Pilnīgs panīkums solītās sakārtotās vides vietā. Tāds skats paveras Zilokalnu prospekta 8 hektāru meža vietā, kur pirms zemes privatizācijas novada dome un SIA "NĪA" solīja sakārtotu pilsētvidi. Līdzīgā strupceļā draud nonākt solītā būvniecība Zaķu ielā un Meža prospektā.
Bijušo Zilokalnu 9 (tagad Melleņu, Dzērveņu un Varavīksnes ielas) tagad rotā 28 aizsāktas privātmājas. Būvdarbi jau apmēram pusgadu praktiski apstājušies, ja vien neskaita dažu vīru simbolisko rosīšanos, kas reizumis vērojama jaunajā mikrorajonā. Vēl šā gada augustā, kad zemesgabala privatizācijas process vēl nebija noslēdzies, SIA "NĪA" padomes priekšsēdētājs Jānis Gavars plašsaziņas līdzekļiem skaidroja darbu kavēšanās iemeslus un solīja to drīzu atsākšanos. Apmēram 3 mēnešus vēlāk aktivitātes līmenis būvlaukumā palicis nemainīgs. Toties vērtīgie zemesgabali beidzot privatizēti un nu J.Gavars saliek punktus uz "i": "Mēs tak esam privāta firma un darām ko mēs gribam. Mums ir arī citi objekti, kas jāpabeidz". J.Gavars norāda, ka "NĪA" resursi šobrīd nodarbināti nozīmīgākos objektos citās pašvaldībās. Turklāt firma nesen Bauskā vinnējusi lielu konkursu par vairāku miljonu vērtu pasūtījumu.

Saprotama lieta – projektus citās pašvaldībās "NĪA" uztver nopietnāk, nekā mikrorajona būvniecību Ogrē, kur savulaik nomas līgumā un tagad arī privatizācijas noteikumos Ogres dome aizmirsusi noteikt būvdarbu pabeigšanas termiņus. Nez kā firma līdz privatizācijas kārtībā noteiktajam laikam paspēja ielikt 28 privātmāju pamatus, nodrošinot sev pirmpirkuma tiesības uz daudzus miljonus latu vērtajiem zemesgabaliem (firma tos nopirka par nieka 300 000)? 2003.gadā konkursā par iespēju būvēties uz pašvaldības zemes "NĪA" uzvarēja, neatbilstot konkursa nosacījumiem, piemēram, lielo nodokļu parādu dēļ. Pārkāpumus domes attiecībās ar "NĪA" savulaik konstatēja virkne valsts institūciju, taču dome vien atrakstījās un turpināja uzsākto kursu.

Nespēj saņemt kredītu

Ar plašu vērienu izgāžas arī citi pilsētbūvniecības plāni. Nespējot saņemt bankas kredītu plānoto daudzdzīvokļu māju būvniecībai Ogres pašvaldības zemes gabalos Zaķu ielā un Meža prospektā, nesmukā situācijā nonācis SIA "Orions". Te gan, par laimi, mežs vēl nav izcirsts. 2004.gadā "Orions" nomas līgumu ieguva bez konkursa (domes juridiskā dienesta pārstāvis apgalvo, ka viss noticis tā laika likumdošanas ietvaros). Dome arī šoreiz aizmirsa noteikt būvdarbu pabeigšanas termiņu, līdz ar to līgumu lauzt nav juridiska pamata.

"Oriona" valdes priekšsēdētājs Igors Tarkovs skaidro, ka, slēdzot līgumu, domes prasības bijušas maigākas, nekā vēlāk, saņemot arhitektūras plānošanas uzdevumu, kad pašvaldība pieprasījusi ieguldīt ievērojamus līdzekļus dzīvojamā rajona infrastruktūras izveidē. Pilsētas mērs Edvīns Bartkevičs atzīst, ka toreiz dome firmai uzticējusies, bet šobrīd pašvaldības rīcības iespējas ir ierobežotas. Mērs norāda, ka, lai saglabātu pirmpirkuma tiesības uz 2004.gadā iznomāto zemi, "Orionam" pietiek līdz nākamā gada decembrim ielikt ēku pamatus un piereģistrēt jaunbūves. Pretējā gadījumā zemesgabalus pašvaldība atkal pārņem savā lietošanā vai tos pārdod izsolē. Tas, savukārt, nozīmē, ka "Orions" gluži mierīgi var sekot SIA "NĪA" piemēram – izcirst mežu un tā vietā uz ilgu laiku iekonservēt puspabeigtas ēkas. Interesanti, ka pēc pilsētas mēra domām tas nebūtu lielākais ļaunums, jo zemes nodokli īpašnieks taču maksātu.

Mēģina piesaistīt investorus

Lai tomēr izpildītu domes nosacījumus, "Orions" vairākkārt mēģinājis piesaistīt investorus. Pēdējais no tiem – SIA "Ogres prestižs" un tā partneris AS "UPB" Ogrē nepilnu trīs gadu laikā uzbūvējis lielveikalu un četras daudzdzīvokļu mājas. Jau radīta "Orionam" iznomātā zemesgabala attīstības vīzija ar divām 5 stāvus augstām nomas dzīvokļu ēkām un katlu māju, ko investori apņēmušies uzbūvēt 18 mēnešu laikā.

Samudžināto juridisko apstākļu dēļ apbūves plāni arī šoreiz beidzas ar kašķi. Uz pašvaldībai piederošā zemesgabala privatizāciju pieteicies uzņēmējs Egils Helmanis, kurš pārjaunojuma līguma noslēgšanas ar "Ogres prestižu" gadījumā apsolījis vērsties administratīvajā tiesā. Viņš uzskata, ka patiesībā noticis nelikumīgs mēģinājums izvairīties no izsoles, kas pilsētas budžetā ienestu vairāk līdzekļu, nekā zemesgabala nodošana investoram.

Nesaņemot garantijas, ka pēc apmēram 5 miljonus latu lielajām investīcijām varēs zemesgabalu privatizēt, "Ogres prestižs" no plāniem atsakās. Investori gan apšauba E.Helmaņa nodomu patiesumu. AS "UPB" pārstāvis A.Rērihs apgalvo, ka 2004.gadā Egils Helmanis bijis kāda apakšuzņēmēja – SIA "B.R. – LAN" projektu vadītājs, taču starp "UPB" un "B.R. – LAN" radies konflikts nepabeigto darbu dēļ. "Es nekad neesmu strādājis, ne darbojies tanī uzņēmumā," oponē E.Helmanis, solot tiesāties par goda un cieņas aizskaršanu. Uz to A.Rērihs atbild, ka E.Helmaņa lomu minētajā lietā varot apliecināt liecinieki. Eļļu ugunij pielej "Ogres prestiža" īpašnieks Andrejs Ceplītis, norādot, ka pirms konflikta "Orionam" iznomātā zemesgabala sakarā E.Helmanis vēlreiz mēģinājis kļūt par apakšuzņēmēju. Šādu sarunu atceras un to šī raksta autoram apliecina arī tās liecinieki. "Nav bijis tādas sarunas," komentē E.Helmanis, arī šoreiz solot tiesāties ar apmelotājiem.

Kam taisnība – lai izšķir tiesa. Ne jau par to ir šis stāsts, bet gan par amatpersonu kompetences un tālredzīguma trūkumu, kā dēļ pilsētas attīstības vietā saņemam tiesas procesus. Ogres novada domes kurss šķiet skaidrs – pilsētai neizdevīgi līgumi, nesaimnieciski lēmumi un cīņa ar to sekām, būvobjekti ar neskaidriem būvniecības termiņiem un grausti, cīņa ar kuriem joprojām manāma vien amatpersonu spārnotajos izteicienos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!