'Cehs.lv': Vīrišķība ir izdomāta!  (92)

Uzkačāti bicepsi, tribal tetovējumi, tīkliņkrekls, baurošana hokeja tribīnēs, Hakas rituāls tiklīdz sabiedriskajā transportā iekāpj kontrole un spēja noturēt erekciju tikai kamēr sieviete raud? Šim jautājumam nav skaidras atbildes, jo sabiedrībā vairāk tiek definētas īpašības, kuras ar vīrišķību nav savietojamas.

Nesenais gadījums, kad kāds emocionāls tēvs draudēja Gintam Budem radīt paliekošus miesas bojājumus par to, ka viņš esot saraudinājis pamatskolnieces, ne tikai radīja iemeslu uzjautrināties, bet arī būtiskas pārdomas par vīrišķību. Kādas būtu sekas, ja šāda konfrontācija tiešām notiktu un Gints izrādītos stiprāks cīnītājs? Ja nu ir tā, ka, kamēr meitenīšu tēvi vieglā alkohola reibumā virpo galdiem kājas, Gints Bude var atļauties katru dienu veltīt dažas stundas lai sportotu un apgūtu cīņas mākslu? Vai tādā gadījumā izrādītos, ka modes eksperts ir vairāk vīrietis par melnstrādnieku?

Analizējot situāciju, meitenes tēvs pauda vēlmi sodīt Gintu Budi, ierādot viņam zemāku vietu sabiedrībā. Kā soda izpildes metode tika izvēlēta fiziska izrēķināšanās, jo konkrētais indivīds to uzskatīja par sev visdrošāko, jo modes ekspertiem ir piedēvēta drīzāk feminīna aura. Un kā zināms, fiziska konfrontācija primitīvākos laikos bija visdrošākais un teju vienīgais veids kā noskaidrot savu atbilstību alfas statusam. Tikai vēlāk līdz ar sabiedrību attīstījās citas hegemonijas skalas, piemēram, materiālais un intelektuālais stāvoklis.

Tātad, ja prasme piekaut pretinieku ir fundamentāls vīrišķības apliecinājums, tad ir iespējams salīdzināt visus pasaules iedzīvotājus, izmantojot šo vīrišķības indikatoru. Jo spēja piekaut vājāku pretinieku piemīt pilnīgi visiem iedzīvotājiem, ieskaitot sievietes, bērnus un sirmgalvjus; kā arī, tā nav atkarīga no seksuālās orientācijas, izglītības, nacionalitātes un svara. Ja mēs nepieļautu sieviešu iekļaušanu šajā vīrišķības definīcijā, tad sieviešu piekautie vīrieši paliktu ārpus noteiktas klasifikācijas.

Konsekventi, arī jebkurš bērns un sirmgalvis būtu vīrišķīgāks par komā guļošu ugunsdzēsēju, un katra otrā vecmāmiņa ir vīrišķīgāka par kausli no sestās bē klases. Tātad, visi ir iekļauti un visi var ieņemt visdažādākās pozīcijas vispasaules vīrišķības rangā.

Visiem pasaules iedzīvotājiem izkauties savā starpā nav iespējams, tāpēc vīrišķība ir kvazi-indikators, kas sastāv no relatīvu īpašību kopas. Līdz ar to, vīrišķība ir virtuāla vērtība, kuru visvieglāk ir reducēt, subjektīvi norādot uz īpašībām, kuras neatbilst vērtētāja iedomātajam vīrieša arhetipam. Liberālā sabiedrībā par nevīrišķīgu rīcību tiek uzskatīta spēka, varas, vai dominances demonstrēšana, tā tiek asociēta ar primitīvu, neizglītotu cilvēku rīcību, kādiem nav vietas skaistajā, trauslajā zinātnes un kultūras utopijā.

Frontes otrajā pusē, proti konservatīvo ļautiņu vidū, par nevīrišķīgu rīcību tiek uzskatīta vājuma izrādīšana, neatkarīgi no tā, vai tas ir zaudējums, vai pat kļūdas atzīšana. Labs piemērs ir aiz austrumu robežas, kur vājuma atzīšana principā ir pasīvā loma anālajā seksā. Ziemeļkoreja un jau kādu laiku arī Krievija rāda izcilu piemēru tam, ka baiļu un konservatīvisma kombinācija ir pašuzkurinošs kokteilis, kas noved pie cenzūras, sapņa par pašpietiekamību, anti-intelektuālisma un represīva autoritārisma.

Tiesa, tīri interesanti iztēloties hipotētisku scenāriju, kurā visi pasaules iedzīvotāji var mēroties spēkiem un kādas izmaiņas tas ieviestu hegemonijā, ja, piemēram, Linda Curika piekautu Viesturu Rudzīti, Kārlis Streips piekautu Kasparu Dimiteru, vai Porošenko piekautu Putinu, bet realitātē tas nekad nenotiks. Civilizācija ir attīstījusies pateicoties tam, ka cilvēki nav mērojušies spēkiem, bet summējuši tos kopīga mērķa sasniegšanai.