Es negribu apgalvot, ka veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts ir pati pilnība, tajā ir atsevišķi strīdīgi jautājumi, kas ir jāpārskata, bet nav tā, ka politiķiem tagad vajadzētu lauzties jau atvērtos vārtos. Taču izskatās, ka tieši tā tas notiks. 
Finanšu ministrijā (FM) jau izveidota darba grupa, kas vētīs veselības aprūpes finansējuma izlietojuma efektivitāti, un, kā šonedēļ Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā sacīja FM Budžeta departamenta direktore Jolanta Plūme, tikai pēc tam varot lemt par papildu naudas piešķiršanu. Grūti iedomāties, kā šāda darba grupa izvērtēs, piemēram, to, kāpēc ambulatorā veselības aprūpe joprojām nestrādā efektīvā režīmā, vai kāpēc vienā slimnīcā stacionārā tiek uzņemts krietni vairāk pacientu, bet citā - daudz mazāk, jo ārsti spēj sniegt nepieciešamo palīdzību līdz 24 stundām observācijas nodaļā. Ir vēl daudz citu ar efektivitāti saistītu jautājumu, uz kuriem nav pa spēkam atbildēt personām, kuras nav līdz saknēm medicīnā, bet raugās uz to no malas.
Ņemot par pamatu Valda Dombrovska valdības laikā Saeimā iesniegto likumprojektu, nekavējoties vajadzētu izšķirties par galveno jautājumu – vai veselības aprūpei novirzīt 3% no sociālā nodokļa, vai arī mums būs jāmaksā papildu veselības nodoklis. Circenes likumprojekts ir būvēts, par pamatu ņemot veselības apdrošināšanas likumu Lietuvā, kur obligātās veselības apdrošināšanas finanansējumu veido īpašs apdrošināšanas fonda budžets, kas neietilpst valsts un pašvaldību budžetos un kurā darba devējs ieskaita 3%, bet darba ņēmējs 6% no sociālā nodokļa. Turklāt Lietuvā sociālais nodoklis ir 40%, kamēr Latvijā – 34%.
Gan tiesībsargs Juris Jansons, gan veselības ministrs Guntis Belēvičs, gan arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis jau atklāti pauduši, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, visticamāk, būs jāsaista ar papildu darbaspēka nodokli. Šis tad arī būs sāpīgākais jautājums, par kuru jāizšķiras politiķiem.
Valdības rīcības plāna projektā ir noteikts, ka Veselības ministrijai kopā ar Finanšu ministriju jaunais finansēšanas modeļa piedāvājums ir jāiesniedz 1. jūlijā. Droši vien, kā jau šādās reizēs ierasts, netiks piedāvāts tikai viens variants, proti, jau pieminētais papildu veselības nodoklis, jo tauta to var nesaprast, tāpēc līdzās tam tiks iesniegts arī kāds cits variants. Ņemot vērā ierasto praksi, Ministru kabinetam atkal vajadzēs veidot kādu darba grupu, kurai būs jāizšķiras par gala variantu. Bet paralēli droši vien tiks veidota vēl kāda darba grupa, kas pētīs, ko ietver valsts finansētā veselības aprūpe un par ko mēs paši maksāsim no savas kabatas.
Nevienā valdības dokumentā nav oficiāli norādīts ne gads, ne datums, no kura valstī jāsāk darboties valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Ingrīda Circene savā laikā solīja jauno finansēšanas modeli ieviest no 2014. gada 1. jūlija, valdības vadītāja Laimdota Straujuma – no 2017. gada, bet pašreizējais veselības ministrs Belēvičs apņēmies to izdarīt 2018. gadā. Circene neieviesa, jo tuvojās Saeimas vēlēšanas un politiķi nobijās, ka par viņiem nebalsos, ja liks maksāt nodokļus. Savukārt Straujuma atkāpās piespiedu brīvprātīgā kārtā. Kā zināms, 2018. gadā atkal būs Saeimas vēlēšanas, pirms kurām neklājas pieņemt lēmumus par papildu nodokļiem.