt augstākais par 10-15%. Mūsu valstī ir zems darba ražīgums. Lielākas algas darbiniekiem motivēs uzņēmējus paaugstināt darba ražīgumu un uzlabot darba organizēšanu, plānošanu un vadīšanu. Esmu pārliecināts, ka darba ražīgumu Latvijā ir iespējams celt vismaz par 25% un samazināt preču pašizmaksu.
Minimālās algas palielināšana var negatīvi ietekmēt eksportējošos uzņēmumus, valsts un pašvaldību pārvaldi. No otras puses - gan uzņēmējus, gan valsti un pašvaldības tas mudinās efektīvāk izmantot darbaspēku, analizēt valsts un pašvaldību funkcijas un tam nepieciešamo darbinieku skaitu. Eksportējošiem uzņēmumiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju tirgū, var tikt piemērota speciāla atbalsta programma.
Nepieciešamība maksāt lielākas algas mudinātu uzņēmējus mainīt virzību tirgū – piedāvāt nevis lētākas preces un pakalpojumus, bet kvalitatīvākas, ekoloģiski tīrākas un arī dārgākas preces un pakalpojumus. Turklāt, pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, šī produkcija kļūtu pieejama un patērēta arī vietējā tirgū.
Lietojot ekoloģiski tīru un veselīgu pārtiku, tas ļautu cilvēkiem potenciāli ietaupīt uz zāļu rēķina, tātad radītu ekonomiju katras ģimenes, kā arī Veselības ministrijas budžetā, kuru pašreizējā situācijā nevar nodēvēt citādi kā vien Beļēviča vārdiem - par Slimību ministriju.
Tāpēc priekšlikums ir ap 2018. gadu celt gan minimālo algu, gan minimālo neapliekamo minimumu. Šiem likumu un Ministru Kabineta noteikumu grozījumiem ir jābūt saistītiem un jāfunkcionē kopā ar valsts un pašvaldības vadības motivācijas sistēmu. Tas radītu vadītājiem lielāku motivāciju ieguldīt enerģiju un prātu tautsaimniecības attīstībā, kā arī plānveidīgāku un prognozējamāku pašvaldību un valsts vadības darbu, ietverot arī valsts veselības apdrošināšanas risinājumus.
Trešais solis!
Ir jārada iedvesmojoša, skaidra Latvijas attīstības vīzija - kādu vēlamies redzēt mūsu valsti nākotnē, lai kopīgs mērķis vienotu Latvijas iedzīvotājus, motivētu tos maksāt nodokļus un dot ieguldījumu valsts attīstībā. Svarīgi, lai šī vīzija būtu zināma un saprotama ikvienam valsts iedzīvotājam. Cilvēkiem ir jāzina, ka valsts tos atbalstīs. Iedzīvotājiem jābūt drošiem, ka vajadzības gadījumā saņems kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, savukārt vecumdienās varēs rēķināties ar cilvēka cienīgu pensiju.
Ceturtais solis!
Ir jāveido reāls un funkcionēt spējīgs ilgtermiņa rīcības plāns, kuru gadā pieļaujams mainīt ne vairāk kā par 10%, lai valsts attīstība būtu prognozējama. Valsts budžetu jāplāno, pamatojoties uz šo rīcības plānu. Šāds rīcības plāns ir nepieciešams, jo tieši neplānota un neprognozējama valsts attīstība ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija pašlaik atrodas "purvā".
Valstij un pašvaldībām ir jāpilnveido atbalsta rīki tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Tās var būt nodokļu atlaides, privātās partnerības projekti u.c. Taču tas jau būtu nākamais solis, kuru jāīsteno pēc likumprojektu kopuma apstiprināšanas Saeimā kopā ar motivētu valsts un pašvaldību vadību
Svarīgi ir arī noteikt skaidras valsts funkcijas, lai ikkatrs nodokļu maksātāju cents tiktu lietderīgi izmantots.
Lūk, ko iedzīvotāji iegūs, ja tiks ieviesti tautsaimniecības attīstību veicinošie likumprojekta grozījumi.
- Cilvēka cienīgu minimālo atalgojumu un lielāku pirktspēju.
-Attīstoties tautsaimniecībai, lielāku apgrozījumu un nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetā.
-Uzņēmējiem vairāk iespēju realizēt savas preces un pakalpojumus vietējā tirgū, attiecīgi arī lielāku apgrozījumu un peļņu.
-Uzņēmējiem, valstij un pašvaldībām iespēju piesaistīt kvalificētāku un motivētāku darbaspēku.
- Latvijas tautsaimniecības nozarei iespēju atgūt svešumā aizklīdušo darbaspēku.
Izmantotie raksti:
1* http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/svf-zinojums-masu-migracija-no-austrumeiropas-kavejusi-regiona-izaugsmi.d?id=47698281 vai SVF ziņojums: masu migrācija no Austrumeiropas kavējusi reģiona izaugsmi LETA | 20. jūlijs 2016
2* http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/224289/labaku-ekonomisko-apstaklu-del-latviju-gatava-pamest-tresa-dala-iedzivotaju vai Labāku ekonomisko apstākļu dēļ Latviju gatavi pamest trešā daļa iedzīvotāju.
25.jūnijs 2016
3* http://apollo.tvnet.lv/zinas/godmanis-iesaka-valsts-parvalde-celt-algas-un-prasibas-pret-darbiniekiem/736609 vai Godmanis iesaka valsts pārvaldē celt algas un prasības pret darbiniekiem 2016. gada 13. jūlijs
4* http://www.la.lv/tiesibsargs-jansons-minimala-alga-nolemj-iedzivotajus-vergu-eksistencei/ vai Tiesībsargs Jansons: Minimālā alga nolemj iedzīvotājus vergu eksistencei. 20. aprīlis, 2016)