Pirms 96 gadiem, 1922. gada 15.–17. septembrī, Rīgā norisinājās Latvijas vieglatlētikas meistarsacīkstes. Jau trešo reizi valsts labākie vieglatlēti sacentās par meistara jeb čempiona tituliem, tika laboti vairāki valsts rekordi, bet tikai pirmo reizi par čempiontitulu vieglatlētikā cīnījās arī sievietes. Kopumā visvairāk Latvijas čempiona titulu ieguva garo distanču skrējējs Vilis Cimmermanis (attēlā – pa labi).

Meistarsacīkšu epicentrs bija "Latvijas Sporta Biedrības" ("LSB") sporta laukums Rīgā, Nikolaja ielā 65/67 (tagad – K. Valdemāra iela; mūsdienās Rīgas 49. vsk. teritorija). Sacīkstes dažās disciplīnās notika pirms un pēc čempionāta arī ārpus Rīgas. Taču meistarsacīkšu galvenie notikumi risinājās tieši 15.–17. septembrī "LSB" stadionā, kur triju dienu laikā tika noskaidroti Latvijas meistari jeb čempioni dažādās vieglatlētikas disciplīnās. Sacentās labākie atlēti no dažādām sporta biedrībām jeb klubiem – Rīgas "ASK" ("Armijas Sporta Klubs"), "JKS" ("Jaunekļu Kristīgā Savienība"), "LSB", "Marss", "Union" u.c. Starp dalībniekiem bija saskatāmi arī provinces sportisti, tostarp bija pārstāvēta Liepājas "Olimpija", Rēzeknes "ASK", "Valmieras Sporta Biedrība", Ventspils "Spars".

1922. gada Latvijas vieglatlētikas meistarsacīkstēs īpaši izcēlās "LSB" garo distanču skrējējs Vilis Cimmermanis (īstajā vārdā – Vilhelms). Saskaņā ar statistiķu aprēķiniem Cimmermanis izcīnīja valsts čempiona titulu 1500 m, 3000 m, 5000 m skrējienos, vienas stundas skrējienā un 8 km krosā. Kā arī bija uzvarētājs olimpiskās stafetes (800 + 400 +200 +200 m) skrējienā "LSB" atlētu vienības sastāvā. Tie bija seši tituli!

Diezgan bagāta čempiontitulu raža bija Cimmermaņa kluba biedram – Aleksandram Ēberleinam, kurš izcīnīja piecus titulus. Individuāli 200 m, 400 m, 800 m skrējienos, kā arī "LSB" komandas sastāvā divās stafetēs – olimpiskajā un 4 x 100 m. Jāpiebilst, ka "LSB" līderu lieliskā snieguma rezultātā vieglatlētikas čempionāta kopvērtējumā kā spēcīgākais sporta klubs uzvaru guva "LSB", izcīnot ceļojošo kausu.

1922. gada Latvijas vieglatlētikas meistarsacīkstēs dāmām bija tikai viena disciplīna – 100 m skrējiens. Taču arī tas bija "plats solis" uz priekšu. Turpmākajos gados Latvijas vieglatlētikas meistarsacīkstēs sieviešu konkurencē bija jau vairākas disciplīnas. Saskaņā ar tā laika presē sniegtajām ziņām par pirmo Latvijas čempioni vieglatlētikā sievietēm kļuva Elizabete Ramiņa, kura pārstāvēja "LNJS" (tolaik atšifrējās kā "Latviešu Nacionālā Jaunatnes Savienība").

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit