Lai noskaidrotu, ko no augstākās izglītības vēlas darba devēji un ko sagaida studenti, ir veikti vairāki pētījumi un realizēti projekti. Latvijas Studentu apvienība ir īstenojusi apjomīgu projektu "Ideju forums: Augstākās izglītības sasaiste ar darba tirgus prasībām. Jauniešu perspektīva", kura mērķis bija veicināt studiju sasaisti ar darba tirgu.
Projekta ietvaros notika forums "Darba tirgum derīgs", kurā darba tirgus pārstāvji, ārvalstu studenti, LSA pārstāvji un citi augstskolās studējošie sagatavoja rekomendācijas studiju kvalitātes uzlabošanai un sasaistei ar darba tirgu. Gandrīz divi tūkstoši konkrētu priekšlikumu studiju kvalitātes uzlabošanai tika sagatavoti arī Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ietvaros.
Studenti ieteikumos min, ka studiju kursu saturā ir jābūt sabalansētiem teorētisko zināšanu un praktiskās darbības elementiem, to saturu veidojot ciešā sadarbībā ar darba devēju pārstāvjiem. Tāpat nozīmīgāka būtu lielāka absolventu iesaiste, kuri varētu pēc studiju absolvēšanas izvērtēt, kādas ir nepilnības, ieejot darba tirgū.
Augstskolās studējošie vēlas, lai mācībspēki ir vairāk saistīti ar nozari un ir ar labām "pasniegšanas" prasmēm, kā arī izvirza augstas prasības pret pašiem studentiem. Jaunieši novērojuši, ka nereti tieši pasniedzēji ir tie, kas par studiju mērķi piedāvā diplomu, nevis zināšanas un prasmes.
Studenti novērojuši mācībspēku motivācijas un laika trūkumu – šo iemeslu dēļ netiek atjaunoti mācību materiāli, kas ar laiku noveco, kā arī novārtā tiek atstāta e-studiju vide, kurai mūsdienās ir aizvien lielāka nozīme studiju procesā.
Studentu interesēs ir motivēti mācībspēki, ko var panākt ar atalgojuma un slodzes sabalansēšanu. Lai uzlabotu studiju kvalitāti, ir jāpalielina pasniedzēju atalgojums un jānovērš viņu pārslodze.
Mūsu augstākās izglītības institūcijās strādā ļoti daudz izcilu mācībspēku, līdz ar to augstskolu vadībai ir rūpīgi jāizturas pret pasniedzēju darba novērtējumu, motivējot labākos, taču nepieciešamības gadījumā nodrošinot arī pasniedzēju nomaiņu.
Pateicoties iepriekšminētajiem projektiem un to realizētājiem, ir noteiktas vairākas Latvijas augstākās izglītības sistēmas vājās vietas un sniegtas rekomendācijas, kuras uzklausījušas gan augstskolu pārstāvji, gan Augstākās izglītības padome.
Daudzu priekšlikumu realizāciju šobrīd kavē finansējuma trūkums augstākajai izglītībai.Es ceru, ka valdība radīs finanšu līdzekļus, lai sakārtotu augstākās izglītības vidi Latvijā, piesaistot un novērtējot labākos pasniedzējus un ieguldot finansējumu augstskolu infrastruktūrās. Jāsaprot, ka šīs ir investīcijas labi sagatavotos dažādu nozaru darbiniekos un topošajos uzņēmējos, kas ir ieguldījums visas valsts tautsaimniecības attīstībā.
Studenti sagaida, ka arī pašu darba devēju un absolventu iesaiste studiju programmu uzlabošanā būs aizvien lielāka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
