Foto: Zigismunds Zālmanis
Portāls "Delfi" iepazīstina lasītājus uzreiz ar četriem jaunajiem regbistiem, kuri par savējo jau ilgus gadus izvēlējušies "Ežu" klubu. Tie ir Ričards Iesalnieks, Arkādijs Smirnovs, Arkādijs Remizovs un Mārtiņš Zviedris.

Jaunie ovālās bumbas censoņi, atbildot uz jautājumiem, stāsta, kā izvēlējušies regbiju par savējo sporta veidu, kas bijuši viņu elki agrā bērnībā, kā arī vērtē Latvijas regbija stadionus un vēl daudz ko citu.

Sākumā bija cīņas sports MMA

Foto: Zigismunds Zālmanis
"Viss sākās ar cīņas sportu MMA, bet tad vecākais brālis ieteica pamēģināt roku regbijā," pastāstīja "Ežu" jaunais spēlētājs Ričards Iesalnieks. "Kādu mēnesi notrenējos, tad pamēģināju regbijā iesaistīties jau nopietnāk. Tas bija Mālpilī, 11 gadu vecumā, trenera Dāvja Zagorska vadībā. Viņš man vienā no nodarbībām tieši pajautāja – vai tu trenēsies vai arī tikai skatīsies? Tā arī sākās mana regbista karjera," piebilst Iesalnieks.

– Kas tevi piesaistīja regbijam?

– Tas ir sporta veids ar kontaktu. Pēc spēlēm jūties izlādējies, "foršu" emociju pārņemts. Ir daudz ko pārrunāt ar komandas biedriem un ar treneri.

– Vai tev, kad sāki spēlēt, bija savi regbija elki?

– Elku kā tādu nebija. Mani vairāk interesēja skatīties, kā spēlē komandas. Kādas ir katras vienības sadarbības un kombinācijas.

– Cik tev tagad ir gadu?

– 18!

– Tad jau tā kā par karjeras beigām grēks būtu vaicāt, bet ja nu tomēr?

– Es spēlēšu tik ilgi, kamēr ārsti man to aizliegs darīt. Turklāt gribu uzsvērt, ka ne par ko negribētu mainīt savu pašreizējo klubu – "Eži". Lielais regbijs manā dzīvē tagad tikai sākas, un es ceru kopā ar komandu sasniegt daudz!

– Vai atceries savus pirmos treniņus?

– Visnotaļ minimāli. Taktika iesākumā bija pamaz, vairāk fiziskie vingrinājumi. Gada laikā mēs lielāko vērību pievēršam tieši fiziskajai sagatvotībai.

– Ar kādu numuru dodies laukumā spēlēt?

– Gan Latvijas jaunatnes izlasē, gan "Ežos" spēlēju par aizsargu vai 13. numuru. Varu spēlēt arī citos posteņos – pārsvarā tā sauktajā "vējerī".

– Vai vari pieļaut domu, ka varētu pāriet spēlēt uz kādu citu klubu?

– Nē! "Ežos" ir ļoti labi komandas biedri, lielisks kolektīvs. Šeit valda savstarpējā izpratne, laba draudzība un izpalīdzība. Ļoti labs ir treneru kolektīvs.

– Vai esi domājis par debiju Latvijas pieaugušo izlasē?

– Varbūt spēlē pret Lietuvu Jelgavā tas izdosies.

– Kādas ir atšķirības starp spēlēšanu klubā un izlasē?

– Izlasē jādomā par saliedētību dažādu kluba biedru starpā. Savukārt klubā tas ir nedaudz citādāk. Izlasē pašam jānoskaņojas cīņai. Izlases treniņos un spēlēs vairāk vari attīstīties tieši kā spēlētājs.

– Kas, tavuprāt, šobrīd ir Latvijas labākais regbija treneris?

– Es domāju, ka Mārtiņš Straume. Viņš nesen pats vēl spēlēja regbiju, bet tagad ir viens no vadošajiem trenētājiem valstī.

– Bet kas varētu būt labākais regbists?

– Manuprāt, Roberts Džo Davidsons.

– Kāds rezultāts jāsasniedz Latvijas izlasei šajā ciklā?

– Jāuzvar visas komandas!

– Kurš ir Latvijas labākais stadions?

– Upesciems! Tagad regbijs ir "debitējis" arī Slokā, kur ir ļoti labs stadions, bet tur vēl jāiekaro drošas pozīcijas.

– Ko tu varētu novēlēt jaunajiem regbistiem?

– Mazāk sēdēt mājās, bet vairāk iet uz treniņiem. Ir redzēts, ka jaunie regbisti diezgan negribīgi spēlē. Manuprāt, viņiem vairāk jādomā pie rakstura norūdīšanas.

Draugos ar regbiju no 10 gadu vecuma

Foto: Zigismunds Zālmanis
"Ar regbiju sāku "draudzēties" desmit gadu vecumā," atklāja Arkādijs Smirnovs. "Divus gadus pirms tam spēlēju futbolu, taču tad tēta draugs ieteica nomainīt apaļo bumbu pret ovālo. Aizgāju pie "Ežu" treneres Daces Straumes, un tā arī viss sākās," stāsta Smirnovs.

– Kas tevi ieinteresēja nopietnāk saistīties ar šo sporta veidu?

– Regbijā apvienojas dinamika, ātrums un spēks. Tas viss mani interesē un aizrauj.

– Vai tev ir bijis kāds regbija elks?

– Nē, konkrēti kāds viens sportists nē. Regbijā ar komandas darbu var panākt vairāk, tāpēc mani tas interesē vairāk.

– Cik vecs tu esi šobrīd?

– Man ir 17 gadi.

– Tad pavaicāšu par mērķi, kuru kā sportists esi sev izvirzījis?

– Gribu sasniegt kāda pusprofesionāla kluba līmeni. Spēlēšu, kamēr vien veselība to ļaus.

– Vai atceries savu pirmo treniņu?

– Pirmajos treniņos mums mācīja, kā pareizi jāspēlē pret sāncensi aizsardzībā. Kā jāveic tvērieni, kas ir raks. Ziemā galvenokārt bija fiziskā sagatavotība.

– Ar kādu numuru spēlē regbiju jaunatnes izlasē un ar kādu klubā?

– Lielākoties par 12. numuru. Vēl varu cīnīties par "piekabi" spēka cīņā.

– Par kluba maiņu neesi domājis?

– Kamēr "Eži" pastāvēs, neko mainīt negribu. Ja nu vienīgi uz kādu pusgadu varētu pārcelties uz kādu citu valsti, piemēram, Angliju. Bet tad jādomā, kā apvienot mācības, darbu un treniņus.

– Vai neesi domājis par iekļūšanu Latvijas pieaugušo izlases rindās?

– Pēc kāda laika uz to varētu pretendēt. Pagaidām uz manu posteni ir pārāk liela konkurence. Jāturpina trenēties, lai kādu varētu izkonkurēt.

– Ar ko atšķiras treniņi un spēlēšana kluba rindās un Latvijas valstsvienības sastāvā?

– Izlase pārstāv valsti. Šeit jāparāda sevi no labākās puses, lai sajustu komandas biedrus. Nevar tā vienā dienā sanākt kopā uz "uzspēlēt". Klubā esi jau vairāk saspēlējies ar citiem regbistiem.

– Kāds varētu būt Latvijas izlases uzdevums šajā ciklā?

– Četras uzvaras! Visspraigākā varētu būt spēle ar Lietuvu, kas notiks 28. oktobrī Jelgavā. Tajā būtu jāparāda visu, ko vien protam.

– Kas varētu pretendēt uz Latvijas labākā regbista godu?

– Es domāju, ka Uldis Saulīte.

– Kas ir tavs mīļākais Latvijas stadions?

– Upesciems! Slokā arī ir ļoti labs stadions, taču pagaidām regbijs tur spēlēts tikai vienreiz.

– Ko tu vēlētos teikt tiem jaunajiem puikām un meitenēm, kas vēl tikai domā par pirmo soļu speršanu regbijā?

– Jau no paša sākuma novēlu nopietni un maksimāli dziļi attiekties pret treniņu procesu. Ja būs nopietns pamats, būs arī nopietni sasniegumi!

No amerikāņu futbola uz regbiju

Foto: Zigismunds Zālmanis
"Pirms sāku nodarboties ar regbiju, biju aizrāvies ar amerikāņu futbolu," pastāstīja Arkādijs Remizovs. "Tad Rīgā aizgāju pie "Ežu" treneres Daces Straumes, un tā nu mūsu sadarbība sākās," atklāj Remizovs.

– Cik tev patlaban ir gadu?

– 17, pirmajā decembrī būs 18.

– Un visu šo laiku esi spēlējis "Ežos"?

– Jā!

– Vai kaut ko atceries no saviem pirmajiem treniņiem?

– Diemžēl neko daudz. Zinu tikai, ka tas bija nopietns treniņš, kā jau visas nodarbības "Ežos".

– Vai tev ir bijuši savi regbija elki?

– Dienvidāfrikas Republikas spēlētājs Braiens Habana.

– Bet no Latvijas regbistiem?

– Roberts Džo Davidsons!

– Kurš, tavuprāt, ir Latvijas labākais treneris?

– Domāju, ka Mārtiņš un Juris Straumes. Man patīk, kā viņi vada treniņus un spēles.

– Kam pienāktos Latvijas labākā regbista gods?

– Manuprāt, tas varētu būt Mārtiņš Bokišs. Viņš allaž iedvesmo savus partnerus cīņai ar personisko piemēru – ar tvērieniem un attieksmi pret spēli kā tādu.

– Kurš ir Latvijas labākais stadions?

– Upesciems!

– Vai nedomā debitēt Latvijas izlases rindās?

– Pagaidām nē, bet to man ļoti gribētos. Lai šo mērķi sasniegtu, regulāri eju uz treniņiem. Ir vairāk laika jāvelta regbijam un vienkārši jāizaug gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

– Šogad "Eži" Latvijas čempionātā izcīnīja trešo vietu. Vai turpmāk nav padomā kas augstāks?

– Šoreiz pietrūka spēlētāju, kas nāktu uz treniņiem. Cerams, ka nākamgad izdosies

šo "kļūdu" labot!

– Par kādu numuru tu spēlē regbijā?

– Par "piekabi".

– Ko tu vēlētos sasniegt savā regbista karjerā?

– Gribētos uzspēlēt augstākā līmenī, nekā Latvijas čempionāts.

– Vai tā kā Uldis Saulīte un Jurijs Baranovs – pie profesionāļiem?

– Jā, mani vilina profesionālais sports. Ar pusprofesionālu komandu negribētos samierināties...

– Ar ko tu vislabāk saproties "Ežu" komandā?

– Ar treneri!

– Kāpēc tāda izvēle?

– Nu, regbijs ir pusindividuāla spēle, varbūt tāpēc...

– Kurā spēlē šogad tev izdevās parādīt labāko sniegumu?

– Latvijas kausa finālā pret "Garkalne/Livonia".

– Kāds varētu būt tavs novēlējums Latvijas jaunajiem regbistiem?

– Lai trenējas un kļūst par īstiem regbija profesionāļiem!

Tuvākais mērķis - Latvijas izlase

Foto: Zigismunds Zālmanis
"Mana aizraušanās ar regbiju sākās Siguldas pamatskolas piektajā klasē," atklāja Mārtiņš Zviedris. "Tad Ričards Iesalnieks mani uzaicināja pamēģināt spēkus regbijā pie trenera Dāvja Zagorska. Sākumā spēlēju pie "Livonia", tad pie "Miesniekiem", visbeidzot pie "Ežiem","atklāj Mārtiņš.

– Un kurā klubā juties vislabāk?

– Vislabāk "Ežos"! Tāpēc jau te paliku!

– Cik zinu, tu spēlē gan regbiju 7, gan klasisko? Vai nemoka doma, ka nākotnē vajadzētu palikt tikai pie viena paveida?

– Grūti izvēlēties. Spēlēšu abus divus, ja varēšu.

– Kāds ir tavs tuvākais mērķis regbijā?

– Iekļūt Latvijas izlases rindās.

– Vai tev ir savi regbija elki?

– Sākumā nebija. Kopš 15 gadu vecuma skatos lielā regbija translācijas, un ļoti jutu līdz Kārteram no Jaunzēlandes un Vilkinsonam no Anglijas.

– Bet tagad?

– Septītniekā man patīk Senatla no DĀR. Viņam ir fantastisks ātrums. Arī Jaunzēlandes malējais spēlētājs Berets.

– Kādi ir tavi labākie sasniegumi regbijā?

– Protams, iekļūšana Latvijas jaunatnes izlases sastāvā. Tad vēl labākā spēlētāja tituls Latvijas I līgas čempionāta ceturtajā posmā Rūjienā, kur to ieguvu starp deviņām komandām.

– Kas, tavuprāt, varētu pretendēt uz Latvijas labākā trenera titulu?

– Es domāju, ka Mārtiņš Straume. Viņš ļoti labi prot novērtēt darbu un zināšanas.

– Šobrīd tev traucē spēlēt trauma, bet cik ilgi tu grasies spēlēt regbiju?

– Spēlēšu, kamēr vien varēšu. Viegli šo sporta veidu nepametīšu.

– Vai nav bijusi doma kost profesionāļa maizē?

– Ir gan. Bet tas iespējams tikai ārpus Latvijas. Varētu būt Anglijā – būtu jauki, ja izdotos savienot regbiju ar mācībām.

– Ko tu novēlētu regbija jaunajai paaudzei?

– Izturību, veiksmi, gribasspēku kaut ko darīt, kā arī centību un drosmi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!