Foto: Shutterstock
Ne visi ir tik čakli, ka rūpīgi izaudzējuši dēstus vasaras puķēm, taču tas nevar būt iemesls tam, ka dārzā iztrūkst krāsainu puķu. Ja tomēr vēlies redzēt savus darba augļus, izvēlies iesēt augus, iepriekš neaudzējot dēstus. Dārzkopības speciāliste Antra Balode ne vien iepazīstina ar augiem, kas tādējādi labi iejutīsies dobē, bet arī izglīto ar sēšanas noteikumiem.

Viengadīgās puķes var iedalīt divās grupās – izturīgās, kas pacieš salnas, kuras sēj tieši dobē (kliņģerītes, saulgriezes u.c.) un vidēji izturīgās – neizturīgas salnās, sēj siltumnīcā vai citā telpā, audzē ar dēstiem un izstāda laukā, kad izbeidzas salnas (begonijas, petūnijas u.c.).

Sēšanai dobē ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar dēstu audzēšanu – sēj uzreiz dobē paliekošā (ziedēšanas) vietā, nav nepieciešama norūdīšana (pakāpeniska pieradināšana pie āra apstākļiem), un vēl iztrūkstoša ir stādīšana.

Izturīgās viengadīgās puķes

Sēj dobē paliekošā vietā, tiklīdz augsne ir pietiekami iesilusi, parasti aprīļa beigās, maija sākumā. Šīs puķes uzzied jūnija beigās, jūlijā, bet sēklas nogatavojas augusta beigās, septembrī. Izturīgās viengadīgās puķes – ārstniecības kliņģerīte, lielā krese, divragainā matiola, smaržīgā rezēda, seglapu salmene, Kalifornijas ešolcija, rūgtā ibēre, čemuru ibēre, jūrmalas lobulārija, zīda magone, divplūksnu kosmeja, Damaskas nigella, parastā rudzupuķe, vasaras saulgrieze, zaļziedu salvija, zvaigžņotā skabioza u.c.

Populārākās izturīgās viengadīgās puķes

Foto: Shutterstock

Ārstniecības kliņģerīte (Calendula officinalis) ir viena no vieglāk audzējamām viengadīgajām puķēm – populāra lauku dārza puķe, augstums 25–60 cm, ziedi margrietiņu tipa, 10 cm diametrā, dažādu nokrāsu dzelteni un oranži, ziedi, lapas un stublājs ar specifisku smaržu. Dārzā sēj aprīļa beigās saulainā vietā, barības vielām bagātā augsnē. Zied visu vasaru, pie noteikuma, ka regulāri nogriezti pārziedējušie ziedi.

Divplūksnu kosmeja (Cosmos bipinnatus) ir populāra lauku dārza puķe, ziedi lieli, 12 cm diametrā, vienkārši, balti, rozā, tumši sarkani ar dzeltenu vidu, augstums 60–100 cm, spēcīgs, sazarots stublājs ar plūksnoti saliktām lapām, kas atgādina diļļu lapas. Zied no jūlija beigām līdz salnām. Dārzā sēj aprīļa beigās, maija sākumā saulainā vietā, barības vielām bagātā augsnē. Piemērota saulaina, aizvēja vieta, ūdenscaurlaidīga augsne, nav prasīga kopšanā.

Vasaras saulgrieze jeb parastā saulespuķe (Helianthus annuus) ir viegli audzējama no sēklām, sēj maija sākumā, augums no 30 cm līdz 300 cm, ziedi lieli dažādu toņu dzelteni, oranži un brūngansarkani, garās šķirnes jāpiesien pie atbalsta. Zied no augusta līdz salnām. Piemērota saulaina vieta, vienmērīgi mitra, trūdvielām bagāta, ūdenscaurlaidīga augsne. Nepatīk ēnaina vieta un pārmērīgs mitrums. Labas kvalitātes ziediem vajag saulainu un siltu laiku. Ziedu kurvīšiem raksturīgs heliotropisms – tie griežas līdzi saules gaitai.

Jūrmalas lobulārija jeb alise (Lobularia maritima) bagātīgi zied ar baltiem un rozā ziediem, salda, medaina smarža, zems augums 10–20 cm, krūmveida, ļoti ātri aug un sazarojas, zied visu vasaru līdz rudens salnām. Dārzā sēj aprīļa beigās, maijā. Augsnei jābūt pietiekoši mitrai, jo necieš sausumu.

Lielā krese (Tropaeolum majus) vīteņaugs, 30–300 cm. Ziedi vienkārši vai pildīti, 5 cm diametrā, ar dažādu nokrāsu dzelteniem, oranžiem un tumši sarkaniem ziediem, zied no jūlija līdz salnām. Sēklas labāk dīgst, ja tās pirms sēšanas diennakti mērcē siltā ūdenī (+37 oC). Dārzā sēj maija sākumā iesilušā augsnē. Piemērota vidēji smaga, pietiekami mitra, labi mēslota dārza augsne. Patīk siltums un saulaina vieta. Nepatīk ilgstoši vēss laiks un pārstādīšana. Ziedi un lapas ir ēdami. Var stādīt balkona kastēs.

Foto: Shutterstock

Smaržīgais puķuzirnis (Lathyrus odoratus) ir populārs vīteņaugs ar daudziem ziediem, dažādu toņu zili, rozā, violeti, balti, sarkani, ar maigu aromātu, piemērots grieztiem ziediem, augstums 50–250 cm, zied visu vasaru no jūlija līdz septembrim, regulāri jānogriež pārziedējušie ziedi, nepieciešama laba augsne un saulaina, aizvēja vieta. Dārzā sēj aprīļa beigās, maija sākumā iesilušā un apžuvušā, irdenā augsnē 3–5 cm dziļi, 15–20 cm attālumā. Audzē atklātā vietā, kas pasargāta no ziemeļu vējiem; zem seguma – augstās, labi vēdināmās siltumnīcās vai plēves blokos ar noēnojumu; piemērota trūdvielām bagāta, kaļķaina (pH KCl 6,5–7,0) smilšmāla augsne ar labu ūdens un gaisa caurlaidību. Sēklas pirms sējas mērcē siltā ūdenī (20–22 oC) 12–24 stundas. Mērcētas sēklas pēc iesēšanas ir jālaista. Ja šāda iespēja nav, labāk ir sēt nemērcētas sēklas. Var stādīt balkona kastēs.

Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) ir viegli audzējama no sēklām, dārzā sēj aprīļa beigās, maija sākumā, augstums 60–70 cm, ziedi zili, balti, rozā, sarkani, violeti, zied no jūlija līdz septembrim. Piemērota saulaina vieta, viegla, ūdenscaurlaidīga augsne. Nepatīk ēnaina vieta un pārmērīgs mitrums. Regulāri jānogriež pārziedējušie ziedi.

Kalifornijas ešolcija (Eschscholtzia californica) sauc arī par Kalifornijas magoni. Ziedi vienkārši, pildīti vai daļēji pildīti, dažādās krāsās – krēmbalti, oranži, augstums 35–40 cm, zied jūlijā, augustā, ilgākai ziedēšanai regulāri jānogriež pārziedējušie ziedi. Dārzā sēj aprīļa beigās, maijā atklātā, saulainā vietā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Regulāri jālaista. Ziedi atveras tikai saulainā laikā un pirms lietus aizveras.

Gleznā ģipsene jeb plīvurpuķe (Gypsophila elegans) ir populāra viengadīgā puķe, kuru izmanto grieztiem ziediem pušķos, ziedi balti, rozā un sarkani, lapas smalkas, iegarenas, kāti stipri zaroti, zied no jūnija līdz augustam. Dārzā sēj aprīļa beigās, maija sākumā atklātā, saulainā vietā, vieglā, barības vielām bagātā, kaļķainā augsnē.

Divragainā matiola (Matthiola bicornis) zied ar smaržīgiem, violetiem ziediem, kuri atveras vakaros, augstums 30–50 cm, zied no jūnija līdz augustam. Populāro lauku dārza puķu sēj dārzā maija sākumā pie mājas, lai vakaros istabā ienāktu reibinošā smarža. Pieticīga augšanas apstākļu ziņā.

Foto: Shutterstock

Zīda magone (Papaver rhoeas) zied ar trausliem, krēmbaltiem, dzelteniem vai oranžiem ziediem, augstums 30–50 cm, stublājs klāts ar matiņiem, zied jūnija beigās, jūlijā. Sēj dobē aprīļa beigās, maija sākumā, saulainā vietā, dziļi ielabotā kaļķainā dārza augsnē. Nepatīk pārāk nabadzīga augsne un pārstādīšana.

Damaskas nigella (Nigella damascena) ir raksturīga ar baltiem, ziliem un violetiem ziediem un dekoratīvām pogaļām, kuras izmanto sausiem ziediem, augstums 40–50 cm, lapas smalkas, plūksnotas, zied jūlijā, augustā. Sēj dobē maija sākumā, saulainā vietā, trūdvielām bagātā, kaļķainā augsnē.

Trīsmēnešu lavatērai (Lavatera trimestris) raksturīgi piltuvveida ziedi 10 cm diametrā, balti, rozā un sarkani, augstums 60–80 cm, lapas apaļas ar retiem matiņiem, zied no jūlija līdz septembrim. Sēj dobē maija vidū, saulainā vietā, ne pārāk mitrā, vidēji smagā augsnē, sadīgst 7–14 dienās, retina atstājot 35–40 cm starp augiem.

Viengadīgo puķu sēšana un kopšana

Foto: Shutterstock

Sējot puķes uzreiz dobē, jāievēro, ka sēklām piemērota būs saulaina vieta, vidēji smaga, irdena, trūdvielām bagāta augsne. Augsni sastrādā pirms sēšanas vai stādīšanas 25–30 cm dziļi. Tā nedrīkst būt sablīvēta, tāpēc to uzrok, iestrādājot komplekso mēslojumu 25 g/m2. Pirms stādīšanas augsni salej un ļauj nedaudz apžūt. Regulāru stādījumu, ornamentu zīmējumu izveidošanai vietu atzīmē ar auklu, mietiņiem vai smiltīm, skaidro dārzkopības speciāliste.

Sēklas sēj vadziņās vai arī izkaisa dobē 0,5–1,5 cm dziļi (atbilstoši puķu sēklu izmēram). Pēc iesēšanas vadziņas aizrauš ar grābekli, viegli piespiežot, un sējumus viegli apsmidzina ar ūdeni.

Pēc sēšanas nodrošina vienmērīgu mitrumu, ieteicams laistīt reti, bet bagātīgi. Sējeņu dobē stādus retina, kad parādās pirmās īstās lapas, apmēram 10 cm citu no cita, nākamo reizi retina, kad izveidojušās 5–6 lapas vai tipiski augam. Pēdējo retināšanu veic 15–30 cm vienu no otra atkarībā no auga tipa.

Augšanas laikā puķes mēslo, taču tās nedrīkst pārmēslot ar slāpekļa mēslojumu, kas veicina zaļo dzinumu un lapu veidošanos, bet mazina ziedēšanu. Regulāra veco ziedu izlaušana veicina ilgāku ziedēšanu, vasarā augstās puķes piesien pie balstiem.

Sējeņi ir jāsargā no gliemežiem un gliemenēm, jo tā ir lielākā problēma jauniem augiem. Arī laputis un tauriņi (kāpostu balteņa kāpuri) bojā mazos sējeņus. Jauno sējeņu pārliešana un miltrasa var sabojāt visus sējumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!