Pirmie raksti par Lucavsalu saglabājušies no tālā 1559.gada, kad Livonijas ordeņa mestrs to dāvāja savam vasalim. Tālajā 16.gadsimtā Lucavsalas vietā pastāvēja 4-5 mazas saliņas, bet tai blakus stiepās garā Jumpravsala, kas Viduslaikos piederēja sieviešu klosterim, tā gūstot savu nosaukumu. Savukārt, Lucavsalas vārds nācis no tās īpašnieka Klausa Lucava, kurš 17.gadsimtā dzīvojis uz vienas no saliņām.
Pašreizējā Lucavsalas teritorija izveidojusies 18.-19.gadsimtā, kad pēc Daugavas regulējošā dambja izbūves saliņas saplūda kopā ar garo Jumpravsalu. Taču vēl šodien ļaužu sarunās reizēm izskan vārds Jumpravsala, tā apzīmējot Lucavsalas Ziemeļrietumu galu.
Mazās Daugavas krastā, blakus Lucavsalas muižai atrodami pirmie brāļu kapi Rīgas apkaimē, kas saglabājušies no Ziemeļu kara (1700.-1701.g.) kā piemiņas zīme 400 krievu karavīriem, kas, nocietinājušies Lucavsalā, sargāja ceļu pār Daugavu uz Rīgu, kad to aplenca sakšu - poļu karaspēks. Nevienlīdzīgā kaujā visi kā viens krita karavīra pienākumiem uzticīgie Rīgas sargātāji, kas pēcāk tika apglabāti turpat, Lucavsalā.
Sešus metrus augstā, somu granītā kaltā pieminekļa celtniecība tika uzsākta 1891.gadā pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas. Teksts pieminekļa pakājē vēsta: "1891. gadā šo pieminekli uzcēla par labklājīgiem ziedojumiem un pēc Vidzemes Ģenerālleitnanta Zinovjeva rīkojuma. 1701. gada 10. jūlijā salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai."
Kopš 1904.gadā Lucavsala tika iekļauta Rīgas pilsētas teritorijā, tai pāri gājušas vairākas varas un dažādu mērķu vadīti ļauži, tā kļūdama par vairāku gadu desmitu spilgtāko notikumu liecinieci. 1919.gadā Bermonta armija no Lucavsalas novēroja Rīga centru, taču 1944.gadā no tās Vācijas karaspēki vērsa ieročus pret Rīgu. Savukārt, tā paša gada ziemā padomju armija salas teritorijā izveidoja lidlauku.
Lucavsalas attīstības ieceres turpina virmot gaisā vēl 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā -dzīvokļu, biroju un sabiedrisko ēku kompleksi, hokeja halle, darījumu centri un "pilsēta pilsētā" un citi projekti. Taču līdz 2011.gadam Lucavsalā joprojām atradas dažādas dzīvojamās mājas un mazdārziņi, kas savu šarmu saglabājušas vēl no padomju varas gadiem.
2011.gadā Lucavsala piedzīvo "atdzimšanu", kad pēc Rīgas Domes lēmuma tiek uzsākta teritorijas labiekārtošana. Lucavsalas mazdārziņi nu ir pagātne! Šodien Daugavas krastos Lucavsala atspīd ar jaunu skaistumu - trīs svinīgi pacelti karogi Lucavsalas aktīvās atpūtas zonā vēsta, ka tā gatava uzņemt viesus.
Teju ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis dodas baudīt Lucavsalas priekus - aktīvās atpūtas zonu ar bērnu atrakciju laukumiem, ērto kafejnīcu ar neaptveramu skatu uz pilsētas sirdi, pludmali, kas karstākajās vasaras dienās, pulcē krietnu ļaužu pūli, un citas izklaides.
Šodien salu, kas pārdzīvojusi smalkus kungus, kaujas, kritušus kareivjus, lodes un mazdārziņu rosīgo dabu, var dēvēt par paradīzes nostūrīti galvaspilsētas drūzmā un, iespējams, lieliskāko vasaras pieturpunktu Rīgā. Taču to, kas nākotnē sagaida skaisto salu Daugavas lejtecē, nezina pat pati Lucavsala!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
