Foto: LETA
Pirmdien, 20.jūnijā, Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīts Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu un to īstenošanas plāna 2016.–2020.gadam projekts. Tā ir pirmā reize atjaunotās valsts vēsturē, kad Ministru kabinets sprieda par konceptuāliem un stratēģiskiem mediju politikas jautājumiem.

Latvijas mediju tirgū bez aktīvas valsts rīcības zūd ekonomiskie priekšnosacījumi atraktīva mediju satura veidošanai. Tirgus ir nežēlīgs un reaģē strauji. Tā, piemēram, sarūk tik nozīmīgā ziņu aģentūru redakcionālā dažādība. Papildus tam esam zaudējuši vietējas izcelsmes televīzijas kanālu ar auditorijas daļu vidēji virs 4%. Valsts kapitālsabiedrību, kādas ir mūsu sabiedriskās raidorganizācijas, ilglaicīga darbība reklāmas tirgū rada pretrunas un konfliktus nozarē, kas acīmredzami liedz tai attīstības iespējas. Jaunākā skumjā ziņa ir tradīcijām bagātā vietējās žurnālistikas parauga slēgšana Preiļos. Pēc tirgus indikācijām, politiski neuzlabojot mediju vidi, "Novadnieks" draud izrādīties tikai pats Latvijas preses iznīcības lavīnas sākums.

Līdzās vietēja rakstura ekonomiskiem apsvērumiem mūsu mazo mediju tirgu izaicina globālas tendences un apzināti veidotas ārējas ietekmes. Visur pasaulē vietējie mediji ir spiesti konkurēt par auditorijas uzmanības laiku ar globāliem tirgus dalībniekiem. Tā rezultātā arvien lielāka reklāmas tirgus naudas daļa aizplūst ārpus nacionālā vai pat vienotā Eiropas Savienības tirgus. Krievijas televīzijas satura patēriņš nepārtraukti aug. Kaimiņvalsts medijiem ir pieejams mediju tirgus kategorijās faktiski neierobežots finansējums. Tiem ir pilnībā pieejama arī visa plašā "krievu pasaules" izklaides industrija. Papildus tam Krievija izstrādā valsts finansējuma sistēmu krievvalodīgo mediju finansēšanai ārvalstīs ar akcentu uz "tuvo pierobežu".

Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes procesā atsevišķas prasības pēc politiskiem lēmumiem un rīcības izskanēja faktiski imperatīvā formā. Visa nozare ir vienota viedoklī, ka iespējami nekavējoties ir jāpieņem lēmums par sabiedrisko raidorganizāciju iziešanu no reklāmas tirgus. No vienas puses mums ir publiski finansēti mediji, kuri reklāmas tirgū rod aizvietojumu iztrūkstošajam publiskajam finansējumam. No otras puses šādi organizētā tirgū mums komercmedijiem ir jāšķērssubsidē programmu daudzveidība un to pieejamība visā valsts teritorijā.

Pērn Lietuva fundamentāli sakārtoja savu mediju vidi, atbrīvojot reklāmas tirgu komercmediju darbības nodrošināšanai un būtiski palielinot sabiedrisko mediju finansējumu. Tikai tā mēs varam pēc būtības sakārtot elektronisko mediju tirgu, nodrošinot ekonomisku dzīvotspēju tirgus dalībniekiem un atbilstoši stabilu un ilgtspējīgu investīciju vidi. Tas ir veids, kā Latvijas valsts var nodrošināt savu vadošo lomu nākotnes investīciju klimata noteikšanā. Vienlaikus der paturēt prātā, ka šim solim būs pozitīva ietekme tieši uz medijiem latviešu valodā, jo sabiedrisko mediju loma citvalodu reklāmas tirgū ir maznozīmīga. Šis solis nozīmē nozarei pieejamo līdzekļu palielināšanu un no tā izrietoši – vairāk nacionāla satura latviešu valodā elektroniskajos medijos.

Nozare ir vienota arī nostājā, ka ir jārada tāds tiesiskais ietvars, kas padara caurskatāmu un efektīvu sabiedrisko raidorganizāciju darbu. Valsts kontroles vairākkārtējā kritika par šo procesu noteikti ir amatpersonu individuālās atbildības jautājums. Bet jāatzīst, ka tiesiskais regulējums un valsts veidotie tirgus spēles nosacījumi pastarpināti noved pie uzraudzības efektivitātes trūkumiem, kā, piemēram, institucionālais vājums vai procesu caurskatāmība un ierobežotais atbildīgums.

Kategoriskas nozares prasības uzņemties politisku atbildību Kultūras ministrijā ir saņemtas attiecībā uz pašvaldību sabiedrisko attiecību izdevumiem neatkarīgu avīžu formā. Visa nozare pieprasa politisku rīcību, lai nodrošinātu godīgus mediju brīvā tirgus spēles noteikumus pašvaldību līmenī. No pašvaldību tiešas ietekmes brīva žurnālistika vietējā sabiedrībā ir gan nacionālās drošības, gan vietējās identitātes un gadsimtos veidojušās rakstītā vārda kultūrtelpas aizsardzības jautājums.

Ievērojot Latvijas mediju tirgus pakļautību negatīvajām globālajām tendencēm, no mums tiek sagaidītas valsts atbalsta formas ar mērķi nodrošināt iespējas veidot tādu sabiedrībai nozīmīgu saturu, kas nav komerciāli izdevīgs.

Un pēdējā skaudrā prasība. Žurnālists ir pārvērties par profesiju, kurā nedrīkst radīt bērnus, nedrīkst slimot un vislabāk būtu nenodzīvot līdz pensijas vecumam. Žurnālisti Latvijā ir ārkārtīgi sociāli neaizsargāti, un tam ir tieša ietekme uz vārda brīvību valstī. Mēs runājam par pietiekami šauru profesionālo grupu, kas dienu no dienas uzrunā simtiem tūkstošu lielas auditorijas. No šo cilvēku drošības, sociālās aizsargātības un neatkarības ir atkarīga mūsu demokrātijas vitalitāte un drošumspēja.

Mediju politikas pamatnostādņu projekts paredz sistēmiskus uzlabojumus soli pa solim nākamo četru gadu laikā. Tas pilnīgi noteikti nav vēlmju saraksts. Jums priekšā ir akūti nepieciešamās rīcības plāns konkrētajā vidē un konkrētajos apdraudējuma apstākļos. Dokumenta izstrādes gaitā dialoga formā ir izdevies panākt atkāpšanos no virknes fiskālas ietekmes nozares prasību.

Visupirms Mediju politikas pamatnostādnes piedāvā pārdefinēt sabiedrisko pasūtījumu, paredzot, ka ar to sabiedrība sabiedriskajām raidorganizācijām ik gadu dod jaunu darba uzdevumu, nodrošinot tā izpildei nepieciešamo publisko finansējumu. Priekšnosacījums tam ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ar attiecīgu kompensācijas mehānismu un vidēja termiņa finansējuma palielinājumu atbilstoši uzdevumu loka paplašināšanai, lai jau 2020.gadā Latvijas sabiedrisko raidorganizāciju finansējums atbilstu vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Nākamais lielais darba uzdevums ir atrisināt samilzušo nesaprašanos starp pašvaldībām un vietējiem medijiem. Kultūras ministrija vēlas aktīvu pašvaldību saziņu ar savu vietējo sabiedrību. Bet esam spiesti konstatēt, ka pašvaldību nodarbošanās ar mediju satura finansēšanu un ar mediju komercdarbību nelabvēlīgi ietekmē neatkarīgas un kvalitatīvas mediju vides pastāvēšanu demokrātiskā valstī reģionālā līmenī un liedz godīgu mediju tirgus principu ievērošanu. Tāpēc Kultūras ministrija rosina uzlabot pašvaldību informatīvo darbu, pašregulācijas kārtā nosakot labās prakses standartus saviem sabiedrisko attiecību instrumentiem.

Kā jebkurā nozarē, arī medijiem tiesiskais regulējums, tiesiskā noteiktība un drošība ir fundamentāli priekšnosacījumi to veiksmīgai darbībai. Tikai atšķirībā no citām nozarēm mediji demokrātiskā valstī ir ceturtā vara. Ja pirmās trīs ir publiski organizētas un finansētas, tad ceturtā ir privāttiesiski organizēta un visas regulējuma izmaiņas ir jāvērtē caur augsto vārda brīvības aizsardzības prizmu. Attiecīgi būtisks darbs būs jāiegulda, lai jau tuvākajā laikā izveidotu mūsdienu mediju vides vajadzībām atbilstošu tiesisko vidi, ar jaunu tiesību normu aizstājot novecojušo Preses likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.

Mediju politikas pamatnostādnes piedāvā arī kompleksu pasākumu kopumu sabiedrības medijpratības vairošanai. Pamatnostādnes paredz jaunu izglītības programmu satura izstrādi, plašas jauno pedagogu, studējošo un jaunatnes darbinieku apmācības medijpratības jautājumos.

Kultūras ministrija ir varējusi vienot nozari, ekspertus, tirgus dalībniekus un plašāku sabiedrību, formulējot kopējās rīcības plānu. Ir notikušas pat divas publiskās apspriešanas, saņemti un izskatīti vairāk nekā 240 priekšlikumi un ieteikumi. Kultūras ministrija savā darbā vadījās, vadās un turpinās vadīties no sabiedrības interešu aizstāvības principiem un aicināja, aicina un aicinās visus tirgus dalībniekus pie viena galda, lai kopīgi strādātu pie Latvijas sabiedrībai labākā risinājuma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!