Kad 1944. gada februārī tika godāta Kārļa Bukasa 20 gadu sporta jubileja, žurnālisti norādīja, ka jubilāra pirmie soļi oficiālajās sporta sacīkstēs bija "Armijas Sporta Kluba" otrajā bendija komandā. Tolaik bendijs jeb hokejs ar bumbiņu bija diezgan populārs sporta veids. Tomēr K. Bukass ievērību guva citos, individuālos sporta veidos, kur varēja paļauties tikai uz sevi un savu izturību. Viņš pievērsās meža skrējieniem, krosam un arī garajām skriešanas distancēm.
Līdz 1927. gada jūlijā Liepājā K. Bukass stājās uz maratonskrējiena starta līnijas. Latvijā tās bija pirmās oficiālās sacīkstes maratona "klasiskajā" distancē – 42,195 km. "Tik garu gabalu vēl nekad nebiju skrējis un tiešām pašam nāca šaubas vaj varēšu izskriet," jau pēc skrējiena rakstīja pats Kārlis Bukass (avīzē "Pēdējā Brīdī"). Bukasam ne tikai izdevās "izskriet", bet arī uzvarēt. Tiesa, šajā Liepājas skrējienā konkurence nebija liela – maratona trasē bija devušie tikai trīs sportisti.
Daudz nopietnāka konkurence bija pēc mēneša, 1927. gada augusta beigās. Pirmo reizi maratona distance bija iekļauta Latvijas vieglatlētikas čempionāta un vienlaikus Latvijas vispārējo sporta spēļu (t.s., Latvijas olimpiāde) programmā. Maratona skrējiens norisinājās no "Latvijas Sporta Biedrības" stadiona (tag. Rīgas 49. vsk. teritorijā) pa Vidzemes šoseju līdz Ropažiem (Garkalnei) un atpakaļ. Īpaši sīksta sāncensība bija starp skrējiena līderiem Kārli Bukasu un tolaik ievērojamāko gargabalnieku Artūru Motmilleru. Līdzjutēju uzmundrināts finišā pirmais nonāca un par pirmo Latvijas meistaru jeb čempionu maratonskrējienā kļuva K. Bukass. "Ministru prezidents Skujenieks sirsnīgi spiež roku un uzliek lauru vainagu. Aplausi un mūzika negrib nemaz rimties," ziņoja avīze "Pēdējā Brīdī".
Bukass par 1927. gadā izcīnīto čempiontitulu bija īpaši lepns arī vēlākajos gados, jo taču sīkstā cīņā bija izdevies apsteigt 20. gs. 20.-30. gadu Latvijas labāko maratonskrējēju Motmilleru. Ar savu mērķtiecību un neatlaidību Bukasam bija izdevies kļūt gan par pirmo Latvijas rekordistu, gan pirmo valsts čempionu maratonskrējienā. Vēlreiz par Latvijas čempionu maratona distancē Kārlis Bukass kļuva 1935. gadā. Viņš arī pārstāvēja Latvijas krāsas starptautiskās sacīkstēs. Ar panākumiem vairākkārt piedalījās 25 km ielu skrējienā "Šķērsām cauri Berlīnei" ("Quer durch Berlin"), kā arī oficiālās valstsacīkstēs garajās distancēs startēja Latvijas vieglatlētikas izlases sastāvā.
Kārļa Bukasa otrā lielā aizraušanās bija distanču slēpošana, un arī garajās distancēs – 10, 15, 50 km... 1927. gada 13. februārī norisinājās 50 km slēpošanas sacīkstes, kuras sporta vēstures pētnieki uzskata par Latvijā pirmajām tik garā distancē. Kārlis Bukass kļuva par uzvarētāju un izcīnīja sporta piederumu firmas "Brennabor" ceļojošo balvu. Tolaik 50 km distance vēl nebija iekļauta Latvijas slēpošanas meistarsacīkšu programmā. Bukass pārstāvēja Latviju arī slēpošanas sacīkstēs ārzemēs. Tostarp viņš bija diezgan kuplās Latvijas slēpotāju vienības ierindā 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē. Tiesa, jāatzīst, ka mūsu slēpotāji nebija nopietni konkurenti un ieņēma vietas tuvāk tabulas beigām.
Līdzās sporta gaitām Kārlis Bukass bija pazīstams kā sporta preču veikalnieks, tostarp bija veikalvedis sporta piederumu veikalā "Sportsman" Lielajā Smilšu ielā, Rīgā. Vēlāk, 20. gs. 30. gados, viņš jau nopietnāk attīstīja savu biznesu. Sporta draugiem bija labi zināmi Kārļa Bukasa sporta preču veikali Tērbatas ielā 1/3 un Krišjāņa Barona ielā 31. Interesanti tas, ka sporta piederumu biznesa lietās, tāpat kā maratona un slēpošanas distancēs, Bukasam nācās sīvi konkurēt ar Artūru Motmilleru, kurš arī nodarbojās ar sporta preču tirdzniecību.
Kārlis Bukass līdzdarbojās Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) organizatoriskajā darbā. No 1927. gada līdz pat valsts okupācijai (ar dažiem pārtraukumiem) piedalījās LZSS Slēpošanas sekcijas vadības darbā. K. Bukass Siguldā uzbūvēja lēktuvi tramplīnlēcējiem, popularizēja arī slalomu. Presē publicēja metodiskus materiālus, t.sk. par slēpotāju fizisko sagatavotību un inventāru. 1933. gadā Kārlis Bukass dibināja "Rīgas Slēpotāju Klubu", kas līdzdarbojās daudzpusīgā dažādu slēpošanas disciplīnu popularizēšanā. K. Bukass tika apbalvots ar Latvijas Sporta organizāciju apvienības godazīmi "Par nopelniem" (1933).
Vēl 1944. gada februārī savu 20 gadu sporta jubileju atzīmēja ar startu senioru 10 km slēpojumā, taču turpmāk sporta sacīkšu laukumos bija sastopams galvenokārt kā instruktors un organizators. Pēc Otrā pasaules kara aktīvi darbojās Rietumvācijā kā Grēvenes bēgļu nometnes sporta dzīves vadītājs un latviešu sportistu treneris. Vēlāk izceļoja uz Lielbritāniju, pēc tam – Kanādu. Jaunajā mītnes zemē strādāja par būvuzņēmēju, kā arī aktīvi piedalījās LSAK (Latviešu sporta apvienība Kanādā) valdes darbā. Kārlis Bukass miris 1975. gada 9. jūlijā Toronto.
