Uz ik pēc pāris gadiem notiekošajām pasaules studentu spēlēm Latvijas delegācija posās arī 1939. gadā. Šķita, ka sports stāv ārpus politikas, taču par ārpolitiskiem sarežģījumiem liecināja arī studentu sporta norises. Proti, 1939. gada augustā norisinājās ne tikai oficiālās studentu meistarsacīkstes (Monako), bet arī atsevišķas studentu spēles Vācijas sagrābtajā Vīnē, kur startēja Vācijas un vēl dažu valstu studējošie sportisti.
Latvija kā Starptautiskās studentu konfederācijas (CIE) dalībvalsts devās uz oficiālo "studentu olimpiādi", kuru uzņēma Monako. Tur arī pulcējās studējošie sportisti no pasaules lielākā daļas. Mūsu studenti plānoja piedalīties puišu basketbola un volejbola sacīkstēs, kā arī startēt vairākās vieglatlētikas disciplīnās. Kopā devās arī daži līdzjutēji. "Bez aktīviem dalībniekiem, mūsu sportistus tālajā zemē morāliski atbalstīs neliela ekskursantu grupa," ziņoja "Sporta Pasaule". Latvijas studentu delegācija no Rīgas izbrauca 16. augustā un, mainot vilciena reisus, divās diennaktīs sasniedza Vidusjūras piekrasti.
20. augustā norisinājās "pasaules studentu olimpisko spēļu" atklāšana. Saskaņā ar "Sporta Pasaules" speciālkorespondenta sniegtajām ziņām atklāšanas parādē soļoja sportisti no vairāk nekā 20 valstīm. Skanēja uzrunas, tika dots sportistu zvērests, dunēja lielgabalu salūtšāvieni. Astotās vasaras akadēmiskās meistarsacīkstes varēja sākties.
Lielas cerības tika liktas uz Latvijas studentu basketbola izlases panākumiem. Mūsu studējošie basketbolisti bija kļuvuši par studentu pasaules čempioniem divos iepriekšējos turnīros (1935, 1937), taču šoreiz četru komandu konkurencē palika pēdējie... Vispirms Latvijas studenti piekāpās Brazīlijas studentu izlasei (22:24 papildlaikā), bet pēc tam – arī Francijas (17:24) un Igaunijas studentiem (22:31). Par jaunajiem čempioniem kļuva franči.
Jau pēc tam, kad bija beidzies basketbola turnīrs, 24. augustā sākās volejbola turnīrs. Jāpiebilst, ka secīgumam bija nozīme, jo virkne basketbolistu turpināja dalību jau kā volejbolisti. Akadēmisko meistarsacīkšu programmā volejbols bija iekļauts pirmoreiz, un par pirmo titulu cīnījās tās pašas četras valstis, kuras startēja basketbola turnīrā – Brazīlija, Francija, Igaunija un Latvija. Par turnīra favorītiem tika uzskatīti igauņi. "Ja lielākā daļa cerēja, ka latvji izies kā uzvarētāji basketbolā, tad retais to cerēja volejbolā, vēl jo sevišķi, kad noskaidrojās, ka līdzdalību pieteikusi labākā volejbola mākslas pratēja Igaunija," avīzē "Sporta Pasaule" rakstīja Latvijas studentu volejbola vienības spēlētājs Kārlis Šleicers.
Arī volejbola turnīrā pirmais pretinieks mūsējiem bija Brazīlija, kura, kā ziņoja aculiecinieki, tika pieveikta viegli, divos setos – 2:0 (15:2, 15:3). "Brazīlieši gan veikli zēni, kas prata cīnīties pēc bumbas, bet tiem vēl sveši tie volejbola mākslas noslēpumi, kurus jau atklājuši igauņi un latvieši," ziņoja "Sporta Pasaule". Francijas studentu izlasi izdevās pieveikt trijos setos – 2:1. Pēc pirmā salīdzinoši viegli uzvarētā seta mūsējie bija atslābuši un vienā setā piekāpās frančiem, bet trešajā – izcīnīja uzvaru.
Trešajā spēlē latviešu volejbolisti sagādāja krietnu pārsteigumu turnīra favorītiem igauņiem. Pirmo setu mūsējie uzvarēja ar pārliecinošu 15:3. Kaut latviešu volejbolisti bija lielā pārsvarā, viņi centīgi cīnījās "katras bumbas dēļ". Otrajā setā igauņi saņēmās un cīnījās reti pašaizliedzīgi, tomēr uzvaru izrāva mūsējie – 17:15. Setu summā 2:0 Latvijas studentu izlases labā. Kā avīzei "Sporta Pasaule" rakstīja latviešu studentu izlases spēlētājs Kārlis Šleicers, Latvijas vienības uzvaras pamatā bija "mūsu spēlētāju neatlaidīgais cīņas gars un lielā izturība; pilnu sparu gājām no spēles pirmās līdz pēdējai sekundei".
Latvijas studentu izlase kļuva par pirmo pasaules studentu čempionvienību volejbolā! Mūsu studentu volejbola izlasē šo titulu izcīnīja Voldemārs Elmuts, Uldis Ģērmanis, Alfreds Hermanovskis, Indulis Laukevics, Arvīds Pētersons un Kārlis Šleicers.
Diezgan veiksmīgi akadēmiskajās meistarsacīkstēs Monako nostartēja Latvijas vieglatlēti. Sudraba medaļas izcīnīja Ralfs Balodis 1500 metru skrējienā un Arnolds Bērziņš pieccīņā. Savukārt, bronzas medaļu izcīnīja Latvijas vienība 4 x 100 metru stafetes skrējienā. Itin "pieklājīgs" bija arī citu mūsu vieglatlētu sniegums, tostarp Nikolaja Zariņa 4. vieta šķēpmešanā, Ābrama Feldhuna 6. vieta 200 metru skrējienā.
27. augusta vakarā Latvijas studenti devušies mājupceļā, kas šoreiz ritēja gausi. Caur Venēciju viņi nonāca Vīnē, kur nācies pieņemt lēmumu – tālāk doties caur Berlīni vai caur Budapeštu un Polijas teritoriju. Ārpolitiskais saspīlējums virmojis pat gaisā, tuvojās kaut kas baiss... Latvijas studentu delegācija nolēma braukt caur Berlīni, kur nonāca pusnaktī no 31. augusta uz 1. septembri. Tur nācās "aizķerties"... 1939. gada 1. septembrī Vācija iebruka Polijā. Sākās karš, kurš drīzumā ieguva Otrā pasaules kara nosaukumu. Daudzi vilcienu reisi bija atcelti, Vācijas teritorijā tika pārvietoti karavīri un militārā tehnika.
Berlīnē Latvijas studentu delegācija sadalījās divās grupās, kas Berlīni pameta atsevišķi un arī Latvijā ieradās ar dažu dienu starpību. Vieni Zviedrijā nonāca ar prāmi "pa tiešo" no Vācijas ziemeļiem un pēc tam no Stokholmas uz Rīgu devās ar kuģi. Cita grupa ieradās Zviedrijā caur Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, bet no Stokholmas kuģoja uz Tallinu. Viņiem ceļš sanāca daudz ilgāks – brauciens bija gar pašu Somijas piekrasti, jo zviedri ziņoja, ka Baltijas jūra ir mīnēta. Saskaņā ar tā laika preses ziņām pēdējie latviešu sportisti no Monako brauciena Rīgā pārradušies tikai 8. septembra rītā.
"Gan pēdējo dienu politiskie mākoņi aizklāja spožo cīņu sauli, finālcīņas bija jāsasteidz, dažu valstu sportisti aizbrauca cīņas pat nenobeiguši, bet tomēr tās bija spraigas, augstvērtīgas un pārsteigumiem bagātas cīņas," 1939. gada septembrī avīzē "Sporta Pasaule" rakstīja volejbolists Kārlis Šleicers. Viņam varam būt pateicīgi par detalizētām un aizraujošām speciālreportāžām par Latvijas studentu sportistu gaitām Monako brauciena laikā.
