Foto: AP/Scanpix/LETA

Krievija dopinga apkarošanā spērusi platu soli uz priekšu, taču Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) nevar atkāpties no sākotnēji nospraustā mērķa, lai varētu atjaunot Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) darbību, uzsver WADA prezidents Kreigs Rīdijs.

WADA ceturtdien noraidīja RUSADA pieteikumu atjaunot tās darbību, raisot spekulācijas, ka šī valsts varētu tikt diskvalificēta no 2018.gada Phjončhanas olimpiskajām spēlēm.

WADA fonda valde Seulā nāca klajā ar lēmumu apmierināt Atbilstības pārbaudes komitejas rekomendāciju, ka RUSADA darbību "nevajadzētu atjaunot".

Šāds lēmums jau tika gaidīts, jo Krievija atteikusies atzīt, ka sponsorējusi valsts dopinga sistēmu, ko izpētīja kanādiešu jurista Ričarda Maklarena vadītā WADA neatkarīgā izmeklēšanas komisijas.

Paredzams, ka par to vai Krievija varēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, nākamajā mēnesī sanāksmē Lozannā lems Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Tiesa, 2016.gadā SOK ignorēja WADA aicinājumus diskvalificēt Krieviju no Riodežaneiro Vasaras olimpiskajām spēlēm, atstājot lēmumu pieņemšanu katras individuālās sporta veida federācijas rokās.

"Mums nav tiesību lemt par to, kurš var piedalīties starptautiskās sacensībās," pēc WADA lēmuma teica Rīdijs. "Par to lemj sporta notikuma rīkotājs. Esmu pārliecināts, ka SOK labprāt vēlētos, lai RUSADA atbilstu visām prasībām."

WADA iepriekš bija Krieviju aicinājusi "publiski pieņemt" ziņojumos atklāto, kā arī dot pieeju Maskavas Antidopinga laboratorijā esošajām urīna analīzēm, lai valsts sportisti varētu pilnvērtīgi atgriezties apritē.

"Diemžēl RUSADA vēl neatbilst visām nepieciešamajām prasībām. Pēc darbības pārtraukšanas Krievija tehniski ir veikusi ievērojamu progresu. Tomēr, realizējot plānu atjaunot RUSADA atbilstību, ir vēl jāatrisina divas problēmas un mēs nevaram atkāpties no sākotnēji nospraustā mērķa," stāstīja Rīdijs.

Tikmēr Krievija paudusi, ka patlaban nevarot dot pieeju Maskavas laboratorijai, jo tajā notiek federālā izmeklēšana. Tāpat Krievija negrasās atvainoties, jo baidās, ka valsts prezidents Vladimirs Putins priekšvēlēšanu laikā varētu iekulties skandālā. Putins pagājušajā nedēļā pēc četru Krievijas sportistu diskvalifikācijas paziņoja, ka sankcijas tiek veiktas, jo ASV vēlas destabilizēt situāciju pirms martā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.

"Domāju, visiem gribētos, lai RUSADA strādātu ar pilnu spēku un krievu sportistus varētu pārbaudīt," paudis SOK prezidents Tomass Bahs. "Tomēr sodam par iepriekšējām darbībām ir jāseko. Tagad jautājums ir par nākotni un tās ir divas atšķirīgas lietas."

WADA pagājušajā nedēļā ziņoja, ka ieguvusi jaunus pierādījumus par Krievijas atbalstīto dopinga programmu. Organizācijas rīcībā nonākusi datubāze ar visiem pārbaudēm, kas no 2012.gada janvāra līdz 2015.gada augustam tika veiktas Maskavas antidopinga laboratorijā. Jaunā informācija tiks nodota SOK komisijai, kas Denisa Osvalda vadībā pārskata lietas ar iespējamu dopinga lietošanu un testu viltošanu Soču olimpiskajās spēlēs, prioritāri izmeklējot sportistus, kuri varētu piedalīties Phjončhanas Olimpiādē.

WADA jūnijā atļāva RUSADA plānot un koordinēt dopinga testus, kas veikti starptautiskā pārraudzībā, taču pilnībā neatjaunoja Krievijas dopinga uzrauga patstāvīgu darbību.

Krievija 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs triumfēja medaļu ieskaitē, tomēr jau gadu vēlāk Maklārena ziņojums vēstīja, ka šī valsts neatbilst WADA prasībām un kulminācija pārkāpumos tikusi sasniegta tieši savās mājās notikušajās olimpiskajās spēlēs. Krievijas drošības dienests un sporta ministrija tika apsūdzēti pozitīvo dopinga analīžu provju nomaiņā.

Kā vēstīts, Maklarena komisijas ziņojuma otrajā daļā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk kā 1000 Krievijas sportistu 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.

Maklarena ziņojumā tika atklāts arī, ka Soču olimpisko spēļu laikā 12 Krievijas sportistiem, kuri izcīnīja medaļas, bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču tās tika samainītas pret negatīviem paraugiem. Maklarena ziņojumā uzsvērts, ka dopinga sistēmas izveidošanu atbalstīja Krievijas valdība, tostarp Krievijas Sporta ministrijas augstākās amatpersonas, bet sistēmas uzturēšanā bija iesaistīts arī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), RUSADA un Maskavas antidopinga laboratorija.

Maklarena ziņojumā bija norādīts, ka pārbaudot 95 Krievijas sportistu Sočos nodoto dopinga analīžu paraugus, 28 gadījumos konstatētas ar tām iepriekš notikušas manipulācijas.

WADA pēc Maklarena ziņojuma apturēja RUSADA darbību, ka arī slēdza Maskavā bāzēto antidopinga laboratoriju.

Maskava allaž noliegusi, ka Krievijā būtu darbojusies valsts izveidota dopinga programma.

Kā vēstīts, vairākiem Krievijas sportistiem jau atņemtas Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas un tuvākajās nedēļās viņu skaits, visticamāk, augs. Latvijai īpaši nozīmīga būs Krievijas bobslejistu un skeletonistu lietu izskatīšana. Soču Olimpiādē bobsleja pilots Aleksandrs Zubkovs ar stūmējiem Alekseju Vojevodu, Alekseju Ņegodailo un Dmitriju Truņenkovu, izcīnīja zelta medaļas četriniekos, kur otrā palika Oskara Melbārža ekipāža, kamēr skeletonā uzvarēja Aleksandrs Tretjakovs, aiz sevis atstājot Martinu Dukuru, bet ceturtais palika Tomass Dukurs.

Ja Tretjakovu un Zubkovu piemeklēs līdzīgs liktenis, M.Dukurs un Melbārža četrinieks ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Daumantu Dreiškenu un Jāni Strengu kļūs par pirmajiem Ziemas olimpisko spēļu čempioniem Latvijas vēsturē, bet T.Dukurs tiks pie bronzas godalgas.

Zubkova un Tretjakova uzvārdi iepriekš figurēja tā dēvētajā WADA neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītāja Maklarena ziņojumā, kurā tika atklāta Krievijas valdības atbalstīta dopinga sistēma, kuras ietvaros Soču olimpiskajās spēlēs tika viltotas Krievijas sportistu analīzes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!