Foto: DELFI.ee
Igaunijas slēpošanas slavenībai Kristinai Šmigunai-Vehi netiks izvirzītas apsūdzības par antidopinga noteikumu pārkāpumu 2006.gada Turīnas olimpiskajās spēlēs, jo Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), atkārtoti pārbaudot šajā Olimpiādē ņemtās analīzes, nav konstatējusi nevienu pārkāpumu.

Pērn oktobrī tika ziņots, ka divkārtējā olimpiskā čempione Šmiguna-Vehi vērsīsies Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), jo konstatēts, ka viņa Turīnā pārkāpusi antidopinga noteikumus. Šāda informācija medijos pirmoreiz parādījās jau 2014.gada februārī, tomēr SOK ar oficiālu paziņojumu klajā nenāca, bet tagad atklājusi, ka, atkārtoti pārbaudot 2006.gada Turīnas Ziemas olimpisko spēļu dopinga analīzes, nav konstatēts neviens pārkāpums.

"Varam apstiprināt, ka atkārtota Turīnā ņemto analīžu pārbaude ir noslēgusies, pozitīvas proves netika konstatētas, līdz ar to šis process ir noslēgts un neviena lietvedība nav iesākta," vēsta SOK.

Zīmīgi, ka iepriekš SOK un CAS nesniedza nekādus komentārus par iespējamo lietvedību pret Šmigunu-Vehi. Tāpat aizdomas krita arī uz otru Igaunijas olimpisko čempionu Turīnas spēlēs Andrusu Vērpalu.

Kā zināms, 2012.gadā Vērpalu tika diskvalificēts uz trijiem gadiem saistībā par dopinga lietošanu, tomēr gadu vēlāk Sporta arbitrāžas tiesā (CAS) slēpotāju attaisnoja.

Patlaban 40 gadus vecā Šmiguna-Vehi punktu karjerai lika pirms septiņiem gadiem. Turīnā viņa triumfēja desmit kilometru klasiskā stila distancē, kā arī 15 kilometros iedzīšanā. Viņa kļuva par Igaunijas pirmo sportisti, kura uzvarējusi Ziemas olimpiskajās spēlēs.

Savukārt 2010.gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs Šmiguna-Vehi izcīnīja sudraba medaļu desmit kilometru brīvā stila distancē. Tā paša gada vasarā sportiste paziņoja par karjeras beigšanu.

Latvijas komanda Turīnā izcīnīja pirmo Ziemas olimpisko spēļu medaļu kopš valstiskās neatkarības atgūšanas, pie bronzas kamaniņu braukšanā tiekot Mārtiņam Rubenim.

Zīmīgi, ka Turīnas olimpiskās spēles ir pirmās, pēc kurām atkārtotās pārbaudēs nav konstatēts neviens pārkāpums.

Kā zināms, SOK jau iepriekš aktīvi piekopusi atkārtotu analīžu pārbaudes politiku, cenšoties ar jaunākām zinātniskām metodēm atklāt krāpniekus. Šā veidā tikuši konstatēti vairāki desmiti pārkāpumu pēc 2008.gada Pekinas un 2012.gada Londonas Vasaras olimpiskajām spēlēm.

Tāpat SOK par antidopinga pārkāpumiem 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs Krievijai līdz šim atņēmusi 11 Sočos izcīnītas medaļas, kā arī 31 sportistu diskvalificējusi.

Tāpat SOK pagājušajā otrdienā piesprieda diskvalifikāciju visai Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas tai liegs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts "Olympic Athlete from Russia" jeb "Olimpiskais sportists no Krievijas".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!