Visi trīs Ingrebrikseni — Jakobs, Henriks un Filips — tagad ir kļuvuši par Eiropas čempioniem. Henriks to paveica pirmais 2012. gadā, pēc tam vidējais brālis Filips 2016. gadā. Šogad viņi visi trīs sacentās finālā, uzvarot jaunākajam ar rezultātu 3 minūtes un 38,10 sekundes.

Sudrabu finišā izrāva pieredzējušais polis Marcins Levandovskis (3:38,14), bet bronza tika britam Džeikam Vitmenam (3:38,25).

Henriks Ingebrigstens ierindojās ceturtajā, bet Filips — 12. vietā.

Arī 400 m sprintā vīriešiem izcēlās brāļi — beļģi Kevins un Džonatans Borliji, kuri izcīnīja attiecīgi sudraba (45,13 sek.) un bronzas (45,19 sek.) medaļas. Čempiona tituls gan Lielbritānijas sprinterim Metjū Hadsonam-Smitam (44,78 sek.).

Dramatiska cīņa izvērtās 110 m barjerskrējienā, jo uzvarētāja noteikšanai rezultāts bija jānosaka līdz sekundes tūkstošdaļai. Ar sezonas labāko rezultātu - 13,163 sekundes uzvarēja Francijas barjersprinteris Paskāls Martino-Lagārds. Divas sekundes tūkstošdaļas viņam zaudēja sezonas līderis Sergejs Šubenkovs, bet bronzu ieguva spānis Orlando Ortega (13,34 sek.).

Krievu mediji vēlāk ziņoja, ka Šubenkova pārstāvji iesnieguši protestu par 100 m/b fināla rezultātiem.

Krievijas godu toties aizstāvēja augstlēcēja Marija Lasickene, kura pārliecinoši triumfēja šajā Eiropas čempionātā, pārvarot 2,00 m augstumu. Viņa gan ilgu laiku pamatīgi dusmojās un nedevās apsveikt pārējās medaļnieces, jo visi trīs mēģinājumi pārlēkt 2,04 m augstumu bija neveiksmīgi.

Jāpiezīmē, ka visi Krievijas vieglatlēti šajā čempionātā startē kā neatkarīgi atlēti, bez savas valsts simbolikas un himnas.

Sudrabu augstlēkšanā ieguva bulgāriete Mirela Demireva, kura, pārvarot 2,00 m atzīmi, izstūma no godalgoto trijnieka lietuvieti Arīni Palšīti, kura palika ceturtā (1,96 m). Sudrabs vācietei Marijai-Laurensai Jungflaišai (1,96 m ar pirmo mēģinājumu).

Trīssoļlēkšanā sievietēm par Eiropas čempioni kļuva grieķiete Paraskevi Papahristu, kurai čempiones lēciens izdevās otrajā mēģinājumā, — 14,60 m, kas viņai ir sezonas labākais rezultāts. Sudraba medaļa Vācijas tāllēcējai Kristīnai Gīrišai (14,45 m), bronza — spānietei Anai Peleteiro (14,44 m).

400 m barjerskrējienā sievietēm uzvarēja bijusī daudzcīņniece Lea Šprungere (54,33 sek.) no Šveices, otrā ar savu sezonas labāko rezultātu palika ukrainiete Anna Rižikova (54,51 sek.), bet bronzas tika anglietei Meganai Bīslijai (55,31 sek.).

800 m skrējienā sievietēm par Eiropas čempioni kļuva ukrainiete Natālija Priščepa, kura tika atalgota par savu labo sirdi, kad priekšsacīkstēs palīdzēja neveiksmīgai konkurentei. Viņa finišēja pēc divām minūtēm un 38 sekundes simtdaļām. Sudrabs francūzietei Renejai Lamotei (2:00,62), bronza uzvarētājas tautietei Olgai Ļahovai (2:00,79).

Pēc divu dienu sacenšanās piektdien noslēdzās sacensības daudzcīņā sievietēm, kurā ar sezonas labāko rezultātu pasaulē uzvarēja izcilā beļģiete Nafisatu Tiama — 6816 punkti. Viņa uzvarēja trijās no septiņām disciplīnām: augstlēkšanā, lodes grūšanā un šķēpmešanā, bet tāllēkšanā palika otrā, 200 m sprintā viņai 13. rezultāts, 100 m/b — 14., bet 800 m skrējienā — 17. laiks.

Par 57 punktiem mazāk un sudraba medaļa britu daudzcīņniecei Katarinai Džonsonei-Tompsonei (6759 p.), bet trešā vieta vācietei Karolīnai Šēferei (6602 p.). Iepriekšējā Eiropas čempione, holandiete Anuka Vetere palika piektā (6414 p.).

No divām Igaunijas sportistēm, kas startēja septiņcīņā, līdz galam izturēja tikai Grita Šadeiko, kas ieņēma 12. vietu (6060 p.), Mari Klaupa-Makkolla izstājās pēc piecām disciplīnām.