Latvijas kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks pēc finiša Alpu kombinācijā atzina, ka, no vienas puses, ir apmierināts ar savu līdz šim labāko rezultātu olimpiskajās spēlēs, no otras — varēja ierindoties arī augstāk par 26. vietu.
26. vieta ir atkārtots Latvijas labākais rezultāts olimpiskajās kalnu slēpošanas sacensībās, jo 2002. gadā Soltleiksitijā Ivars Ciaguns izcīnīja 26. vietu slalomā.
"Ar nobrauciena braucienu biju apmierināts, ja vēl varētu pussekundi nomest, būtu pavisam ideāli" pēc finiša žurnālistiem atklāja Kristaps. "Slaloma brauciens nebija tas labākais, uz tā fona nevaru izdomāt, vai ar šo startu esmu apmierināts vai nē. Labākais rezultāts olimpiskajās spēlēs ir, tas bija viens no mērķiem, bet tajā pašā laikā skaidrs, ka tomēr varētu labāk, bet sportistiem tā vienmēr ir — kamēr neesi pirmais, vienmēr var labāk!"
Pēc nobrauciena Zvejnieks ieņēma dalītu 51. vietu, bet slalomā, kas ir viņa "kroņa" disciplīna atvinnēja 25 pozīcijas, iekļūstot TOP30. "Slalomā izgāju uz risku, nebija citu variantu, bet nesanāca ideāls brauciens, bet finišā esmu, tādā ziņā viss kārtībā," saka Kristaps, kurš nenoliedz, ka arī slaloma trasi korejieši izveidojuši smagu. "Trase bija sarežģīta, un sniegs ir ļoti ciets. Trase neizdangājas, nav bedres, bet ir rise. Un ir divi varianti - vai nu braukt tajā risē vai apkārt, un tad ir lēnāk, bet risē nevar kontrolēt, kā slēpe iegriezīsies. Ne tik ļoti loterija, bet dažos brīžos veiksmes spēle. Daudzi uzbrauca mietam, tāpat kā es izstājos Sočos slalomā - tā šodien bija populāra problēma."
"Nebija lielas kļūdas, bet šosezon man problēma ir tā, ka treniņos viss ir kārtībā, bet sacensībās nebraucu uz riska robežas, emocionāli iekšēji pieturu sevi. Ar mazām kļūdām jau brauc visi, un visbiežāk, ja šķiet, ka šis nu gan bija labs brauciens, tad tā noteikti nav, jo labās sajūtas nekad nav ātras," par savu slaloma braucienu stāsta Zvejnieks. "Pašā lejā pirms pēdējās "čūskas" salīdzinoši stāva daļa un ar baigo kompresiju, ieejot plaknē, tur knapi noturējos."
Pateicību par palīdzību Latvijas sportists saka savam partnerim, čeham Kristofam Križlam, kurš pats Phjončhanā nevarēja startēt, jo nedēļu pirms spēlēm sarāva ceļgala krusteniskās saites, un aizdeva savas nobrauciena slēpes Kristapam. Sacensībām tās palīdzēja sagatavot čeha slēpju meistars. "Slīdamība bija ideāla! Slaloma lēpes smērēju pats, bet nobrauciena slēpes palīdzēja sagatvot čehu servismens, kurš atbraucis šurp un paņēmis vienas Kristofa slēpes, kuras man kā draugam aizdeva," žurnālistiem pastāstīja Zvejnieks.
Laika apstākļi Džongsonas kalnu slēpošanas centrā šodien bija atbilstoši sacensībām. "Tagad jau viss izskatās forši, no rīta nevarēja īsti saprast," pēc finiša atzina Zvejnieks. "Mazais gaidīšanas režīms jau bija iestājies, bet šodien pārcēla starta vietu, augšā bija traki, tur bija ļoti liels vējš, nevarēja pabraukt. Lejā jau drusku aizvējš, uz tramplīniem." Viņš pilnībā atbalsta sacensību rīkotāju lēmumu atcelt treniņu pirmdien. "O jā, tas bija pareizi, jo vējš bija tāds, ka nevarēja nostāvēt kājās!" stāsta Zvejnieks. "Mēs tajā dienā līdz kalnam netikām, treneris bija aizbraucis un man pat neļāva startēt!"
