Ziņots, ka ceturtdien Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas telpās tā arī nenotika LVF biedru kopsapulce, jo nebija biedru kvoruma. Tā bija otrā reize pusgada laikā, kad LVF izgāžas federācijas vadības rīkotā biedru pilnsapulce, jo pērnā gada oktobrī sapulcē netika apstiprināts neviens no vadības izvirzītajiem jautājumiem.
Uz ceturtdienas kopsapulci sākotnēji ieradās 31 biedrs, bet vēlāk viņiem pievienojās vēl viens dalībnieks. Tādējādi bija atnākuši 32 no reģistrētajiem 69 biedriem (LVF mājaslapā biedru skaits gan minēts 70), ar ko nebija pietiekami, lai likumīgi notiktu sēde. Interesanti, ka arī pērnā gada augustā LVF biedru kopsapulcē, kuru iniciēja EPV, ieradās 32 biedri. Toreiz LVF lēma no savām rindām izslēgt kopsapulces iniciatoru EPV, bet abu organizāciju starpā joprojām notiek tiesāšanās dažādās instancēs. Savukārt šoreiz, kad divas reizes jau nenotiek kopsapulce un neizdodas izskatīt volejbola attīstībai būtiskus jautājumus, LVF vainu neuzņemas un pasivitātē vaino biedrus, nevis savu neizdarību.
LVF prezidents Atis Sausnītis ceturtdien kopsapulcē netieši norādīja uz neatnākušo biedru vainu, neieradušos biedru vārdi tika publiski nosaukti. Savukārt pēc nenotikušās kopsapulces Sausnītis tik runīgs nebija, atteicās komunicēt ar masu medijiem, bet vēlāk pēc turpat notikušās neilgās valdes sapulces nevēlējās sniegt komentāru par LVF tālāko rīcību. Sarunām ar masu medijiem Sausnītis deleģēja nesen par ģenerālsekretāru kļuvušo Edgaru Zaiženiju.
LVF jaunais ģenerālsekretārs nenotikušajā sēdē arī vainoja biedru pasivitāti, jo LVF laicīgi visus informējusi par datumiem un apspriežamajiem jautājumiem. Zaiženijam biedru neatnākšana bijis zināms pārsteigums, jo LVF vēloties pēc iespējas ātrāk sākt jaunu volejbola attīstības ciklu. "Informācija visiem biedriem bija izsūtīta laicīgi. Tā kā par stratēģiju nesaņēmām daudz komentāru, tad noprotams, ka cilvēkiem sporta skolās nerūp volejbola nākotne. Tas ir analizējošs jautājums, uz kuru tuvākā laikā gribētos saņemt atbildes, kāpēc tas tā bija, kas ir tas iemesls, kāpēc cilvēki negribēja braukt uz kopsapulci. Varbūt zināma rutīna, ka nekas tāpat nemainīsies, bet es no savas puses varu apliecināt, ka federācija mainās, federācija komunicē, cenšas komunicēt ar biedriem, uzklausīt viedokļus un idejas."
Tiesa, Zaiženija teiktais nesaskan ar LVF darbiem. Vēl trešdienas, 11. aprīļa, vidū ne LVF mājaslapā internetā, ne sociālajos tīklos nebija atrodama informācija par LVF kopsapulci, lai gan LVF valde kopsapulci sasauca jau 6. februārī notikušajā valdes sēdē. Masu mediji par gaidāmo kopsapulci no LVF uzzināja tikai nepilnas 24 stundas pirms tās norises, bet pirms kopsapulces LVF darbinieki atteicās žurnālistiem izsniegt izskatāmos dokumentus, lai varētu ar tiem iepazīties. LVF kopsapulcē bija plānots izskatīt "Volejbola attīstības stratēģiju 2018.-2020.gadam", bet šis dokuments publiski nav pieejams joprojām.
Zaiženijs nemācēja skaidrot, kādēļ informācija tikusi slēpta un nav publiskota ārpus biedru rindām. Tāpat Zaiženijs skaidri nespēja argumentēt, kādēļ uz LVF kopsapulci netika aicināti "Volejbola attīstības stratēģija 2018.-2020. gadam" darba grupas pārstāvji. Savukārt LVF pārstāvji šajā darba grupā Gunta Aizporiete un Ainārs Mežulis kopsapulcē nepiedalījās. "Pa kluso" uz kopsapulci gan ieradās EPV pārstāvji Kaspars Timermanis un Gatis Olte, kuri piedalījās stratēģijas izstrādē, bet viņiem pirms sapulces sākuma tika tieši norādīts, ka pie vārda viņi netiks un viņiem netiks ļauts kāpt tribīnē.
Timermanis pēc nenotikušās kopsapulces atklāja, ka biedriem pēdējais nosūtītais stratēģijas variants ir bijis ļoti tālu no tā, ko sākotnēji piedāvājusi darba grupa. "Visu laiku bakstām LVF, lai viņi kustās. Bakstām un bakstām, lai vispār šo stratēģiju būtu izkustinājuši, lai būtu finanšu caurspīdīgums. Kas tad īsti vada šo volejbola dzīvi – tas ir retorisks jautājums. Paldies Guntai Aizporietei, kas pārliecināja valdes vecos vīrus, ka tāda stratēģija vispār ir vajadzīga. Jo, piemēram, viceprezidents Māris Pēkalis apgalvo, ka tāda stratēģija bijusi visu laiku, bet nekad tādas nav bijis. Jāsaprot, ka pašreizējās LVF valdes interese bijusi maksimāli mazāk uzņemties atbildību, lai no tevis neko nepaprasītu. Faktiski tas atspoguļojas pēdējā stratēģijas versijā, kas izsūtīta nepilnas trīs dienas pirms kopsapulces. Tur visa atbildība, kas mūsu darba grupā tika uzdota valdei, novelta uz ģenerālsekretāru, manis cienīto Edgaru Zaiženiju. Uz viņa pleciem "uzgrūsta" visa stratēģija un volejbola trīs tuvākie gadi, kas no mūsu viedokļa ir pilnīgi nepieņemami, jo esošie valdes locekļi jūtas kā padomes locekļi, uz kuriem lietas neattiecas. Bet tas atteicas uz valdi, kurai jāvada volejbola dzīve. Acīmredzot valde nevēlas darīt, tāpēc pienākumi nogrūsti uz ģenerālsekretāru un sekretariātu, kuri cenšas kā vien var. Bet, diemžēl, viņu vadītāji jeb darba devēji ir tādi, kādi ir."
Tā kā stratēģijas jaunākā versija ir krietni mainīta un, kā uzskata Timermanis, to paveikusi LVF valde un Pēkalis, tad viņš zem šāda dokumenta nevēlas redzēt savu vārdu, jo tas nav vairs tas, pie kā strādājusi darba grupa.
Runājot par biedru pasivitāti, Timermanis uzskata, ka šoreiz LVF biedri, līdzīgi kā vēlēšanās, ir nobalsojuši "ar kājām", demonstrējot savu attieksmi pret notiekošo ar neatnākšanu. Viņš uzsver, ka pašreizējai LVF vadībai trūkst kritiskās domāšanas un tās attieksme pret biedriem zināmā mērā ir augstprātīga. "To mēs dzirdam visās vietās reģionos, kur braucam. Biedri jūt, ka LVF vadība ir augstprātīga attieksmē pret īstajiem volejbola darba veicējiem, tāpēc ne vienmēr rodas vēlme atbraukt uz kopsapulci un piedalīties. Biedri, kurus dzirdam reģionos, vēlas nopietnas pārmaiņas, nevis kosmētiskus uzlabojumus, ko šobrīd piedāvā vadība."
Timermanis atgādina, ka LVF joprojām tikai vārdos cīnās ar neaktīvajiem biedriem. Pērn LVF izslēdza EPV no savām rindām, bet tagad vilcinās ar vairāku jaunu biedru uzņemšanu, kuri sevi ir apliecinājuši volejbola ikdienā. Tāpat LVF valde nepārskata biedru reģistru un "neatbrīvojas" no "mirušajām dvēselēm", no kurām daudzas esot vajadzīgas pašreizējais vadībai, uzskata Timermanis. Viņš neslēpj, ka kopsapulcē saticis vairākus cilvēkus, kuri jau gadiem nav bijuši volejbola tuvumā, bet tagad pēkšņi parādījušies.
Pagaidām LVF neziņo, kas notiks tālāk un kad plānota kāda biedru kopā sanākšana. Tomēr zināms, ka jau nākamnedēļ LVF un EPV ceļi krustosies sēžu zālē, jo tiesa skatīs EPV sūdzību par pērn februārī LVF kongresā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Toreiz atkārtoti LVF amata tika ievēlēts Sausnītis, bet EPV apšauba notikušo vēlēšanu leģitimitāti.
