Foto: EPA/Scanpix/LETA

Itālijas vadošo populistisko partiju līderi – "Pieczvaigžņu kustības" Luidži Di Maio un "Līgas" Mateo Salvīni – faktiski vadītā Itālijas valdība noraidījusi Eiropas Komisijas (EK) prasības veidot sabalansētu budžetu, saglabājot līdzšinējo budžeta plānu ar 2,4% deficītu un 1,5% paredzēto ekonomikas izaugsmi. Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis pieļauj pret itāļiem vērsties ar sankcijām.

EK satrauc Itālijas valdības ieplānotie tēriņi, kas palielinās jau tā ļoti lielos valsts parādus. Komisijas brīdinājums Itālijai par nepieciešamību pārskatīt budžetu, lai tas atbilstu noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, ir pirmais šāda veida gadījums Eiropas Savienībā. Tagad EK jālemj, vai pret eirozonas trešo lielāko ekonomiku vērsties ar sankcijām.

Itālijas lielais parāds ir sens mantojums, tomēr līdz šim valsts budžets "atbilda stabilitātes izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām" jeb tika veidots, lai pamazām mazinātu valsts ārējo parādu, kas attiecībā uz 2019. gada budžeta plānu tā vairs nav, portālam "Delfi" norāda Dombrovskis. Viņš skaidro, ka, pirmkārt, vēl neesot izsmeltas visas dialoga iespējas ar Itālijas valdību, un pastāvot cerības kursu koriģēt, bet atzīmē, ka valstīm, kuras nepilda stabilitātes izaugsmes pakta nosacījumus, paredzētas arī finansiālas saistības.

Iespējamās sankcijas ir dažādas. "Iespējams ir gan apturēt Eiropas Savienības fondu līdzekļu maksājumus līdz valsts nekoriģē savu budžetu, gan ir iespējams uzlikt tiešas finansiālas sankcijas," skaidro Dombrovskis. Viņš gan cer, ka ar Itālijas valdību izdosies vienoties, nepakļaujot Itāliju kādām sankcijām.

Galēji kreisā "Pieczvaigžņu kustība" un labējā "Līga" pirms nākšanas pie varas solīja ieviest minimālo ienākumu, kuru saņemtu visi bezdarbnieki, kā arī samazināt nodokļus un nepalielināt pensionēšanās vecumu. Visu šo solījumu izpilde prasa milzu līdzekļus, ievērojami palielinot iepriekšējās valdības nosprausto budžeta deficīta mērķi 0,8% robežās.

"Šie Itālijas plāni ir antiproduktīvi pašai Itālijas ekonomikai. jau tagad procentmaksājumi par valsts parādu ir par procentu, pusotru augstāki nekā tie bija pirms gada. Tas ir redzams arī finansējuma pieejamībā un kredītu dārdzībā "reālajai ekonomikai" - Itālijas uzņēmumiem, privātpersonām, tas sāk ietekmēt investīcijas.

Rezultātā EK rudens izaugsmes prognozē jau koriģējām gaidāmo Itālijas izaugsmi uz leju – patlaban izskatās, ka Itālija būs lēnāk augošā Eiropas Savienības ekonomika ar 1,1% izaugsmi. Gaidītās izaugsmes vietā Itālijas valdība vēl vairāk ir sabremzējusi ekonomiku" "Delfi" skaidro Dombrovskis.

Tā vietā, lai meklētu risinājumus problēmām, ko jau rada un vēl radīs pašu veidotā budžeta strauji audzētais valsts parāds, valdība retorikā jau vērsusies pret EK, norādot, ka komisija vēlas sodīt itāļu tautu. Valdības pārstāvji norādījuši, ka valsts parāda (tas veido 131% no valsts IKP un tādējādi ir otrs lielākais Eiropas Savienībā) atmaksas dēļ cietīšot itāļi, kuri vēl nav atkopušies no pirms desmit gadiem notikušās finanšu krīzes. Itālijas ekonomika joprojām nav sasniegusi 2008. gada rādītājus.

Iepriekš Itālijas finanšu ministrs Džiovani Tria, kā arī starptautiskie novērotāji pauduši cerību, ka budžeta deficīts saglabāsies zem 2% no IKP, bet 2019. gada budžeta plānā paredzētais deficīts 2,4% apmērā, lai gan joprojām zemāks par eirozonas noteikto 3% robežu, rada bažas, jo audzēs valsts jau tā lielo parādu.

Jau iepriekš Dombrovskis brīdināja, ka Itālijas valdības ideja parādu pagaidām dzēst ar jauniem parādiem novedīs pie pilnīgas "brīvības zaudēšanas", jo aizdevēji valstij prasīs aizvien lielākus procentus, rakstīja BBC.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!