Tā vietā Kazahstāna varētu iesaistīties cīņā par 2030. gada spēļu organizēšanu, portālam "insidethegames.biz" izteicies Kazahstānas Olimpiskās komitejas viceprezidents Andrejs Krjukovs.
Almati bija viena no pretendentēm uz 2022. gada ziemas olimpisko un paralimpisko spēļu rīkošanu, taču saņēma par četrām balsīm mazāk nekā Pekina. SOK augsti novērtēja Kazahstānā esošās sporta celtnes, taču bažas radīja finansējums, lielu sporta pasākumu rīkošanas pieredzes trūkums un valdības atbalsts.
Norvēģijas medijos parādījās informācija par Lilehammeras pieteikšanu uz 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, taču šis valsts Olimpiskā komiteja noraidījusi, ka tas jau būtu nolemts.
"Priecājos par Lillehammeras iniciatīvu, taču pirms mēs speram nākamos soļus, jāveic kārtīga izpēte, jāizveido diskusiju platforma, lai noskaidrotu tautas viedokli," portālam "insidethegames.biz" norādījis Norvēģijas Olimpiskās un Paralimpiskās komitejas prezidents Toms Tvedts.
Drīzāk Norvēģija, kas olimpiskās spēles rīkoja 1994. gadā, bet 2016. gadā – Jaunatnes Olimpiskās spēles, varētu pretendēt uz 2030. gada olimpiādes uzņemšanu.
Šobrīd 2026. gada ziemas olimpisko un paralimpisko spēļu rīkošanu pretendentu sarakstā ir Kalgari (Kanāda), Saporo (Japāna), Siona (Šveice), Grāca un Šladminga (Austrija) un Stokholma (Zviedrija), kura kamaniņu sporta, skeletona un bobsleja sacensību aizvadīšanai varētu piesaistīt Siguldas trasi Latvijā.
Formālos pieteikumus uz šā sporta pasākuma rīkošanu var iesniegt SOK līdz šā gada 31. martam.
