Tāpat šis ir labs pārgājiena galamērķis – jāaizbrauc ar vilcienu līdz Lodei un tālāk jau jādodas kājām.
Starp autobusa pieturu un dzelzceļa staciju uz Gaujas pusi caur baltalkšņu audzi gar pavasarī ziedošām baltajām vizbulītēm ved neliela taka. Tālāk tā aizvijas gar iespaidīgo Lodes māla karjeru, no kura iegūtā māla jau gadu desmitiem tiek ražoti Lodes māla ķieģeļi. Te priecē Latvijai neraksturīgs karjera skats ar daudzkrāsaino mālu milzīgā karjera platībā. Tomēr karjers ir arī ļoti slavena un vērtīga seno bruņuzivju un augu atradne, kura te veidojusies 340 miljonus gadu senā pagātnē.
Neparastas klintis
Līču – Laņģu klintis ir vienas no lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Līču klintis ir līdz 30 metrus augstas un 200 metrus platas, savukārt Laņģu klints augstums sasniedz 11 metru. Dabas aizsardzības pārvalde pagājušā gadā šeit ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu izbūvējusi gājēju taku gandrīz 1,5 kilometru garumā, kas ļauj iepazīt šo vietu ērtāk un drošāk.
Vislabāk smilšakmens iežus apmeklēt agrā pavasarī, kamēr nav saplaukušas lapas kokiem un atsegumi ir labāk redzami. Pavasarī var priecāties arī par zilo vizbulīšu ziedu skaistumu. Bet – kā jau visas skaitās vietās, arī šeit katrā gadalaikā sagaida savs skaistums.
Alas un avoti
Smilšakmens atsegumi šeit ir sarkanīgos toņos, bet no avotiem izplūstošajā ūdenī ir liels dzelzs saturs. Pie dažiem avotiem var redzēt brūnas gļotas – dzelzs baktērijas. Šajā vietā var apskatīt astoņus lielus avotus, kā arī deviņas alas un nišas. Lielākā no tām – bezdibeņa avota ala – ir 48 metrus gara un tā tiešām ir ala bez dibena, kurā ieiet esot ļoti bīstami, brīdina Dabas aizsardzības pārvalde. Laņģu niša ar savu 10 metru platumu un 3,5 metru augstumu atgādina miniatūru Gūtmaņalu. Vērīgāks klinšu rakstu lasītājs šeit atradīs senus uzrakstus, ģerboņus un citus zīmējumus. Jācer, ka līdz ar daudzo apmeklētāju parādīšanos (pirms takas izbūves šī vieta nebija tik viegli atrodama un sasniedzama, tāpēc apmeklētāju bija mazāk) tie neizzudīs, jo skrāpēt un citādi bojāt klintis ir stingri aizliegts. Visas šīs klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis.
Šeit aug arī daudzi reti un aizsargājami augi, alās dzīvo sikspārņi, redzamas vientuļo bišu kolonijas, mitinās dažādas vaboļu sugas, putni un gliemeži.
Pastaiga līdz un gar klintīm prasīs vismaz trīs stundas. Tomēr tas nav vienīgais, ko var redzēt šajā apkārtnē. Liepas ciemata centrā – parkā var apskatīt Liepas Lielo ellīti. Tas ir skaists baltā smilšakmens atsegums, kura arkveidīgās nišas veidojusi sufozija. Senatnē gan šis atsegums bijis daudz lielāks, bet tas nopostīts, zemniekiem vedot smiltis ar pajūgiem saimniecību vajadzībām. Alā ir avots, un teika stāsta, ka no šejienes vedusi pazemes ala uz Cēsu pili. Dzīvs gan no tās neviens ārā neesot iznācis.
Nelielu gabaliņu tālāk atrodas Liepas kapsēta, kur atdusas Eduards Veidenbaums, vēl tālāk Mazā ellīte, kā arī Liepas muiža. Par muižu un tās vēsturi vairāk lasiet šeit.
Materiāls tapis sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi
