27. aprīlī Rīgā risināsies šī gada sākuma svarīgākais nesportiskais notikums Latvijas sportā – jaunu prezidentu vēlēs Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedri. Līdz šim nebijusi ažiotāža ap LFF kongresu ļauj prognozēt, ka šī piektdiena Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā būs "karsta" un neprognozējama.
2016. gada aprīlī kārtējo reizi par LFF prezidentu ievēlēja Gunti Indriksonu, kurš uzreiz pēc pārvēlēšanas sacīja, ka visu termiņu – četrus gadus – neplāno strādāt. Indriksons toreiz solīja, ka uzcels jaunu futbola stadionu un tad atstās amatu. Futbola stadiona projekts Krišjāņa Barona ielā dažādu iemeslu dēļ izgāzās, bet Indriksons solījumu turēja – 2017. gada 31. oktobri LFF valdes sēdē viņš rakstiski apliecināja, ka atstās amatu.
2017. gada 14. novembrī LFF izsludināja prezidenta amata kandidātu pieteikšanos. Kandidātiem pietiekumi bija jāiesniedz līdz 2017. gada 31. decembrim, un līdz šim datumam LFF saņēma trīs pietiekumus. Visus trīs kandidātus – Kasparu Gorkšu, Krišjāni Kļaviņu un Vadimu Ļašenko – LFF vēlāk apstiprināja kā pretendentus uz šo amatu.
Ar to LFF aktīvā dalība prezidenta vēlēšanu jautājumā praktiski beidzās. LFF gan paziņoja, ka "laika posmā līdz 2018. gada aprīlim LFF organizēs kandidātu debates un diskusijas ar LFF biedriem, lai nodrošinātu kvalitatīvu pirmsvēlēšanu procesu", realitātē nekas tāds netika veikts. LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis sacīja, ka LFF valde lēmusi par diskusiju atcelšanu, tomēr nevienā no LFF valdes sēdes protokoliem nav atrodams kāds balsojums šajā jautājumā.
LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks apstiprināja, ka valde atteikusies no šādas idejas, bet nekāds lēmums nav bijis. Ideja par diskusiju bija LFF labas gribas izrādīšana, tomēr valde diskusijās no šīs idejas atteicās – pastāvēja riski, ka šajās diskusijās LFF saņemtu kritiku par kāda kandidāta atbalstīšanu, ja visi amata tīkotāji netiktu uz diskusijām kādā reģionā.
Tādējādi LFF savus biedrus ar kandidātiem publiski tā arī klātienē neiepazīstināja, bet paši amata tīkotāji apbraukāja LFF biedrus un informēja par savu futbola nākotnes redzējumu.
Lai gan par LFF prezidenta vēlēšanu datums bija zināms jau sen, vēl mēnesi pirms vēlēšanām LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis nemācēja skaidrot balsošanas nianses. Piemēram, LFF statūtos nekur nav teikts, ka balsošanā drīkst balsot tikai par vienu no kandidātiem. Līdz ar to, ņemot vērā pašreizējo statūtu redakciju, teorētiski jebkurš no LFF biedriem atklātas balsošanas gadījumā varētu nobalsot par visiem trim kandidātiem.
Uz šādu problēmu norādījis arī viens no kandidātiem Kļaviņš, kurš pirms diviem gadiem iepriekšējās LFF prezidenta vēlēšanās atklātas balsošanas rīkošanu nosauca par galveno savu "klupšanas akmeni". Viņa ideju par slēgtu balsošanu kongress noraidīja, LFF prezidenta vēlēšanās biedriem par pirmo bija jābalso par Indriksonu, kurš saņēma 84 balsis. Teorētiski toreiz Kļaviņš varētu saņemt vairāk balsu, tomēr balsošana par viņu nemaz nenotika.
Tagad LFF pēc šādas informācijas saņemšanas šo absurdo iespēju ir izskaudusi – vēlēšanās biedriem būs jābalso par vienu kandidātu. Ja tiks nobalsots par diviem vai trim kandidātiem, biļetens nebūs derīgs. Tomēr biedriem būs iespēja nebalsot jeb atturēties, neatdodot savu balsi ne par vienu no kandidātiem.
LFF statūti paredz, ka vēlēšanas būs atklātas. Tomēr LFF ir saņemti divu biedru rosinājums vēlēšanas rīkot slēgti. Tādējādi šo jautājumu – slēgts vai atklāts balsojums par prezidenta kandidātiem - LFF kongress skatīs pašā sākumā. Tāpat kongresa sākumā tiks apstiprināts balsošanas reglaments un procedūra ar visām niansēm.
Neatkarīgi no balsošanas veida, lai kļūtu par LFF prezidentu, kandidātam pirmajā kārtā ir jāsaņem vairāk nekā puse no klātesošo biedru balsīm. Ja tā nenotiks, tad balsošana turpināsies otrajā kārtā, kurā piedalīsies visi trīs kandidāti. Savukārt pēc otrās kārtas, ja vēl nebūs ievēlēts LFF prezidents, no cīņas izstāsies vismazāk balsu saņēmušais kandidāts.
LFF statūti paredz, ka otrajā un turpmākajās kārtās kandidātam, lai tiktu ievēlēts, pietiek vienkārši ar vairākumu. Tomēr LFF izpilddirektors Pukinsks skaidro, ka kandidātam tomēr jāsaņem 50%+1 balss jebkurā no kārtām, jo to nosaka Latvijas biedrību un nodibinājumu likuma 38. panta pirmā daļa: "Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits."
Pukinsks atzīst, ka LFF statūtos būtu nepieciešams veikt precizējošu skaidrojumu vairākos punktos, jo šobrīd nav skaidri noteikts, par cik kandidātiem drīkst balsot. Tāpat neskaidrību raisa teikums par to, ka balsošanas "otrajā kārtā pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu".
Vēlēšanu gaitai piesaistīta neatkarīga kompānija, kurai ir pieredze šādu procesu uzraudzībai. Balsošana notiks ar A4 formāta lapām, uz kurām ir rakstīti visu trīs kandidātu vārdi un uzvārdi. Blakus vārdam un uzvārdam ir viens kvadrātiņš, kurā veikt atzīmi "Par". Tādējādi viens biedrs var atdot tikai vienu "par", bet par pārējiem diviem automātiski būs nobalsot kā "pret". Lapas stūrī būs unikāls svītrkods, ko atklāta balsojuma gadījumā nolasīs ar speciālu skeneri. Atklāta balsojuma gadījumā katra lapa ar šo kodu būs reģistrēta uz konkrētu biedru, tādējādi visi varēs uzzināt, par ko ir balsojis katrs biedrs.
Pēc biļetenu saņemšanas tie tiks izbērti visu biedru priekšā un skaitīti, kā arī tiks publiski paziņots, kā katrā zāles sektorā ir nobalsots, lai nebūtu aizdomu, ka saskaitīšana ir neprecīza. Lai balsošana būtu vēl caurspīdīgāka un izvairītos no iespējamās krāpšanās, LFF aicinājusi visus trīs kandidātus katru izvirzīt pa vienam biedram, kurš būs kā novērotājs balsošanas laikā – viņš drīkstēs iet klāt pie galda un skatīties "uz pirkstiem".
Aizklātā balsojuma gadījumā princips būs identisks. Katram biedram tiks izsniegta tāda pati lapa, tomēr lapas svītrkods nebūs piesaistīts konkrētam biedram un nebūs zināms, kurš par ko ir balsojis. Tāpat būs novērsts, ka kāds no biedriem nokopē biļetenu un veic krāpšanos balsojuma laikā, nobalsojot vairākas reizes.
Ja vien kongresa gaitā nenotiks kādi pārsteidzoši notikumi, LFF prezidenta vēlēšanām nevajadzētu būt ilgstošām un 27. aprīlī Latvija uzzinās bagātākās sporta federācijas jaunā vadītāja vārdu. Tomēr pēdējo dienu notikumi ļauj prognozēt, ka, iespējams, 27. aprīlī LFF savu jauno vadītāja neizraudzīs.
Šobrīd nav zināms, vai FIFA un UEFA ir sniegusi savu vērtējumu par šonedēļ Gorkša publiskoto informāciju par cita kandidāta Ļašenko darbību priekšvēlēšanu laikā. Gorkša uzskatā, Ļašenko ir pārkāpis UEFA un FIFA regulas. LFF šajā jautājumā izvēlējās neiejaukties un Gorkša iesniegumu vērtēs tikai pēc kongresa, lai gan šis strīds var ietekmēt pašas vēlēšanas un juridiski strīdi var sekot pēc vēlēšanām.
Tāpat teorētiski iespējams, ka arī balsojumā netiks noskaidrots jaunais federācijas vadītājs. Ja trešajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņem 50%+1 balsi, tad tiks dots vārds abiem atlikušajiem kandidātiem, lai pārliecinātu biedrus mainīt savas domas. Ja nākamajā kārtā atkal netiks ievēlēts prezidents, tad tiks izsludināts pārtraukums. Ja vēl sekojošā kārtā netiks izraudzīts jaunais vadītājs, tad Pukinsks varētu rosināt pārtraukumu kongresā uz maksimums mēnesi. Šajā laikā šiem diviem kandidātiem būs iespēja tikties ar biedriem, lai pārliecinātu, bet atkārtotā pulcēšanās reizē darba kārtībā būs vien prezidenta vēlēšanas.
Ja balsojumos pārsvarā cilvēki atturēsies un nevienam no kandidātiem nebūs daudz balsu (neatbalsta ne vienu, ne otru kandidātu), tad Pukinsks varētu rosināt biedrus konkrēti balsot "par" un "pret". Ja neviens no kandidātiem biedriem nepatiks, tad tiks rosināts ārkārtas kongress ar jauniem kandidātiem.
