Zināms, ka "Arčers" ir iesniedzis prasību tiesā pret LFF, tomēr strīda iemeslu puses neatklāj. Lai gan tiesā ir reģistrēts iesniegums, abas puses cenšas panākt mierizlīgumu.
"Kamēr norit tiesvedība un sarunas par izlīgumu, uzņēmums nesniegs komentārus par šo jautājumu," portālam "Delfi" īsi komentēja "Arčers" sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova.
LFF 2015. gadā jūlijā noslēdza līgumu ar "Arčers", lai uzņēmums rekonstruētu Barona ielas stadionu, kurā LFF gribēja ierīkot "Futbola mājas". Kopējās izmaksas tika lēstas ap 13,5 miljoniem eiro. Projekta ietvaros bija paredzēts, ka tiks ierīkots apsildāms mākslīgais laukums, unikāla būvakustika, šautuve un 5500 skatītāju vietas.
2016. gada augustā LFF veidotais projekts par futbola stadiona rekonstrukciju Krišjāņa Barona ielā 116 izgāzās, jo Rīgas domes Īpašuma komiteja atcēla lēmumu par pašvaldībai piederošā īpašuma bezatlīdzības lietošanu LFF. Pēc tam šajā teritorijā pašvaldība ierīkoja dažādu sporta veidu laukumus, rotaļu laukumus un āra trenažierus.
Kā iepriekš portālam "Delfi" skaidroja LFF Infrastruktūras attīstības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Žuks, tad "Arčers" ir viens no galvenajiem cietušajiem visā projektā, jo "viņiem bija savi plāni projektā, viņi ar to rēķinājās, jo mēs reāli domājām, ka sāksim būvēt".
Portāla "Delfi" pētījums par projektu liecina, ka projektā ieguldīti vismaz 1,16 miljoni eiro - tik daudz izmaksāja visu priekšdarbu veikšana, saskaņojot un "bīdot" projektu. Kā pēc projekta izgāšanās apliecināja visas iesaistītās personas, projektu jebkurā brīdī varēja sākt realizēt, tomēr nav izdevies rast finansējumu, lai "Futbola mājas" uzceltu līdz galam. Tādēļ arī projekts palicis sākumstadijā, bet viss tehniskais risinājums tagad iegūlis LFF arhīvos.
2016. gada ziemā, kad vēl nebija skaidrības par "Futbola māju" pilnu finansējumu, Barona ielas stadionā iebrauca būvnieku tehnika, kas gan netika izmantota. Tehnikas dīkstāvi apmaksāja LFF. 2016. gada pavasarī Žuks sarunā ar portālu "Delfi" nemācēja atbildēt, kurš devis atļauju. Toreiz Žuks pieļāva iespēju, ka "šī tehnika nebija iesaistīta būvnieku citos objektos, tāpēc tur stāvēja".
Savukārt gadu vēlāk Žuks jau pieļāva, ka tieši viņš devis atļauju tehnikas ievešanai stadiona teritorijā. Kopumā par "tehnikas izmantošanu" izlietoti 6400 eiro. Savukārt kopumā būvuzņēmējam samaksāti 66 627 eiro, liecināja pirms gada publiskotās izmaksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
