Tagad kļuvis zināms, ka Krievija savu sportistu atbalstam uz Phjončhanu sūtījusi īpaši atlasītas līdzjutēju grupas, kurām tika izvirzīti strikti noteikumi kā uzvesties olimpisko sacensību laikā, lai televīzijas auditorijai radītu "pareizo iespaidu".
"Viņi (līdzjutēji) uz Dienvidkoreju devās kā uz darbu. Līdzjutējiem tika noteikts uzvedības reglaments. Sacensību laikā viņiem vajadzēja aktīvi atbalstīt sportistus, interesēties par notiekošo. Piemēram, bija aizliegts skatīties telefonā, lai televīzijas kameras nejauši nenofilmētu, ka krievu līdzjutējiem ir garlaicīgi un nav interesanti. Šiem līdzjutējiem tika izsniegtas biļetes sacensību arēnu centrālajos sektoros, lai viņi biežāk iekļūtu TV kameru redzeslokā, visiem rādot, kā viņi atbalsta savus sportistus," portālam norādījis vārdā nenosaukts informācijas avots, kurš atklājis, ka par trim nedēļām Dienvidkorejā katrs no šādiem līdzjutējiem saņēmis arī 100 000 rubļu (1445 eiro) lielu atalgojumu.
Tiek norādīts, ka daudzi "līdzjutēji" tika izvēlēti no jauniešu aktīvistu grupām, kuras saistītas ar valsts vai reģionālajām administrācijām. Tā, piemēram, Sanktpēterburgā tikusi izveidota 300 cilvēku liela līdzjutēju grupa. Izraudzītajiem tika apmaksāts ceļš un uzturēšanās Dienvidkorejā, izmaksas sedzot sabiedriskajām organizācijām.
Kā zināms, Krievijas Olimpiskās komitejas (KOK) diskvalifikācijas dēļ šīs valsts sportisti Phjončhanā startēja kā "Olimpiskie atlēti no Krievijas" (OAR). KOK statustu Starptautiskā Olimpiskajā komiteja (SOK) atjaunoja tikai trīs dienas pēc spēlēm. Krievu atlēti Dienvidkorejā startēja zem neitrāla karoga, Phjončhanā izcīnot divas zelta, sešas sudraba un deviņas bronzas medaļas.
