Tikpat būtiski ir tas, ka spēcīgi, aizrauti un ilgtermiņā domājoši cilvēki ieņem izglītības pārvalžu vadītāju amatus, ir skolu direktori un augstskolu pasniedzēji pedagoģijas fakultātēs. Spēcīgu kadru piesaistei, attīstībai un noturēšanai ir jābūt steidzamai nacionālai prioritātei. Cilvēki, ko izglītības sistēma piesaista šobrīd, ietekmēs to vēl 40 gadus.
2010. gadā starptautiski pazīstamais konsultāciju uzņēmums McKinsey izveidoja ieteikumus ASV, kā sistēmai piesaistīt atbilstošākos kandidātus skolotāja profesijai no absolventiem ar labākajiem sasniegumiem[1]. Viens no ieteikumiem bija izveidot nacionālu skolotāju talantu piesaistes plānu. Latvijā es ietu soli tālāk un aicinātu izveidot nacionālu izglītības talantu piesaistes plānu. Lai piesaistītu izglītības sistēmai talantīgus cilvēkus, tā ir jāparāda kā vieta jēgpilnam darbam un pastāvīgai izaugsmei. Tikpat būtisks ir ilgtermiņa redzējums un virzība uz to, lai piesaistītie talanti redzētu sava darba rezultātus un to, kā tie virza izglītības sistēmu uz vienotu mērķi, kas nemainās katru gadu.
Iespējamā misija ir pierādījusi, ka izglītība ir interesants izaicinājums daudziem spējīgiem augstskolu absolventiem un profesionāļiem. Šobrīd labākai izglītībai savu ikdienu velta aptuvenu simts Iespējamās misijas absolventi un dalībnieki. 70% absolventi pēc programmas pabeigšanas turpina ietekmēt izglītību Latvijā - gan skolās kā skolotāji un skolu direktori, gan arī kā skolotāju tālākizglītības programmu vadītāji un dažādu izglītības iniciatīvu virzītāji.
Ir zināms, kas ir jāmaina izglītības sistēmā, lai nodrošinātu katram skolēnam kvalitatīvu izglītību. Par to ir rakstīts daudz un ieteikumi lielākoties uzsver tās pašas lietas. Piemēram, jau 2007. gadā McKinsey aprakstīja trīs lietas, ko dara visas veiksmīgas izglītības sistēmas[2]:
1. Nodrošina, ka par skolotājiem kļūst īstie cilvēki.
2. Attīsta viņus par efektīviem pasniedzējiem.
3. Nodrošina, ka sistēma piedāvā katram bērnam visefektīvāko mācību procesu.
Arī jaunajā valdības deklarācijas projektā daudzas veicamās izmaiņas ir aprakstītas labi. Piemēram: "Veidosim sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Reorganizēsim jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās, rūpīgi atlasot jaunos pedagogus, veidojot praksē balstītas mācības un nodrošinot profesionālo atbalstu skolās." Šī ir būtiska pārmaiņa, kas iesākta, kamēr Mārīte Seile bija izglītības un zinātnes ministre[3]. Taču to realizēšanai nepietiek tikai ar ministru. Tam nepieciešami daudzi cilvēki dažādos amatos, kas ir gatavi pārdomāt un mainīt esošo lietu kārtību.
Kad mācīju matemātiku Limbažos, katru semestri veicu skolēnu aptauju. Man spilgti atmiņā palikuši vienas skolnieces divi komentāri. Pēc pirmā semestra: "Nepatika mūžīgais jautājums "Kāpēc?". Esmu ievērojusi, ka vairāki skolotāji to sākuši biežāk jautāt - ceru, ka tas pāries." Pēc otrā semestra: "Esmu iemācījusies pie katras neskaidras lietas jautāt "Kāpēc [tas tā ir]?".
Izglītībā ir daudz cilvēku, kuri grib darīt jēgpilnu darbu un apzinīgi veic savus pienākumus. Taču dažādu vēsturisku apstākļu ietekmē esam nonākuši pie sistēmas, kas neveicina šo darbu pozitīvo ietekmi. Tieši tāpēc mums šobrīd ir vajadzīgi cilvēki, kas ir gatavi pajautāt "Kāpēc?" gan par saviem pienākumiem, gan citām norisēm izglītībā un ir gatavi mērķtiecīgi strādāt ar atbildēm uz šo jautājumu. Talantu un pārmaiņu īstenotāju piesaiste izglītības nozarei šobrīd ir būtiskākais izglītības politikas jautājums.
[1] http://www.mckinsey.com/insights/social_sector/attracting_and_retaining_top_talent_in_us_teaching
[2] http://mckinseyonsociety.com/how-the-worlds-best-performing-schools-come-out-on-top/
[3] http://izm.gov.lv/lv/aktualitates/1477-diskute-par-nepieciesamajam-izmainam-pedagogu-sagatavosana-un-talakizglitiba