Pirms 101 gada, 1917. gada 14. septembrī, Petrogradā (tag. Sanktpēterburga) dzimis būvnieks, inženieris, fotogrāfs un ievērojams trimdas latviešu sabiedriskās dzīves fotohronists Jānis Liģers (attēlā otrais no labās). Viņa fotodarbi publicēti presē, fotoalbumos un demonstrēti izstādēs, taču tikai retais zina, ka Liģers bija arī itin prasmīgs hokeja uzbrucējs.

Jānis Eduards Rūdolfs Liģers dzimis Pirmā pasaules kara laikā, kad ģimene bija pārcēlusies uz Petrogradu. 1919. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Jānis sāka apmeklēt pamatskolu Grīziņkalnā, pēc tam mācījās Rīgas pilsētas tehnikuma Būvniecības nodaļā. Vēl būdams skolnieks, aizrāvās ar hokeju un jau no 20. gs. 30. gadu vidus spēlēja "Latvijas Sporta Biedrības" ("LSB") hokeja komandā.

Tolaik Latvijas hokeja meistarsacīkšu favorīti bija "Armijas Sporta Kluba" un "Universitātes Sporta" hokejisti, taču viņiem regulāri pārsteigumus sagādāja tieši "elesbenieki" – tā iedēvēja "LSB" sportistus. "Elesbenieki" titulētajiem pretiniekiem pašos negaidītākajos brīžos atgādināja, ka nesagatavošanās un atslābums var nozīmēt zaudējumu un arī maksāt augsto vietu turnīra tabulā. Jānis Liģers kļuva par vienu no vadošajiem "LSB" spēlētājiem un tika iekļauts Latvijas hokeja izlases kandidātos. Tas jau bija diezgan nozīmīgs apliecinājums Liģera prasmēm, jo tikai retais "elesbenieks" tika līdz valstsvienības kandidātiem, nemaz nerunājot par tās sastāvu.

No 1939. gada J. Liģers dienēja Latvijas armijā, iestājās Kara skolā. Pēc tam, kad Latviju okupēja PSRS, dienestā esošais Jānis Liģers kopā ar citiem kadetiem atbrīvots no Kara skolas un 1941. gada janvārī atvaļināts no dienesta. Togad, jau nacistu okupācijas laikā, viņš uzsāka studijas Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē un sāka startēt "Universitātes Sporta" hokeja komandā. Studentu vienības rindās Jānis Liģers hokeju Latvijā spēlēja līdz pat 1943./1944. g. sezonai. Pēc tam, Otrā pasaules kara beigu posmā, viņš tika kā strādnieks aizvests uz Vāciju. Pēc kara Liģers strādāja lauksaimniecības darbus Rietumvācijā, bet 1949. gadā pārcēlās uz Kanādu. No ieceļošanas līdz pat pensijai (1982) viņš strādāja hidroelektrostaciju būvdarbos.

Neraugoties uz intensīvo darba ritmu, Jānis Liģers bija aktīvs Kanādas latviešu sabiedriskās dzīves dalībnieks, publicists un fotohronists. Arī trimdā J. Liģers neaizmirsa par sportu. Bēgļu gaitās Rietumvācijā spēlēja basketbolu, futbolu, volejbolu un bija latviešu sporta dzīves organizators. 20. gs. 50. gados bija viens no latviešu sporta kluba "Dzintars" dibinātājiem Niagarafolsā. Liģers sportā bija daudzpusīgs, taču par savu lielo aizraušanos atzina tieši hokeju. Jānis Liģers aizgāja mūžībā 1993. gada 5. novembrī Hamiltonā, Kanādā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!