Foto: F64

Latvijas Futbola federācijas (LFF) pašreizējais prezidents Guntis Indriksons nav viennozīmīga persona, savulaik daudz devis futbola attīstībai, bet šobrīd viņš kļuvis "toksisks", uzskata ilglaicīgais Latvijas izlases kapteinis Kaspars Gorkšs.

Gorkšs pagājušā gada beigās paziņoja par futbolista karjeras beigšanu valstsvienībā, apstiprinot vēlmi kandidēt uz LFF prezidenta amatu. Šobrīd LFF prezidents ir Indriksons, kurš vada organizāciju kopš 1996. gada. Pirms diviem gadiem Indriksons tika ievēlēts uz vēl vienu četru gadu termiņu, tomēr jau tad paziņoja, ka ilgāk par diviem gadiem nevēlas strādāt. Pirms Indriksona šajā amatā kopš valsts neatkarības atjaunošanas vēl strādājuši tikai Vladimirs Ļeskovs un Modris Supe.

"Ir viens Guntis (Indriksons), kuru es pazīstu, un ir otrs, par ko runā publika. Negribētu spekulēt, kādas ir viņa labās vai sliktās īpašības. Bet nekādi draugi mēs neesam. Man ir viedoklis par Gunta darbību futbolā, par pārējo ļaušu citiem spekulēt," viesojoties raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja 36 gadus vecais Gorkšs. "Guntis nav viennozīmīga personība. Savulaik daudz darījis Latvijas futbola labā, bet šobrīd Latvijas futbolam kļuvis "toksisks". Visur, kur piemin viņa vārdu, cilvēki izturas rezervēti. Iespējams, tas radies sliktu pieredžu rezultātā – bet to nezinu, jo man nav tik ilgu attiecību vēsture ar Gunti. Bet piesardzība saistībā ar Gunti ir redzama."

LFF kongresā pirms diviem gadiem Indriksons paziņoja, ka viņš kā savu "troņmantinieku" izvēlējies ir Gorkšu, tomēr pats futbolists nekad to nav apstiprinājis. Arī tagad bijušais futbolists noliedz, ka viņš no Indriksona puses uzrunāts kā potenciālais viņa amata pārņēmējs.

Gorkšs neslēpj, ka pirms diviem gadiem, spēlējot Čehijā, viņam bijusi saruna ar citu bijušo Latvijas izlases futbolistu Māri Verpakovski par turpmāko darbību Latvijas futbolā. Tobrīd bijusi doma, ka Verpakovskis varētu kandidēt uz LFF prezidenta amatu, bet pašam Gorkšam tas nav bijis aktuāli. Kā skaidro Gorkšs, ideja tikusi "atlikta tālākā plauktiņā".

"Tad bija leģendārais Indriksona lidojums uz Čehiju. Tas bija plaši apspriests un runāts, ka viņš ir mani uzrunājis. Tur viņš nemelo. Bet tāda piedāvājuma – nāc uz kļūsti par prezidentu – nebija. Man bija sajūta, ka viņš "ostās", lai pārbaudītu, cik nopietni es varētu tobrīd apdraudēt viņa kandidēšanu," divus gadus senus notikumus atceras Gorkšs. "Toreiz mans vārds tika locīts vēl vairākos veidos – ģenerālsekretāra amatā, ja nemaldos no Krišjāņa (Kļaviņa) puses. Domāju, ka viņa mērķis bija noskaidrot, vai vispār esmu apsvēris tādu domu (kandidēt uz LFF prezidenta amatu) un vai domāju parādīties uz skatuves jau tajās vēlēšanās, lai apdraudētu Indriksona amatu."

Gorkšs atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā sācis daudz aktīvāk sekot līdzi notiekošajam Latvijas futbola ikdienas dzīvē un ap to, kas "loģiski eskalējās, ka pieņēmu lēmumu kandidēt uz amatu".

Gorkšs ir viens no trijiem kandidātiem uz LFF prezidenta amatu. Kopā ar Gorkšu uz šo amatu vēl kandidē Krišjānis Kļaviņš, kurš bija vienīgais Indriksona konkurents vēlēšanās pirms diviem gadiem, un telpu futbola aktīvists Vadims Ļašenko. Ikgadējais LFF kongress norisināsies 27. aprīlī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!