Foto: Reuters/Scanpix
Pagājušās nedēļas nogalē sākās ikgadējā regbija Sešu nāciju kausa izcīņa, pirmajā kārtā kausa īpašniece Anglija pieveica Franciju (19:16), Skotija negaidīti pārspēja Īriju (27:22), bet Velsa sakāva Itāliju (33:7).

Pirmās kārtas galvenajā spēlē Anglija Tvikenemā sīvā cīņā uzvarēja Franciju ar 19:16 (9:9). Kaut gan austrālieša Edija Džonsa vadībā Anglija izcīnījusi jau 14. uzvaru pēc kārtas, pēc pirmā puslaika mājinieki varēja būt priecīgi par neizšķirtu, jo franči spēlēja labāk, dominēja spēka divcīņās, savukārt angļus pievīla disciplīna un daudzās kļūdas. Diemžēl viesiem tā arī neizdevās savu iniciatīvu pārvērst taustāmā rezultātā, samierinoties vien ar desmitā numura Kamila Lopesa trim soda sitieniem, uz ko angļi atbildēja ar diviem Ouena Farela un vienu Eliota Deilija trāpījumu.

Pēc pārtraukuma Anglija beidzot pamodās, Farels 54. minūtē pirmo reizi izvirzīja vadībā mājiniekus (12:9). Tiesa, jau pēc piecām minūtēm viesi apklusināja tribīnes, Rabam Slimani ar piezemējumu noslēdzot zibenīgu izspēli (12:16). Anglija palielināja apgriezienus, un 70. minūtē Jaunzēlandē dzimušais Bens Te'o ar piezemējumu izrāva uzvaru (19:16).

Tādējādi Anglija izcīnījusi 15. uzvaru pēc kārtas, ieskaitot pēdējo spēli iepriekšējā trenera Stjuarta Lankastera vadībā, un pārspējusi līdzšinējo rekordu, kas piederēja sera Klaiva Vudvorda leģendārajai izlasei šī gadsimta sākumā. Kapteiņa Martina Džonsona vadītā "zelta paaudze" ceļā uz triumfu 2003. gada Pasaules kausa izcīņā no 2002. gada marta līdz 2003. gada augustam bija uzvarējusi 14 spēlēs pēc kārtas – jāpiebilst, ka šī izlase no 2002. līdz 2003. gadam neapstrīdami bija spēcīgākā pasaulē, spējot izrēķinājās arī ar visiem trim dienvidu puslodes gigantiem Jaunzēlandi, Austrāliju un Dienvidāfriku gan savā laukumā, gan viesos (turklāt "All Blacks" viesos tika pieveikta, gandrīz visu spēli spēlējot mazākumā!). Lai pārspētu pašreizējās pasaules čempiones Jaunzēlandes 18 secīgo uzvaru rekordu (elites izlasēm), Anglijai otro gadu pēc kārtas ir jāizcīna "Grand Slam". Spēļu kalendārs šogad nav īpaši labvēlīgs, jo gan pret Velsu, gan Īriju būs jāspēlē viesos.

Savukārt par pirmo pārsteigumu turnīrā parūpējās Skotija, kas Edinburgā ar 27:22 (21:8) pārspēja vienu no turnīra favorītēm Īriju. Šis panākums ir īpašs ne tikai tādēļ, ka pērn novembrī Īrija demonstrēja satriecošu sniegumu, pirmo reizi 111 gados uzvarot Jaunzēlandi, kā arī vienā piegājienā pieveicot Austrāliju un Dienvidāfriku, bet arī tādēļ, ka Skotijai tikai otro reizi kopš Sešu nāciju pašreizējā formāta izveides 2000. gadā ir izdevies uzvarēt pirmajā kārtā.

Jau ar pirmajām minūtēm Skotija metās uzbrukumos, un līdz 20. minūtei Stjuarts Hogs paspēja gūt divus piezemējumus (14:0). Kaut gan Kīts Ērlss 25. minūtē ar piezemējumu samazināja rezultāta starpību (14:5), pēc dažām minūtēm Alekss Danbars guva skotu trešo piezemējumu (21:5), uz ko puslaika beigās Padijs Džeksons atbildēja ar trāpītu soda sitienu (21:8). Otrajā puslaikā īri 47. minūtē saasināja intrigu ar Īena Hendersona piezemējumu (21:15), bet 61. minūtē Padijs Džeksons jau izvirzīja īrus vadībā (21:22). Skotijai izdevās spēles beigās pārņemt iniciatīvu, un divi Grega Leidlo soda sitieni nodrošināja uzvaru (27:22).

Pirmās kārtas pēdējā spēlē Velsa Romā ar 33:7 (3:7) sakāva Itāliju. Pirmais puslaiks neko labu velsiešiem nesolīja, jo itāļu uzbrucēji dominēja spēka divcīņās, velsiešu grupcīņa pastāvīgi tika aizslaucīta, un 28. minūtē Edoardo Gori ar piezemējumu panāca 7:0 Itālijas labā. Šķita, ka Itālija turpinās lielisko sniegumu, kas novembrī tik cerīgi aizsākās ar pirmo vēsturisko uzvaru pār Dienvidāfriku. Tomēr realitāte izrādījās skarba, vairāk mājinieki neguva ne punkta, bet velsieši viņus burtiski sabradāja, vispirms fulbekam Lī Hāfpenijam trāpot četrus soda sitienus, bet pēc tam Džonatanam Deivisam, Līemam Viljamsam un Džordžam Nortam nokārtojot pārliecinošu uzvaru ar trim piezemējumiem.

Pēdējās sekundēs Deiviss varēja gūt ceturto piezemējumu, taču nelaikā zaudēja kontroli pār bumbu. Parasti tam nebūtu nekādas nozīmes, taču līdz šim spītīgie "pēdējā mohikāņa" Sešu nāciju turnīra organizētāji šogad beidzot ir sekojuši regbija pasaules piemēram un ieviesuši bonusa punktu sistēmu – komanda saņem vienu bonusa punktu, ja guvusi četrus vai vairāk piezemējumus, kā arī zaudētāja saņem vienu bonusa punktu, ja zaudē ar 7 vai mazāk punktu starpību. Tādējādi Deivisa neveiksme liedza Velsai bonusa punktu, un nav šaubu, ka tās sāncenši tieši Itāliju uzskata par potenciālo bonusa punkta donori.

Jāpiebilst, ka šāda bonusa punktu sistēma rada teorētisku iespēju, ka "Grand Slam" ieguvēja ar piecām uzvarām bez bonusa punkta (kopā 20) var nopelnīt mazāk punktu par otro vietu, ja tā vienu spēli zaudē ar 7 vai mazāk punktu starpību un/vai šajā spēlē pati gūst vismaz četrus piezemējumus, bet pārējās spēlēs uzvar ar bonusa punktu (kopā nopelnot 21 vai 22 punktus), tādēļ "Grand Slam" ieguvēja turnīra noslēgumā saņems vēl trīs papildu punktus, lai nodrošinātu uzvaru turnīrā.

Pēc pirmās kārtas Velsai (+26), Skotijai (+5) un Anglijai (+3) ir pa 4 punktiem, Francijai (-3) un Īrijai (-5) ir pa vienam punktam, bet Itālija (-26) pagaidām bešā. Otrā kārta notiks 11. februārī (Itālija – Īrija, Velsa – Anglija) un 12. februārī (Francija – Skotija).

Noslēgumā jāpiebilst, ka Sešu nāciju turnīra kaislības pirmdien apēnoja traģiska ziņa no Dienvidāfrikas, kur 45 gadu vecumā pēc sešu gadu cīņas ar amiotrofo laterālo sklerozi nomira viens no izcilākajiem pasaules regbistiem, bijušais DĀR kapteinis Jūsts fan der Vestheizens. Savas izlases karjeras laikā no 1993. līdz 2003. gadam viņš aizvadīja 89 spēles, guva 38 piezemējumus (DĀR rekords līdz 2011. gadam, kad to pārspēja Braiens Habana), 1995. gadā izcīnīja Pasaules kausu, bet no 1999. līdz 2003. gadam bija kapteinis. 2011. gadā viņam konstatēja neārstējamu neiroloģisku slimību, kas izraisa pakāpenisku paralīzi.

Par vienu no fan der Vestheizena karjeras spilgtākajiem brīžiem uzskata 1995. gada Pasaules kausa finālspēli pret Jaunzēlandi, kad "All Blacks" milzis Džona Lomu nespēja gūt piezemējumu fan der Vestheizena spēka paņēmiena rezultātā. Nesamierināmi pretinieki laukumā, fan der Vestheizens un Lomu kļuva par draugiem, un neilgi pirms savas nāves 2015. gada 18. novembrī nieka 40 gadu vecumā Lomu – pats būdams smagi slims ar nieru kaiti - Dienvidāfrikā apciemoja un uzmundrināja savu ratiņkrēslam piesaistīto cīņubiedru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!