No vienas puses, hroniski deficīti un nespēja sakārtot savas publiskās finanses ilgās pirmskrīzes izaugsmes periodā dažās Eiropas Savienības valstīs patiesi padziļināja krīzi un padarīja atkopšanos ilgāku un sāpīgāku. Tāpēc Eiropas Komisija šogad savā ikgadējā izaugsmes apskatā izvirzīja budžeta disciplīnu kopā ar investīciju veicināšanu un reformu turpināšanu kā vienu no trim ekonomikas attīstības "vaļiem". Ekonomiskais cikls Eiropā ir mainījies - vairs neatrodamies akūtā krīzē, bet izaugsme vēl trausla. Eiropai nepieciešama tāda politiku pakete, kas vērsta uz izaugsmes veicināšanu, darba vietu radīšanu un ieguldījumu vides uzlabošanu. Katrā ES valstī no šim sastāvdaļām valdībām jāveido sava izaugsmes recepte.
No otras puses, skaitļi rāda, ka Eiropas Komisijas ekonomiskā politika darbojas - eirozonas valstu kopējais budžeta deficīts nākamgad samazināsies no 2% līdz 1,8% no IKP. Valstu kopējais parādu slogs pirmo reizi saruks no 94% līdz 93% no IKP. Jāatceras, ka esošā budžeta un ekonomikas uzraudzības sistēma ir ļoti jauna, piemēram, šoruden Eiropas Komisija eirozonas budžetus vērtēja tikai trešo reizi. Neskatoties uz to, ka pastiprināta uzraudzība darbojas salīdzinoši nesen, rezultāti ir acīmredzami.
Piemēram, 2011. gadā 24 dalībvalstīs no 27 bija problēmas ar budžeta deficītu, bet nākamgad pastiprināta uzraudzība būs nepieciešama tikai piecām valstīm. Tātad ne tikai samazinājies kopējais deficīts, bet Eiropas Komisijas un citu valstu izdarītais spiediens valstīm licis nopietni pievērsties savu budžetu sakārtošanai.
Daži eksperti norāda, ka deficīti un parādi bez lieka elastīguma jāmazina ātrāk, un tās valstis, kas to nespēj, jāsoda, kaut var par brīdinājumu citām. Tā sacīt, jārīko "paraugprāvas". Tomēr jāatceras, ka daudzās eirozonas valstīs finanšu un ekonomiskās krīzes sekas jūtamas vēl ļoti skaudri. Bezdarba līmenis vairākās Dienvideiropas valstīs ir virs 20%, turklāt starp jauniešiem vietumis nestrādā katrs otrais. Izaugsme nākamgad eirozonā tiek plānota vien 2% apmērā, kas ir lēnāk nekā ASV un daudzās attīstības valstīs. Strauja, izaugsmei nedraudzīga budžeta konsolidācija nevis veicinātu attīstību, bet varētu novest pie jaunas krīzes saasināšanās.
Vienlaikus nevaram aizvērt acis un neredzēt jaunos izaicinājumus - migrācijas krīzi, terorismu, ģeopolitisko nestabilitāti Eiropas kaimiņos - kas neproporcionāli skarbi skar tieši tās Dienvideiropas valstis, kas jau tā daudz cietušas finanšu krīzes laikā. Jaunie izaicinājumi un ārkārtas situācijas uzliek arī finansiālu slogu valstu budžetiem. Savstarpēja sapratne un solidaritāte ir Eiropas vērtības, kas darbojas ne tikai iepretim Latvijai, bet arī pret citām valstīm.
Budžeta disciplīna ir un paliek neatņemama sabalansētas izaugsmes un darba vietu radīšanas sastāvdaļa. Lai to stiprinātu Eiropas līmenī, Eiropas Komisija piedāvājusi veidot Eiropas Fiskālo padomi, kas palīdzētu uzraudzīt valstu tēriņus un noteikt pareizāko deficītu un parādu samazināšanas tempu. Nešaubos, ka Latvija ar savu bagāto krīzes pārvarēšanas un Prezidentūras pieredzi varēs sekmēt gan šīs padomes izveidošanu, gan veicināt diskusiju par finanšu atbildību visas Eiropas mērogā.