Latvijas skeletoniste Lelde Priedulēna pēc Phjončhanas olimpiskajās spēlēs izcīnītās septītās neslēpa emocijas un pauda zināmu atvieglojumu, ka tagad varēs veikt operāciju pagājušajā vasarā savainotajam ceļgalam.
Priedulēna divās sacensību dienās veica stabilus četrus braucienus, kopvērtējumā ieņemot septīto vietu. Pirms četriem gadiem Sočos savās pirmajās olimpiskajās spēlēs Priedulēna ieņēma 14. vietu.
"Tendence ir diezgan pozitīva. Ja tā turpināsies, tad Pekinā (2022. gada olimpiskajās spēlēs) kaut kas var sanākt," smaidot sacīja Priedulēna, neslēpjot prieku par stabiliem braucieniem. "Mēģināju koncentrēties līdz beigām, jo redzējām, ka šeit kamaniņu sportā un skeletonā (vīriešiem) viss var izšķirties pēdējā braucienā, pat pēdējā virāžā. Tāpēc centos koncentrēties līdz pēdējai virāžai un nobraukt savus braucienus."
Priedulēna norādīja, ka treniņos braucieni nebija tik stabili, tāpēc vēl vairāk ir priecīga, ka sacensībās visi braucieni bija stabili. Viņai beidzot sanācis izbraukt viltīgo devīto virāžu, kā arī 12. un 13. virāžas, tomēr līdz galam nesanāca trases augšdaļā otrā virāža. "Bet stāsts ir ar laimīgām beigām."
Pēc pirmajiem diviem braucieniem Priedulēna sacīja, ka otrajā dienā viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs saglabāt vēsu prātu. Tādēļ viņa vakar pēc sacensībām atslēgusi savu mobilo telefonu, centusies atpūsties, izgulēties un šodien gatavojusi kamanas startam. "Gāju uz sacensībām ar vēsu prātu, sanāca stabili braucieni, tāpēc esmu priecīga."
Priedulēna atzīst, ka, lai gan bijuši labi braucieni, šī trase viņai nav no iecienītākajām. Tieši Phjončahnā viņa pērn treniņbraucienos salauza roku, kas atkal ieviesa korekcijas sezonas plānos. Pirms tam viņa 3. augustā sarāva ceļgala krusteniskās saites, kas apdraudēja viņas iespēju startēt olimpiskajās spēlēs. Tomēr Priedulēna pēc smagās traumas neveica operāciju, izvēloties startēt ar speciālu ortozi, un spēja iegūt ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm.
"Pamazām uzlaboju sniegumu no sacensības uz sacensību, tiku uz olimpiskajām spēlēm, un tajā brīdī bija liels atvieglojums – tā kā akmens nokritis no pleciem. Sākās te oficiālie treniņi, atpaliku no citām par divām sekundēm, un tad vēl likās – ko es te daru? Pēc tam brauciens no brauciena bija labāks, lēnām "atkodu" katru virāžu un beigās esmu priecīga, ka sanāca stabili, labi braucieni," notikumus Phjončhanā atceras Priedulēna.
"Tagad ceļgals beidzot gatavs "galdam". Lidošu mājās un tad pēc 2-3 dienām man operēs ceļgalu," saka Priedulēna, kurai pēc tam stāv priekšā garš atveseļošanās process.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
